Senioru ceļojums pa Latgali un Vidzemi28.07.2020

23.jūlija rīts ir drūmi lietains, pavēss - tieši tāds kā mums jau ierasts ekskursiju dienā. Ņiprie ceļotāji ir laicīgi ieradušies, tiek aizņemtas visas vietas autobusā un ceļojums ir sācies. Gide Daiga īsi informē par ceļotāju dienas darbiem. 

Piestājam pie majestātiskās, šķelto laukakmeņu mūra ēkas – Stirnienes baznīcas.  Mūs sagaida vietējā gide – Ieva Zepa, kas sirsnīgi izstāsta par dievnama likteni pagātnē un darbību tagadnē. Dievnama iekštelpa sakopta, tīra, altārgleznā mirdz dievmātes labvēlība. Ieva turpina stāstījumu par viediem Latgales cilvēkiem, par bīskapa Boļeslava Sloskāna gara spēku, aicina visus piesēst un ieklausīties ērģeļmūzikā. Katram ceļotājam ir iespēja pret nelielu ziedojumu paņemt no groziņa svētītās vaska sveces vai kādu atklātnīti. Interesanti, ka no sendienām turpinās darbīga tradīcija -  uz Lieldienām mācītājs ir svētījis visus baznīcēnus un to zirgus ar pajūgiem – tagad dara to pašu – nosvēta visas automašīnas. Uz atvadām Ieva teic: “Mēs strādājam vispirms Dievam un tad cilvēkiem – gaidām jūs atkal ciemos.” 

Tālāk dodamies uz Varakļānu pili, bet sendienās no Stirnienes baznīcas līdz Varakļāniem kaķis pa sētu varējis aizstaigāt nenokāpjot zemē – tik blīvi apdzīvota bijusi šī vieta. Varakļānu pilī darbojas tūrisma informācijas centrs, notiek dažādi remonti. Mūs pa pils labirintiem izvadā vietējais gids. Īpašs stāsts par grāfu Borhu (1789.g.), kurš šo pili uzcēla pēc itāļu arhitekta Vincento Mazotti projekta, pats bijis izglītots tā laika dabas pētnieks un zinātnieks, bieži ceļojis, strādājis Itālijā un ļoti mīlējis savu ģimeni.  No Latgales ierodamies pie koku un lakstaugu vilnas meistara Ritvara Toča, tiekam ieaicināti atjautīgi ierīkotā konferenču šķūnītī. Pats dabas dziednieks mūs iepazīstina ar koku, augu vilnas paraugiem to izstrādājumu ārstnieciskajām īpašībām. Īpaši tiek slavēta apses vilna  - tās dziednieciskās spējas, interesentiem piedāvā speciāli izgatavotas apsējus – jostas un apses, ozola mizas šķīdumus artrītu, psoriāzes ārstēšanai. Steidzīgi iepirkušies, jo nākamā tūristu grupa no Tukuma ir klāt, dodamies uz Praulienu pie Vidzemes saimnieces Antras Gotlaufas uz pusdienām. Mūs uzņem senlaicīgi celtā sarkano ķieģeļu ēkā, kurā iekārtota mājīga telpa ar kamīnu dažādām sadzīves vajadzībām. Tiekam aicināti pie skaisti servēta galda un cienāti ar Vidzemes koču, aveņu biezeni ar putukrējuma biezpienu un jāņogu sulas dzērienu. Saimniece vietējā izloksnē pastāsta par savu darbošanos un to, kā pirkusi nekam nevajadzīgo ceļmalas graustu. Tiek piedāvātas vietējās krūmmelleņu ogas un fermentēta ugunspuķu tēja. Tālāk pa līkumotu grants ceļu dodamies pie “Rakuķu” māju saimnieces Valentīnas. Ziedošo kallu lauks ir pārsteidzoši skaists un interesants, pati saimniece darbīga – sākusi audzēt šīs puķes tāpēc, ka patīkot. Izpriecājušies un iepirkuši ziedošās kallas no pārdodamās kolekcijas daļas dodamies ceļā, bet atmiņā paliks mājvieta ar vietējo materiālu floristikas dekoriem un daudzkrāsaini ziedošo kallu kolekciju.

Zalgauskas muižas īpašnieks Osvalds Lucāns  tērpies svētku tērpā ar suni mūs sagaida un izrāda savu īpašumu. Muižu esot nopircis tad, kad tā nevienam nav bijusi vajadzīga – ar izsistiem logiem. Saimnieks ar saviem līdzekļiem lēnām atremontē ēku, ierīkojot savai ģimenei dzīves vietu un telpas viesu uzņemšanai. Muižiņas kompleksā ir atjaunots dīķis, atrasti dzeramā ūdens avoti, sakopta apkārtējā ainava. 

Nu jau pievakare, atvadāmies no Ludmilas un Osvalda, dodamies mājup pa līkumainu zemes ceļu līdz tuvākajai asfaltētai maģistrālei. Visi sveiki un veseli tiekam aizvesti līdz vēlamajai pieturvietai. Paldies gidei Daigai un šoferītim Aldim par darbu.

Senioru klubiņa vadītāja: Zenta Bērziņa

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top