Atceroties 1949. gada 25. martu, latviešu tautas sāpju dienu, kad lopu vagonos uz Sibīriju tika izsūtīti 42 300 Latvijas iedzīvotāju, Aizkraukles novadā daudzviet notika komunistiskā genocīda upuru atceres pasākumi, tostarp Aizkraukles pagastā, Skrīveros un Sunākstē.
Aizkraukles pagastā pie piemiņas akmens “Tiem, kas nepārnāca” piedalījās Aizkraukles novada pašvaldības, Kultūras pārvaldes, izglītības iestāžu, Latvijas Politiski represēto apvienības Aizkraukles nodaļas un Zemessardzes 55. kājnieku bataljona pārstāvji. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis sacīja, ka skaudro gadu notikumus nedrīkst aizmirst un vēstījums par pagātnes notikumiem jānodod jaunajai paaudzei. Latvijas Politiski represēto apvienības Aizkraukles nodaļas priekšsēdētājs Jānis Krievs, vērtējot kaimiņvalsts iespējamā uzbrukuma draudus, pauda pārliecību, ka varam būt laimīgi, jo represētajiem un visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem vēl vienu gadu izdevies nodzīvot zem mierīgām debesīm. Tomēr jābūt visu laiku modriem un neiecietīgiem pret dažādām provokācijām un darbībām, kas ir drauds mūsu valsts drošībai un brīvību izbaudījušo paaudzi grib vest dziļā tumsā.
Smeldzīgas melodijas spēlēja Aizkraukles Mūzikas skolas flautiste Anna Kurti un viņas skolotāja Gundega Ermiča, dziesmas par tēvzemi un tās skaistumu dziedāja Aizkraukles pagasta sākumskolas audzēkņi skolotāju Janīnas Zolotorenko un Artūra Zemnieka vadībā. Piemiņas vietā sagūla klātesošo atnestie ziedi un tika iedegtas sveces.
Skrīveros pie piemiņas akmens 1949. gada marta notikumus ar ziediem un klusuma brīdi atcerējās politiski represētie un viņu atbalstītāji. “Skrīveru pagastā no 19 mājām tika izvesti 53 cilvēki, ģimenes tika izpostītas, un mājas palika tukšas. Daļa atgriezās Skrīveros, te uz dzīvi apmetās arī represētie no citiem pagastiem. Tagad Skrīveros esam palikuši 20, kas piedzīvojuši izvešanu un atgriezušies, un septiņi, kas dzimuši Sibīrijā,” sacīja Rasma Bodniece, kura tika izvesta uz Tomskas apgabalu 10 gadu vecumā un atgriezās dzimtenē. “Šī piemiņas vieta mums Skrīveros ir svēta, un tā jāsaglabā arī nākamajām paaudzēm,” uzskata Rasma Bodniece. “Uz Sibīriju izveda labākos, strādīgākos Latvijas cilvēkus, un mēs nedrīkstam to aizmirst,” sacīja Andris Zālītis.
Sunākstes pagastā komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis notika piemiņas vietā “Sibīrijas krusti”. Sunākstes Saieta nama vadītāja Vineta Lavrenoviča aicināja pieminēt tos, kuri tika izrauti kā koki no dzimtās sētas, zemes, dzīves un aizvesti uz tālajiem Sibīrijas plašumiem, dažās dienās tika salauzts Latvijas tautas liktenis, pašapziņa un gars, izpostot tradīcijas un ierasto dzīvesveidu. Represēto piemiņai skanēja dziesmas Sunākstes pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Mežaroze” izpildījumā, ar klusuma brīdi tika pieminēti tie, kurus aizveda, kuri nepārnāca, kuri izturēja, ticēja un atgriezās savā dzimtenē. Tika aizdegtas sveces, un piemiņas vietā sagūla ziedi.
