Svarīga informācija iedzīvotājiem covid 19
Svarīga informācija iedzīvotājiemKokneses novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrsKoknese veselīgāka vide visiemReimigrācijaKoknese investoriemKokneses sporta centrs logoAinavu dārgumiVikingu lielaiva NamesisVelonomaOgres tehnikumsLikteņdārzsKokneses pilsdrupasKokneses pagasta bibliotēkaĶILUPEŠķiroto atkritumu savākšanas laukumsvugd

Ar Latviju dziļi sirdī

14.06.2020 11:30

Mūsu tautas dzīvības kokā 1941. gada 14. jūnijs iecirtis nedziestošas brūces. Šajā dienā pēc 79 gadiem visā Latvijā un arī Kokneses novadā notika atceres pasākumi, lai godinātu svešumā aizvestos, kam Latvija bija dziļi sirdī, bet nebija lemts atgriezties tēva mājās. Piemiņas vietās Bebru pagastā un Koknesē, arī Likteņdārzā iedegtās sveču liesmiņas un noliktie ziedi bez vārdiem izteica – atmiņām nav noilguma. 

Atceres pasākumā Koknesē kopā ar novada iedzīvotājiem un represēto nodaļas biedriem bija arī politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte un "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete un eksprezidents, Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda valdes loceklis Valdis Zatlers, kurš bija ieradies uz koknesiešu organizētās labdarības akcijas "Atbalstīsim Brīvības pieminekļa izgaismošanu!" noslēgumu.

Kokneses luterāņu baznīcā notika deportāciju upuriem veltīts piemiņas dievkalpojums, ārpusē pie dievnama lielā krusta piemiņas svecītes iededza organizācijas "Daugavas Vanagi Latvijā" Kokneses nodaļas biedri.

Pie piemiņas akmens Bebru pagastā iedzīvotājus uzrunāja pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza. No 2003. gada Bebru pagasta represētajiem tā ir īpaša svētvieta, kur atminēties savus tuviniekus, kuri palika mūžīgā sasaluma zemē.

Pirms atceres pasākuma Koknesē domes priekšsēdētājs Dainis Vingris un "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete Likteņdārzā sagaidīja Valdi Zatleru. Bijušais Valsts prezidents divus gadus nebija bijis vietā, kur aug viņa stādītais ozoliņš. Zatlera kungs atzinīgi novērtēja šajā laikā paveikto un novēlēja, lai veiksmīgi piepildās visas turpmākās ieceres. Viesi apskatīja arī Kokneses tūrisma informācijas centru.

Atceres brīža dalībniekus pie piemiņas akmens Stacijas laukumā sagaidīja kapelas "Aizezeres muzikanti" dziedātās dziesmas par Latviju un ilgām pēc dzimtenes, jo dziesma latvietim ir devusi spēku izturēt visgrūtāko. Ar klusuma brīdi un kopīgi nodziedātu tautas lūgšanu tika pieminēti Golgātas ceļā aizsauktie. Arī lietus lāses uz mirkli raudāja līdzi.

"Šodien mēs pieminām savus tuviniekus, vecākus un vecvecākus, kuri neatgriezās no izsūtījuma. Apskausim savus mīļos. Mācīsimies novērtēt to, kas mums ir dots,"'sacīja Monta Skuja no kapelas "Aizezeres muzikanti" un atceres brīža vadītāja. Savas domas par skaudrajiem pagātnes notikumiem izteica Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris un politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura ir uzrakstījusi savas ģimenes autobiogrāfiju "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos".  Eksprezidents Valdis Zatlers pauda pārliecību, ka totalitārais režīms nespēja iznīcināt latviešu tautas garu. "Tiem, kas palika Sibīrijā, kas pārdzīvoja visbriesmīgāko un atgriezās – Latvija bija dziļi sirdī. Citām tautām ir Dievs. Mēs sakām Dieviņš. Un Dieviņš ir stāvējis klāt. Tāpēc kopsim un sargāsim savu zemi un savu brīvību," teica Valdis Zatlers.

Turpinājumā mājīgajās krodziņa "Rūdolfs" telpās notika Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Viduslatvijas komitejas Kokneses novada nodaļas sadarbībā ar Kokneses novada senioriem un represēto nodaļas biedriem organizētās labdarības akcijas "Atbalstīsim Brīvības pieminekļa izgaismošanu" noslēguma pasākums.

Šī gada sākumā koknesieši nolēma atsaukties 2018. gada 4. oktobrī nodibinātā Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda aicinājumam ziedot Brīvības piemineklim, lai arī diennakts tumšajā laikā tas būtu gaišs. No 11. janvāra veikalā "Ataudze" bija novietota ziedojumu kastīte.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda mājaslapā ir norādīta informācija, ka ziedojumu var veikt ar pārskaitījumu, ar Ziedot.lv starpniecību, vai zvanot pa tālruni 90067006, bet aktīvie koknesieši nolēma, ka jāpiedāvā novada iedzīvotājiem iespēja ziedot arī šādā veidā. Sākotnēji bija iecerēts, ka akcija noslēgsies 25. martā, kad arī tika aicināts ierasties Zatlera kungs. Taču ārkārtas situācija pagarināja ziedojumu akcijas laiku. Viena no akcijas iniciatorēm Lība Zukule vēl pasākuma noslēgumā aicināja klātesošos izmantot izdevību un noziedot.

Par pasākuma sirsnīgu noskaņu gādāja kapela "Aizezeres muzikanti", priecējot ar muzikāliem priekšnesumiem no sava bagātā dziesmu pūra. Monta Skuja atgādināja Brīvības pieminekļa tapšanas stāstu: "1922. gadā Ministru prezidents Z.A.Meierovics nāca klajā ar ierosinājumu celt  pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. Sacensība turpinājās vairākās kārtās, līdz 1930. gada decembrī konkurss noslēdzās - uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle ar projektu "Mirdzi kā zvaigzne". Pateicoties tautas atbalstam, tika saziedoti apmēram 3 miljoni latu. "Es gribu pieminekli veidot tā, lai tas būtu saprotams visos laikos," teicis Kārlis Zāle. 1935. gada 18. novembrī atklātais Brīvības piemineklis ir kļuvis par mūsu brīvības simbolu un cauri laikiem nesis un nosargājis brīvības ideju.

Mazajiem novadniekiem Esterei un Valteram Riekstiņiem bija uzticēts pasniegt Valdim Zatleram Koknesē savākto ziedojumu – 646 eiro un 40 centus. Skandējot tautasdziesmu: "Dod, Dieviņ, otram dot…"  tika dāvināts mazs gaismas stariņš no Kokneses novada.

Valdis Zatlers sirsnīgi pateicās par mūsu novada iedzīvotāju labo gribu - tāpat kā reiz tika vākti ziedojumi Brīvības pieminekļa celtniecībai, tagad mēs katrs varam sniegt savu artavu tā izgaismošanai.

Ideja par Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu viņam radusies pirms diviem gadiem. Negūstot atsaucību valsts instancēs, Zatlera kungs ar domubiedriem aizsācis labdarības kustību "Gaisam mūsu brīvībai" ar mērķi aicināt sabiedrību kļūt par brīvības gaismas draugiem un ziedot Brīvības pieminekļa izgaismošanai.

Brīvības pieminekļa izgaismošana plānota trīs dažādās noskaņās - ikdienas apgaismojums, kas iedegas līdz ar tumšā laika iestāšanos; svētku izgaismojums, ko izmanto valsts svētkos vai citos svinīgos, tajā skaitā ar valsts protokolu saistītos sarīkojumos; īpašais izgaismojums, kas radīs brīnumu un māksliniecisko baudījumu.

Lai vērienīgais projekts tiktu īstenots, bija jāveic Brīvības pieminekļa digitālā uzmērīšana un jāizveido trīsdimensionāls modelis. No 17. jūnija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā varēs apskatīt 10 planšetes ar izgaismošanas idejas skicēm.

 Līdz pat šim brīdim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – statuss bijis neskaidrs. Valdis Zatlers izteica gandarījumu, ka Saeima 11. jūnijā atbalstīja likuma projektu, ar kuru beidzot tiks sakārtots juridiskais statuss – par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem turpmāk būs atbildīga valsts.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda mājaslapā ir informācija par saziedotajiem 57 334 eiro, tagad tai varam pieskaitīt arī Kokneses novada ziedojumu.

Labdarības akcijas Koknesē organizētāju vārdā Lība Zukule teic lielu paldies visiem ziedotājiem, kā arī pateicas par atsaucību Mārcim Briškam  un veikala "Ataudze" kolektīvam, Kokneses novada domei, Bebru pagasta pārvaldei, kapelai "Aizezeres muzikanti", krodziņam "Rūdolfa" kolektīvam un gardās tortes cepējai Vinetai Grinšponei.

Uz Koknesi šajā dienā ceļu bija mērojis Edgars Krams no Ventspils. Sirmais kungs koknesiešiem uzdāvināja uzrakstīto atmiņu stāstu par savu māti Alvīnei Kramu (dzim. Pitele), kura ir dzimusi Koknesē, bet mūža atdusas vieta ir Sibīrijas zemē.

Gaidīsim Brīvības pieminekļa izgaismošanu un sargāsim vērtības, bez kurām nebūtu mūsu Latvijas.

Kokneses novada domes

Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa

Mārča Briškas foto

 

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top