Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/sadarbiba/koknesiesi_sadraudzibas_svetkos_vitingena
Drukas datums: 03:36:24 24.10.2017

Koknesieši sadraudzības svētkos Vitingenā07.10.2016

Ir pagājuši divdesmit gadi kopš 1996. gadā noslēgtās vienošanās par sadarbību starp Koknesi un Vitingenu Vācijā. Šo divdesmit gadu laikā ir izveidojusies draudzība, kas balstās uz savstarpēju sapratni, kultūru daudzveidības iepazīšanu un privātu draudzīgu kontaktu dibināšanu. Kopā ar Vitingenas delegācijas pārstāvjiem, sadraudzības jubileja Koknese tika svinēta Kokneses novada svētku ietvaros. Vitingenas pusē jubilejas svinības notika Vācijas Vienības dienā 3. oktobrī. Lai piedalītos svētku svinībās, uz 1600 km attālo Vitingenu devās delegācija 46 koknesiešu sastāvā Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra vadībā.

29. septembrī ceļu uz sadraudzības pilsētu Vitingenu Lejassaksijā uzsāka 36 Ilmāra

Gaiša Kokneses vidusskolas kora dziedošie jaunieši Initas Asarītes vadībā, koncertmeistare Ilona Makareni, skolotājas un viesu uzņēmējas Sarmīte Stepe, Līvija Reinberga, Lauma Āre, ilggadēji Vitingenas viesu uzņēmēji Arta Ločmele un Jānis Putniņš, Kokneses novada domes deputāti Māris Reinbergs un Henrihs Ločmelis. Pēc garām autobusā pavadītām stundām un nakšņošanas Polijā, septembra pēdējā dienā delegācija ieradās Vācijā. Lai izkustinātu no ilgās sēdēšanas piekusušās kājas, skaisti saulainā dienā netālu no Potsdamas, ar sajūsmu tika aplūkota Sansusī (Sanssouci) pils un tai līdzās atrodošais burvīgais pils dārzs.

Līna un Samanta

Daudzveidīgās skulptūras mūs ļoti iespaidoja, tās bija izvietotas dārza teritorijā. Vēlējāmies apskatīt pēc iespējas lielāku teritoriju, kas likās milzīga. Gribējām redzēt arī Potsdamas pili. Kopā ar vēl vairākiem grupas biedriem pat apmaldījāmies plašajos pils dārzos ar brīnišķīgām strūklakām un daudzveidīgiem kokiem. Gandrīz nokavējam autobusa atiešanu, līdz ar to pēc brauciena noteikumiem, nācās stāvlaukumā dziedāt un dejot, bet izkustinātās kājas palīdzēja vieglāk turpināt ceļu.

Pēc pastaigas skaistajos pils dārzos turpinājās ceļš līdz galamērķim. Precīzi norunātajā laikā pie vasarā renovētās Vitingenas pilsētas halles delegāciju sagaidīja Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Knēzebekas apdzīvotās vietas mērs Heincs Ulrihs Karodts. Pēc kopīgām vakariņām priecēja atkal tikšanās ar Vitingenas draugiem un viesu uzņēmējiem. Savukārt septiņpadsmit dziedātāji ar kora vadītāju un autobusa šoferiem devās uz senlaicīgā stilā ieturēto viesnīcu „Berliner Hof” Vitingenas ciemā Rādē.

Pirmā oktobra rīts pārsteidza ar lietu, par ko priecājās vitingenieši, jo šī vasara viņiem bijusi ļoti karsta un bez lietus. Delegācijai lietus netraucēja pa autobusa loga vērot Volfsburgas pilsētu un tās lielākā uzņēmuma Volkswagen rūpnīcas apkārtni. Neliels atvēsinošs skrējiens lietū un zinātne apbūra visus. Milzīgais zinātnes centrs „Phaeno” (www.phaeno.de) vienaldzīgu neatstāja nevienu. Bija iespēja vērot, izbaudīt un pārbaudīt visdažādākos zinātnes brīnumus.

Otto, Niklāvs, Patrīcija

Uzrunāja zinātnes centra ēka. Tās arhitektūra bija fascinējoša. Tik savdabīga ēka, kas balstās uz desmit betona bluķiem ar slīpu veidolu nebija līdz šim redzēta. Centrs bija lielāks un vēl daudzveidīgāks nekā AHHAA centrs Igaunijā. Visu to, ko mācāmies skolā varējām praktiski pārbaudīt. Iespaidīgs bija mākslīgi radītais uguns tornado šovs. Šajā centrā katrs varēja atrast ko jaunu, jo visi eksperimenti, paraugdemonstrējumi un paraugi viens no otra atšķīrās un katrs varēja atrast kaut ko interesējošu un aizraujošu. Interesants bija vecuma noteicējs, kur cilvēka seja tiek noskenēta un tiek pateikts cilvēka vecums. Atšķiras ne tikai vecums, bet pat dzimums. 17 gadus vecai grupas meitenei, kura nēsā brilles, tika noteikts 60 gadu vecums. Noņemot brilles, tika parādīts atbilstošais vecums. Bija iespēja izbaudīt griešanos raganas mājā un apjukt optiskās ilūzijas radītajā mājā. Būtiski bija saprast kādas fizikālas, matemātiskas, bioloģiskas vai kādas citas norises notiek katrā vietā. Domājam, ka zinātnes centra apmeklējums labāk palīdzēs saprast parādību norises. Iespaidīgs bija arī pagrabstāvā izvietotais lāzeršova labirints ar līdzdarbošanos.

Klātienē apskatot Volfsburgu pienāca pēcpusdiena, un pēc neliela atelpas brīža Vitingenā bija jādodas uz Oktoberfest svinībām Hāgenā Mārburgā. Lai gan svinības raksturīgas Vācijas dienvidiem, tradīcijas pārņem arī vitingenieši. Jau otro gadu viņi rīko svētkus, kuri arī mums paliks neaizmirstamā atmiņā.

Mārtiņš, Ingus, Inita

Sajūtas bija neaprakstāmas, jo visi dziedāja jau ar pirmajām orķestra radītajam mūzikas skaņām. Grupas dalībnieki ātri iejutās svētku svinībās un bija gatavi līdzās citiem dejot ne tikai uz grīdas, bet arī uz krēsliem un galdiem. Atmosfēra bija jautra, svinīga un savā veidā nebijuša. Iepazināmies ar jauniem cilvēkiem no tuvējas apkārtnes, kuri runāja gan vācu, gan angļu, gan krievu valodā. Pārsteidza, ka vietējie bija ieradušies savos svētku tērpos. Vīrieši ādas biksēs un sievietes kleitās, ko sauc Dindrl. Gandrīz visiem vīriešiem mugurā bija krekli ar smalkām rūtīm. Var teikt - tā kā sāls brūcē bija tas, ka svinīgā daļa ievilkās par stundu un tad, kad sākās balles daļa, bija jau jādodas mājās. Tomēr dažiem bija iespēja balli turpināt viesnīcā.

Jānis un Arta

Oktoberfest lieliski raksturo klasisku vācieti. Ikdienā dzīvojot ģimeniskā vidē, vācietis ir atturīgs, jo uz ielas neballējas un vakaros ārā neuzturas, visa ikdienas dzīve notiek ģimenes lokā. Oktoberfest nav nonivelējams līdz banālai alus dzeršanai un dejošanai. Taču ne jau velti šādi svētki ir populāri visā pasaulē. Par šiem svētkiem runājot, spilgtā atmiņā paliek precizitāte un tradīciju turēšana godā, jo pasākums Vitingenā notiek tikai otro gadu. Taču svētku sajūtu rada tas, ka visi ierodas precīzi, nav iešūpošanās, viss notiek uzreiz. Un nevienam nebija divu domu, kā uzvesties pasākumā, ko darīt, viss bija ļoti organizēts, sākot no galda dejām līdz neprātīgai virpuļošanai deju zālē, kas šo pasākumu no aizraujošas izklaides pārvērš par tradīciju – svētkiem, kas nāk pēc smaga ikdienas darba.

Vācijā 3.oktobrī tiek atzīmēta Vienības diena. 1989. gada oktobrī tika atvērta iekšējā robeža starp Vācijas Demokrātisko republiku un Vācijas Federatīvo republiku. Vācija tika atkal apvienota. Mūsu sadraudzības pilsēta atradās tieši pie Vācijas iekšējās robežas. Tā kā delegācija ieradās Vitingenā šajā laikā, liela uzmanība tika pievērsta tieši Vācijas atkal apvienošanai un jauniešiem bija iespēja iepazīt Vācijas neseno vēsturi.

2. oktobra rītā delegācija devās apmeklēt Vitingenas rātsnamu un aplūkot tur izvietoto bijušās iekšējas robežas modeli. Tālāk ceļš veda uz bijušo robežzonu dažu kilometru attālumā no Vitingenas.

Patrīcija, Renāte, Lelde

Zināmi bija daudzi fakti no vēstures stundām par norisēm Vācijā pēc Otrā pasaules kara un izveidoto iekšējo robežu. Tagad bija iespēja vietu, kur reiz bija robeža, apmeklēt un apskatīt savām acīm. Bija interesanti redzēt un klausīties, kā cilvēki dzīvoja pierobežā. Redzētā vieta ar novietoto mūra palieku, dzeloņdrātīm un sargposteņa nelielo ēku lika saprast, kā tas īstenībā notika. Grūti iztēloties kā ir tad, ja cilvēkiem ir jādzīvo pie mūra vai milzīgas sētas, kas sadala reiz brīvi pieejamu teritoriju. Bija interesanti izlodāt sarga posteni ar maziem lodziņiem, bet grūti iedomāties, ka tik mierīgā vietā, kāda tur ir pašreiz, tika arī šauts un sētas vienā pusē atradās kājnieku mīnas.

Inita

Man pierobežā ap sirdi kļuva silti, jo bija iespēja redzēt un nofotografēt to vietu, kur mana meita divas vasaras dzīvojot Vitingenā devās uz skolu.

Tālāk ceļš veda uz apmēram 70 kilometrus attālo bijušo robežkontroles punktu Helmštedtā Marienbornā. Šajā vietā ir saglabāts robežkontroles punkts vēsturiskajā izskatā. Ar izstādes palīdzību iespējams aplūkot kāda izskatījās dzīve aiz dzelzs priekškara, apmeklēt robežsardzes torni un redzēt, kā agrāk cilvēkus kontrolēja šķērsojot robežu, ar kādām metodēm tas tika veikts un pēc kādām pazīmēm tika noteikta cilvēka identitāte. Varēja arī iegūt informāciju, kā tolaik pārbaudīja pases un cilvēkus. Gidu stāstījumā un ekspozīcijā tika sniegta informācija par veidiem, kā cilvēki mēģināja bēgt, un kas notika ar tiem, kam tas izdevās un arī tiem, kam tas nebija lemts.

Beāte, Mairis, Jūlija, Leonards

Pārņēma diezgan spēcīgas un baisas emocijas, jo skolā par to tika mācīts, bet tagad bija iespēja to redzēt no cita aspekta. Šī vēsture te norisinājās pavisam nesen. Ir labi, ka pašreiz situācija ir mainījusies un robežas starp valstīm ir zudušas, neviens netiek kontrolēts un visu laiku turēts aizdomās un ierobežots savās tiesības, kā arī pazemots. Mēs uzzinājām, kā notika pārbaudes uz robežas, cik grūts un sarežģīts ceļš bija jāmēro, līdz tika šķērsota robeža. Cik ļoti grūti cilvēkiem bija fiziski un garīgi paciest šo procesu un pazemojumus.

Pēcpusdienā, uzsākot mājupceļu uz Vitingenu, delegācija apmeklēja Helmšedtas vecpilsētu un pastaigā iepazina Vitingenas pilsētas seno daļu un kā vienmēr, viesojoties Vitingenā, nofotografējās pie baznīcas priekšā esošās bronzas skulptūras - kurpniekpuiša (Vitingena reiz esot bijusi slavena ar saviem kurpniekiem, te kādu laiku bijuši pat 18 kurpniekmeistari). Pastaigas laikā nesagatavotus pārsteidza lietus un pēc kāda mirkļa viesu uzņēmēju ģimenēs un viesnīcā tika dzerta silta tēja un pavadīts laiks kopējās sarunās, jo jauniešiem tik ierastais internets izpalika.

Vācijas svētku dienas 3. oktobra rīts sākās ar interesantu piedzīvojumu, jo pirms programmā paredzētās ekskursijas tika iekļauts Reinholda Borhera dzelzceļa un vilcienu modeļu istabas apmeklējums, kas savā varā aizrāva ne vienu vien.

Atis, Ingus, Andris, Sabīne

Bija patīkami redzēt, kas notiek, ja cilvēks ļoti aizraujas ar savu hobiju un savā mājā divpadsmit gadu laikā ir izveidojis tik iespaidīgu maketu kā viena klase mūsu skolā ar diviem logiem. Maketā ir izveidota ne tikai skaista ainava, bet viss arī darbojas. Caur tuneļiem, pa sliedēm, pa depo brauc vilcieni, tie apstājas stacijās un tad turpina ceļu. Ir daudz mājas, pie kurām redzami pat vismazākie cilvēki, ir upes, ezeri, dīķi, maršē karavīri un tā joprojām. Lai visi vilcieni izbrauktu, ir nepieciešama stunda. Iespaidīgi bija aplūkot ainavu naktī. Ja būtu iespējams, arī mēs tur varētu pavadīt visu dienas daļu. Iespaidīgi bija redzēt, ka Kokneses novada domē esošā Kokneses pils modeļa autors ir izveidojis tik varenu maketu, kuru visi varam apbrīnot.

Pēc tam tika apmeklēts dzirnavu muzejs Gifhornā. Līdzās Vācijā kādreiz esošajām dzirnavām bija redzamas grieķu, holandiešu, franču un citu zemju dzirnavas. Daudzas no dzirnavām darbojās un bija redzams, kā notiek graudu malšana. Pēc pastaigas dzirnavu muzejā delegācija devās atceļā uz Vitingenu. Korim sākās mēģinājums, savukārt delegācijas pārstāvji ar piemiņas brīdi Vitingenas kapsētā pieminēja Kokneses Goda pilsoņus Valdtrautu Buurmani un Vilhelmu Rotveileru. Pirms koncerta pilsētas hallē pulcējās gan delegācija, gan viesu uzņēmēji uz kopīgām vakariņām. Notika priecīga atkalredzēšanās. Pulksten septiņos sākās Kokneses un Vitingenas sadraudzības 20 gadadienai veltīts pasākums. Līdzās abu sadraudzības pilsētu domes priekšsēdētāju svētku uzrunām bijušais Vitingenas pilsētas direktors, sadraudzības aizsācējs Johannes Plumeiers savā runā atskatījās uz sadarbības pirmo desmitgadi. Svētku programmas kulminācija bija Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas kora un Knēzebekas pūtēju orķestra neaizmirstamais koncerts.

Inita

Pirms koncerta bija nelielas bažas par kora izkārtojumu dziedāšanai uz skatuves, jo mums tik tradicionālo podestu tur nebija. Mēģinājām vairākus variantus līdz beidzot atradām pašu skanīgāko.

Tad, kad ieraudzīju savas meitenes tik skaistas un puišus tik staltus, sapratu, ka viss būs kārtībā. Ja dara no sirds, tad aiziet uz sirdi. Katram skolotājam noteikti ir savi acu pāri, kurus viņš meklē un atrod. Arī priekšnesuma laikā. Man tādi bija 36. Un priecājos, ka skolotāju Ilonu noteikti sauksim par savējo. Esmu laimīga ar tādiem jauniešiem.

Patrīcija, Elīna, Ralfs

Bija patīkami redzēt skatītāju priecīgos skatienus un sajust viņu līdzi pārdzīvojumu. Pie populārās vācu dziesmas visi dziedāja un līgojās līdzi kā Oktoberfest laikā. Ar dziesmu “Mazā kaija” trāpījām desmitniekā. Saņēmām Vitingenas pilsētas sarūpētās dāvanas (skaista glāze ar abu pilsētu ģerboņiem un veltījumu 20 gadu jubilejā un saldumiem). Pēc koncerta klausītāji nāca klāt un teica, ka mēs skaisti dziedam. Pirms un pēc koncerta, kā arī koncerta laikā bija svinīga pacilājuma sajūta par iespēju būt klāt un dziedāt sadraudzības pilsētā. Bija prieks, ka viesu uzņēmēji mums deva iespēju visiem kopā pēc koncerta paballēties viesnīcā.

Otrdienas rīts sākās ļoti agri, jo jau septiņos bija jādodas ceļā. Svarīgi bija ierasties noteiktajā laikā Berlīnē, kur bija paredzēta jau ilgu laiku iepriekš pieteikta tikšanās. Delegācijai līdzi devās Vitingenas pilsētas mērs Karls Ridders un Heincs Ulrihs Kabrodts. Pateicoties viņiem, delegācijai bija iespēja tikties ar Vācijas Bundestāga deputātiem. Delegācija tika informēta par pašreizējām politiskajām norisēm Vācija, Eiropā, pasaulē, kā arī ar norisēm Baltijā kopumā un Latvijā atsevišķi. Bija iespēja uzdot arī jautājumus. Deputāta palīdze pavadīja delegāciju uz Reihstāga ēkas apskati, kur varēja apmeklēt Reihstāga stikla kupolu un sajust gan vēsturisko elpu, gan vērot Berlīnes panorāmu. Turpinājumā tika iepazīts Berlīnes vēsturiskais centrs, Otrajā Pasaules karā nogalināto ebreju piemiņas vieta, Potsdamas laukums ar ļoti ekscentriski moderno arhitektūru, Sony centrs, Berlīnes mūra paliekas, Pasaules pulkstenis un citas nozīmīgas Berlīnes vietas. Un pēc deviņiem vakarā sākās ceļš uz Koknesi, kura laimīgi tika sasniegta trešdienas vēlā pēcpusdienā.

Sabīne, Līga, Andris

Pirmo reizi mūžā ejot pa Berlīnes centrālo ielu Unter den Linden, uzsākām dziesmu. Dziedājām kopā viss koris. Pie vēstniecības ēkas skolotāja klusināja, bet policisti smaidot teica: “Singen weiter” (dziediet tālāk). Lai sasildītos, arī dejojām uz ielas. Cilvēki ejot mums pretī smaidīja. Berlīnē bija vērojama ļoti lieta tautu daudzveidība. Dažbrīd pārņēma nedroša sajūta, jo televīzijā esam redzējusi kas notiek, ja ir terorakti. Bet paldies Dievam, viss bija labi. Bijām arī Reihstāgā, kur notika tikšanas ar Sociāldemokrātiskās partijas deputātu palīgiem. Bija interesanti klausīties domas par drošību Eiropā un pasaulē, kā arī NATO ietekmēm, iespējamiem nākotnes scenārijiem. Saņēmām arī piemiņas dāvanas no Reihstāga. Skaisti bija vērot Berlīni no stikla kupola un vērot, kā turpat virs galvas plīvo lielais Vācijas karogs. Iespaidīgs bija Berlīnes centrā esošais memoriāls nacistu nogalinātajiem ebrejiem. Berlīnē pavadījām 9 stundas, bet pārņēma sajūta, ka laika bija par maz.

Māris Reinbergs

Ir patiess prieks, ka kopš 1994. gada augusta, kad pirmo reizi kopā ar Viesturu Cīruli un Rasmu Noviku ieradāmies Vitingenā un uzsākām mūsu pilsētu draudzību, tā ir veidota un kopta nu jau vairāk nekā 20 gadus. Tā ir savstarpēji bagātinājusi abu pašvaldību iedzīvotājus, un arī šī reize nebija izņēmums. Koris gatavošanos Vācijas Vienības dienas koncertam Vitingenā uzsāka tūlīt pēc Vitingenas pilsētas mēra ielūguma saņemšanas pagājušā gada vasarā. Ļoti rūpīgi tika izvēlēts repertuārs tieši šai reizei, un sekoja arī mērķtiecīgs darbs kora mēģinājumos. Koncerts pārspēja visu gaidīto – kora sniegums aizkustināja un saviļņoja gan vitingeniešus, gan pašus dziedātājus. Tā bija pacilājoša un enerģētiski uzlādējoša svētku sajūta, kas valdīja pilsētas hallē gan koncerta laikā, gan vēl ilgi pēc tā. Šis bija arī ļoti izglītojošs brauciens mūsu jauniešiem. Tā bija vēstures stunda par demokrātiju un totalitārismu, iepazīstot Vācijas iekšējās robežas un Berlīnes mūra izveidi pēc Otrā Pasaules kara. Tā bija fizikas, ķīmijas un bioloģijas stunda zinātnes centrā Volfsburgā, kur jaunieši varēja eksperimentāli pielietot iegūtās zināšanas, kā arī atklāt daudz ko jaunu. Tā bija emocionāla dzīves prasmes skola, dzīvojot viesģimenēs, izmantojot savas svešvalodas zināšanas, iepazīstot vācu tautas vitalitāti un raksturu Oktoberfest svinībās. Paldies koristu vecākiem par iespēju ļaut jauniešiem izdzīvot šos skaistos, neaizmirstamos mirkļus Vācijā, gūt jaunu pieredzi un nedalītu pozitīvu attieksmi, celt savu pašvērtējumu un pašapziņu. Mēs varam lepoties ar mūsu - Kokneses jauniešiem.

Dainis Vingris

Ļoti interesantiem notikumiem piepildīts brauciens, ar programmu, kas kulmināciju sasniedza sadraudzības 20 gadu jubilejas svinībās ar Kokneses kora lielisko koncertu. Līdzās tam nozīmīga bija sadarbības pilsētas pārstāvju organizētā tikšanās Bundestāgā ar tikšanos ar politiķiem.

Lauma Āre,

Kokneses delegācijas pārstāve

Svētku atspoguļojums Vitingenas laikrakstā

Oktoberfest

Rudigera Langes, Daiņa Vingra, Ingus Pugačova, Maira Bērzkalna foto