Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/pasakumi/3454/nav_stiprakas_varas_par_milestibu
Drukas datums: 01:37:49 23.11.2019

Nav stiprākas varas par mīlestību

20.12.2014 kur : Kokneses kultūras nams

20. decembra vakarā Kokneses amatierteātra jaunā iestudējuma – Māras Svīres lugas „Gredzens gredzenā” pirmizrādē Kokneses kultūras nama lielā zāle bija skatītāju piepildīta. Pirmizrādi vēroja arī lugas autore Māra Svīre.

Skatītājiem labā atmiņā ir amatierteātra iepriekšējā iestudētā izrāde - Sandijas Kalniņas luga „Tornis. Teika par Kokneses pili”, arī jaunā izrāde mūs aizved Kokneses pils senatnē – 1601. gada Ziemassvētkos.

Lugas režisore Inguna Strazdiņa stāsta: „Izrāde tapusi pateicoties Zemgales plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda izsludinātajam projektu konkursam, Kokneses novada domes un „Latvijas valsts meži” atbalstam. Veiksmīga sadarbība mums izveidojās ar profesionālu scenogrāfu Ivaru Noviku. Askētiskās dekorācijas tika radītas un atceļoja no Rīgas. Muzikālo noformējumu veidoja Uldis Bērziņš. Priecājos, ka izdevās arī Uldi pierunāt izrādē spēlēt dūdinieka lomu. Savu palīdzību neatteica un vienai no lomām piekrita Lielvārdes teātra režisors Kārlis Lišmanis. Amatierteātrim ir tā priekšrocība izvēlēties spēlēt lugas, kas saistītas ar konkrēto vietu. Domāju, ka izrāde „Tornis. Teika par Kokneses pili” koknesiešus tik ļoti interesēja tāpēc, ka tās darbība norisinājās mūsu lepnuma vietā – Kokneses viduslaiku pilī. Šī rakstnieces Māras Svīres luga vēl nekad nav bijusi iestudēta. Kurš gan cits, ja ne mēs, koknesieši, iestudēs lugu, kas rakstīta tieši Koknesei! Mēs varējām izvēlēties vienu no diviem lugas nobeigumiem – viens bija vairāk traģisks, otrs mazāk. Izvēlējāmies mazāk traģisko, kaut gan arī tas vedina skatītāju uz pārdomām, kas ir labāk – nāve vai piespiedu dzīve negodā.”

Lugas darbība norisinās Ziemassvētkos pirms četriem gadsimtiem, laikā, kad pēc Kokneses pils tīko gan poļi, gan zviedri. Vēstures liecībās minēts un arī autore Māra Svīre atgādina: „1601. gadā zviedri aplenca Koknesi. Kara darbība ritēja ar mainīgiem panākumiem. Zeme tika izpostīta, nāca neražas gadi. Badam pievienojās mēris. Poļu un zviedru cīņas turpinājās, līdz 1608. gada augustā zviedri ieņēma Koknesi, iznīcināja poļu garnizonu, taču jau oktobrī poļi atguva pilsētu un nogalināja visus zviedrus."

Pils kalēja skaistā meita Katrīna Zīle (Anete Baikova) mīl nabago, bet brīvo Daugavas pārcēlāju Jāni (Sandis Migla). Pēc viņas sirds ilgojas arī poļu pana Floriana uzticīgais kalps Jurģis (Edijs Lapuks). Izrādei cauri vijas divi motīvi: mīlestība uz savu zemi: „Lai kādi kungi valdītu, te viņiem nepieder nekas”, teic viens no izrādes varoņiem un mīlestība uz sirdij tuvu cilvēku, kura dēļ vērts ziedot visu. Racionāli veidotās izrādes dekorācijas pārsteidz ar savu daudzfunkcionalitāti, bet mūzika rada īpašu viduslaiku noskaņu.

Izrādē spēlē pieredzes bagāti, gan jauni talantīgi aktieri, gan iesācēji: Rita Čerkovska, Aija Sproģe , Jānis Spulle, Sandis Migla, Anete Baikova, Edijs Lapuks, Ēriks Lejiņš, Jānis Madžulis, Paula Šumska Tija Spilberga, Kristīne Paegle, Dita Šteinfelde, Dana Grunda, Ingus Pugačovs un Jānis Ķilis. Ar lielisku tēlojumu pārliecināja gan pieredzes bagātais Kārlis Lišmanis (kalējs Sīmanis), gan Uldis Bērziņš (Jūlijs, dūdinieks) savā pirmajā skatuves lomā.

Pēc izrādes aktieri pulcējās uz skatuves, lai savā vidū aicinātu un sirsnīgi pateiktos lugas autorei Mārai Svīrei, režisorei Ingunai Strazdiņai, scenogrāfam un gaismu meistaram Ivaram Novikam, muzikālā noformējuma radītājam Uldim Bērziņam, gaismotājam Vilnim Gravam, Guntim Saukantam , IK „Svētku modei” un personīgi Ingai Liopai, kustību konsultantei Marutai Mīlīgai. Pateicības aplausi tika veltīti visiem, kas palīdzējuši uzburt leģendu, kurā galvenā varone patiesībā ir pati Kokneses pils, kas cauri gadu simtiem nes mums vēstījumu – nav stiprākas varas par mīlestību.

Iedvesmojoši amatierteātra kolektīvam bija Māras Svīres vārdi: „Paldies par izrādi! Jutos aizkustināta, ceru, ka skatītāji (ticamāk skatītājas) arī! Mani piesaistīja doma, ko pati esmu radījusi: vai mīlestība var attaisnot nodevību? Manuprāt - nē, bet skatītāji var domāt arī citādi. Lai Jums gaišs gandarījums par padarīto darbu! Prieku Ziemassvētkos un daudz darba Jaunajā gadā! Un lai tas nes prieku!”

Lai Māras Svīres radītajai leģendai ilgs mūžs un veiksmīgs ceļš pie teātra mīļotājiem! Inguna Strazdiņa teic, ka izrāde „Gredzens gredzenā” piedalīsies Latvijas amatierteātru iestudējumu skatē „Gada izrāde 2014”. Koknesieši to izrādīs nākamā gada 22. martā Jēkabpilī.

Sarmīte Rode

Arvja Voicehoviča foto no izrādes ģenerālmēģinājuma,

Anitas Šmites foto no pirmizrādes noslēguma