Svarīga informācija iedzīvotājiemKokneses novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrsKoknese veselīgāka vide visiemReimigrācijaKoknese investoriemKokneses sporta centrs logoAinavu dārgumiVikingu lielaiva NamesisVelonomaOgres tehnikumsLikteņdārzsKokneses pilsdrupasKokneses pagasta bibliotēkaĶILUPEŠķiroto atkritumu savākšanas laukumsvugd

"Kokneses ziņģe" skan astoto pavasari

06.04.2019 15:00 kur : Kokneses kultūras nams

Lai cik garu ceļu ziņģe būtu nākusi pie mums, tā ir mūžam jauna, jo mainās laiki un paaudzes, bet cilvēka sirds stīgas aizskar šīs vienkāršās un kopā dziedamās melodijas, jo tajās iekodēts dzīvesprieks un māka pasmaidīt par dzīves nedienām.

Par ziņģes mūžīgo jaunību varējām pārliecināties 6. aprīļa pēcpusdienā Kokneses kultūras namā, kur jau astoto pavasari izskanēja "Kokneses ziņģe" – folkloras kopas "Urgas" vadītājas Ingunas Žogotas un viņas domubiedru izlolots pasākums. Dāmu elegantie un košie tērpi uzbūra pagājušā gadsimta 20. – 30. gadu noskaņu, kad zaļumballēs skanēja brāļu Laivinieku un Alfrēda Vintera melodijas. Pasākumā godā tika celti seni mūzikas instrumenti, kā arī spēlēts uz tikko uzmeistarotiem.

Jāteic, ka piedalīšanās ziņģētāju saietā jau kļuvusi par ekskluzīvu iespēju, jo gribētāju ir tik daudz, ka visiem plašajās Kokneses kultūras nama telpās vietas nepietiek, tāpēc šajā reizē tika nolemts, ka nākamgad "Kokneses ziņģe 2020" notiks augustā sākumā brīvdabas estrādē. Četru stundu garumā klausītāji varēja ziņģēt līdzi 22 kolektīviem un baudīt trīs izcilu stāstnieku sniegumu. Vistālākie ciemiņi bija Raseiņu kultūras  centra folkloras ansamblis "Degulė", kā arī ceļu uz Koknesi bija mērojuši ziņģes mīļotāji no Liepājas, Limbažiem, Dobeles, Bārtas, Jelgavas, Rīgas, Viļāniem, Dekšāres un vēl citiem novadiem.

Pārkāpjot kultūras nama slieksni, atnācējus jau sagaidīja Viļakas muzikantu kapelas "Atzele" lustīgā muzicēšana, garām nevarēja paiet amatnieku un mājražotāju darinājumiem, tik daudz skaistu un gardu lietu bija vienuviet.

Ar "Kokneses ziņģes 2019" programmas vadīšanu lieliski tika galā kā no žurnāla "Atpūta" vāka izkāpuši divi apburoši Latvijas Kultūras koledžas studenti – koknesiete,  kapelas "Aizezeres muzikanti" dalībniece Monta Skuja un Norberts Kalve.

Asprātīgu dialogu veidā jaunieši iepazīstināja ar izpildītājiem un viņu priekšnesumiem, uzsverot, ka ikviena ziņģe ir vesels stāsts. Iepriecinoši, ka katrs dziesmotais kolektīvs meklē un atrod savā pusē dzimušas dziesmas un neļauj tām zust aizmirstībā, tāpat kā otru dzīvi iedod veciem mūzikas instrumentiem, tos restaurējot un apliecinot, ka mūsdienu cilvēkam ir svarīgi saglabāt senatnes liecības.

Ar Kurzemē pierakstītām ziņģēm pasākumu atklāja rīdzinieces – pazīstamā mūziķe Zane Šmite un ģitāras virtuoze Ilze Grunte.

Kokneses kapela "Aizezeres muzikanti", ar saviem tērpiem iejūtoties laikā, kad muzicēja brāļi Laivinieki, dāvāja klausītājiem dziesmas no viņu repertuāra. Izpildot ziņģi "Dzīve ir īsa", kapelas muzikants Jānis Padoms pirmo reizi uz skatuves demonstrēja, kā skan viņa gatavotais instruments, līdzīgs ģitārai.

Mājnieki un pasākuma rīkotāji – folkloras kopa "Urgas" sievas un vīri vienmēr savā dziesmu pūrā atrod īpašas pērles, kuras godā celt un daudzināt. Arī šajā reizē ziņģes "Uz kalna maza muižele" un "Mans mīļākais ir skaists" tika izdziedātas kā mazi teatrāli stāsti. Brašie "Kokneses zēni" ar savām dziesmām prot savaldzināt dāmu sirdis. Ja viņiem ir tik atraktīvs ansambļa vadītājs kā Andris Balodis, tad panākumi ir garantēti! Atceroties jaunības gadus, koknesieši ziņģēja "Kad vēl puika biju es" un "Rudens nāk ar saviem priekiem".

 Pirmo reizi "Kokneses ziņģē" uzstājās Riestavas mazģimene, tautas muzikanti Māris & Lidija no Mazsalacas Sēļu pagasta, tautas muzikantu kapela "Kramiņi",  bet uzreiz ieguva klausītājus simpātijas. Arī muzikanti no "Ziemeļmalas", kuru mājas ir Limbažu pusē Staicelē, vēl nebija koncertējuši Koknesē. Kapelas vadītājs Valters Reiznieks ir arī seno mūzikas instrumentu meistars, tāpēc muzikālajos priekšnesumos varēja baudīt to savdabīgo skanējumu.

"Mēs braucām paskatīties vai Latvijā ir pavasaris, jo ar pavasari atnāk mīlestība!" – sacīja Raseiņu kultūras centra folkloras ansambļa "Degulė" vadītāja. Pēc pirmajiem akordiem, atskanot lietuviešu valodā "Mazajai kaijai", klausītāju pilnā zāle dziedāja līdzi un dāvāja savus aplausus. Arī viņu spēlētais tango izpelnījās nedalītu klausītāju atsaucību. Paldies pasākuma organizētājiem par iespēju dzirdēt profesionālu sniegumu un sajust kaimiņzemes mūziķu vitalitāti un sirsnību!

Vistuvākie kaimiņi – folkloras kopa "Āre" no Pļaviņām ir kļuvuši par īstiem draugiem "Kokneses ziņģes" draugiem, tāpat kā Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" tautas tradīciju kopa "Budēļi", kas nemitīgi izzina un izceļ gaismā arvien jaunus dārgumus no tautas garamantām.

Var tikai apbrīnot ar kādu entuziasmu liepājnieces no folkloras kopas "Vēlava" un Jelgavas novada Valgundes pagasta folkloras kopa "Nāburdzīte" dziedātājas kopj un saglabā savu kultūras mantojumu, ar kādu lepnumu to māk parādīt citiem.

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, kurš dibināts 1929. gadā, varēja dižoties kā dalībnieku gadu ziņā visbagātākais kolektīvs, jo viena no dziedātājam iesoļojusi 87. dzīves gadskārtā. Dižo gadu īpašniece apbūra ar lielisko solo dziedājumu un enerģiju. Uz Koknesi Bārtas novada garamantu kopēji bija atveduši ziņģes, kuras ņemtas no ansambļa dibinātāja Jēkaba Ķībura pierakstiem, kurus viņš ir dāvinājis savai krustmeitai un ansambļa priekšdziedātājai Līvijai Otaņķei.

Tautas mūzikas grupa "Teikas muzikanti" jau vairākkārt ir piedalījusies "Kokneses ziņģē" un katru reizi priecējusi ar jaunības degsmi un aizrautību. Tā bija arī šajā reizē, kad savā atraktīvajā sniegumā, ziņģējot "Uz Āgenskalnu kuģīts ved mūs pāri", viņi atklāja lustīgo studentu dzīvi.

Neviens ziņģētāju saiets nav iedomājams bez stāstnieku klātbūtnes, kas piešķir pasākumam īpašu gaisotni. Stāstniece, pasākuma sākumā arīdzan muzikante, Lidija Veidemane ventiņu mēlē atklāja patiesu dzīves vērojumu "Nerv čupe". Patīkami klātienē bija dzirdēt Gunti Pakalnu -  stāstnieku, filoloģijas doktoru, kurš strādā Latviešu folkloras krātuvē un paralēli pētniecības darbam ir organizējis stāstnieku konkursus bērniem. Ar viņa gādību izdotas trīs grāmatas: "Stāsti un teikas par spokiem", "Džūkstes teikas un nostāsti", "Ansis Lehris-Puškaitis atmiņās un stāstos". Pasaku tēva ietekmē, ar kuru viņu saista radniecība, kļuvis par stāstnieku. Viņa stāsts par cepurnieku lika ne tikai pasmaidīt, bet arī padomāt un tas noteikti ir stāstnieka svarīgākais uzdevums – likt klausītāju domāt. Bet vislielākais pārsteigums bija satikt "Kokneses ziņģē" filozofi, tradicionālās kultūras un stāstniecības eksperti, Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2018" māksliniecisko vadītāju Māru Mellēnu. Viņa ar savu izcilo stāstnieces talantu un dzīves gudrību atklāja, kā izpaužas cilvēka raksturs, ja viņam jāizdara izvēle.

Vīru kopa "Kūzuls" no Dekšāres pirmo reizi "Kokneses ziņģē" piedalījās 2011. gadā. "Atkal esam uz slavenās Kokneses kultūras nama skatuves, katru gadu te nokļūt nav iespējams, bet šoreiz mums laimējās!" – atklāja staltie latgalieši.

 Par "Kokneses ziņģes" atbalstītājiem ir kļuvusi arī folkloras kopa "Leimaņi", kas izveidojusies pēc tam, kad pēc nelielas latviešu folkloras interesentu grupas iniciatīvas Dobeles Novadpētniecības muzejā tika organizēta Folkloras skoliņa. Šīs skoliņas rezultātā izveidojās folkloras kopa "Leimaņi", kas nu jau ir izaugusi līdz 19 dalībniekiem.

 Kapela "Kā ir, tā ir" no Snēpeles atbilstoši savas grupas nosaukumam, aicināja pasmaidīt par dzīves ķibelēm, jo dziesma ir dzīvesprieka eliksīrs.

Četras burvīgas dāmas ar skanīgām balsīm spēlē Viļānu kapelā "Bumburneicys", viņu repertuārā ir gan tautasdziesmu aranžijas, gan ziņģes. Jau ar savu uznākšanu uz skatuves un apsveicināšanos viņas izstaroja mums visiem tik nepieciešamo pavasara enerģiju, kas viņām piemīt pārpārēm, lai dalītos ar citiem. Spēlējot Alfrēda Vintera skaņdarbu "Viltīgās acis", viņas patiesi uzbūra tā laika noskaņu, kad dzimusi viena no populārākajām Vintera melodijām.

Suntažu folkloras kopas "Saule" sastāvs ar katru gadu kļūst kuplāks un dziesmu pūrs bagātāks. Vadītāja Līga Broduža nodemonstrēja, kā skan harmonikas ar nosaukumu "ieviņa", kas nosaukts tās meistara Augusta Ieviņa vārdā. Gandrīz simts gadus vecais instruments ir restaurēts un tagad kļuvis par folkloras kopas lepnumu. Izpildot koknesiešiem īpaši tuvo dziesmu ar Blaumaņa vārdiem "Vēl tu rozes plūc", harmonikas "ieviņa" piešķīra šim skaņdarbam vēl izjustāku skanējumu.

Tūjas kapelas "Ieviņa" vadītājs un pieredzes bagātais muzikants Valdis Andersons turpināja stāstu par unikālajām harmonikām un aicināja ieklausīties, kā skan viņa tēva spēlētais instruments, izgatavots Valmierā 1924. gadā.

Pasākuma noslēgumā folkloras kopa "Urgas" dalībnieces un Kokneses kultūras nama direktore Inguna Strazdiņa pateicās tuviem un tāliem ciemiņiem par priecīgo kopā būšanu. Pagājušajā gadā tika iedibināta tradīcija ar ceļojošo "Kokneses ziņģes" lādīti, kura tika piešķirta atraktīvajiem "Teikas muzikantiem". Šajā reizē "Kokneses ziņģei" uzticīgie "Teikas muzikanti" ceļojošo lādīti piešķīra šarmantajām latgalietēm – kapelai "Bumburneicys". Savukārt Inguna Strazdiņa "Kokneses ziņģes" idejas autorei Ingunai Žogotai pateicībā par šī pasākuma izaugsmi astoņu gadu garumā dāvāja tīni, kurā glabāt ziņģes nākamajam gadam, kad visi labi ļaudis būs sirsnīgi gaidīti augusta sākumā Kokneses estrādē – jaunajā "Kokneses ziņģes" mājvietā.

 Sarmīte Rode

Anitas Šmites foto

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top