Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/kulturas_dzive_bebru_pagasta/jaunbebru_kartupelu_dumpis_vieno_dzimtas_un_paaudzes
Drukas datums: 19:42:52 05.12.2021

Jaunbebru Kartupeļu dumpis vieno dzimtas un paaudzes

20.09.2021

dsc00768.jpgJaunbebru Kartupeļu dumpis pirms 180 gadiem iezvanīja pirmo tautas atmodu, tieši viņi – dumpja varoņi ir stāvējuši pie Latvijas neatkarības šūpuļa. 17. septembrī Bebru pagastā pieminēja nozīmīgā vēstures notikuma 180. gadskārtu.

"Jaunbebri Latvijas vēsturē īpaši ar to, ka devuši vienus no pirmajiem latviešu brīvestības cīnītājiem, kas 1841. gadā, Krievijas impērijas, vācu muižniecības un garīdzniecības izmocīti, apmaiņā pret pāriešanu pareizticībā uzdrīkstējās prasīt sev tiesības izceļot uz Krieviju un iegūt apsaimniekošanā tās auglīgo zemi, par ko saņem no pastāvošās varas pazemojumus un sodīšanu. Tā latviešu ilgstošajam naidam uz kakla kungiem tika pielikta uguns, un Jaunbebru muižas zemnieki, bruņojušies ar rungām un dakšām, kartupeļu rakšanas laikā sadūšojās aizstāvēties," – tā šo vēstures lappusi raksturo rakstniece Linda Šmite.

Ik pēc pieciem gadiem, sākot no 2001. gada, atceres pasākumi Jaunbebru Kartupeļu dumpja dalībnieku piemiņai sasauc kopā Bebru pagasta iedzīvotājus un dumpinieku dzimtu Preisu un Tālmaņu pēcnācējus.

Šoreiz atceres dienā kopā ar bebrēniešiem bija dumpinieka Viļuma Preisa dzimtas turpinātāji – mākslinieki Leo un Ilze Preisi no Rīgas un bebrēnietis Guntis Ungurs, kura dzimtas kokā ierakstīti abu varonīgo dumpinieku dzimtu vārdi. Sirsnīgi gaidītu ciemiņu vidū bija Ruta Borislava, bijusī Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja, kuras darba gados notika pirmie atceres pasākumi.

Dumpja atcerē lielu darbu ieguldīja Bebru pamatskolas vēstures skolotāja Ieva Puniņa, kura bija uzņēmusies pasākuma organizēšanu un vēsturiskās izstādes "Gadu tālēm pāri" veidošanu. Arī Bebru pamatskolā atceres nedēļa pagāja Jaunbebru Kartupeļu dumpja piemiņas zīmē. Pateicoties Kokneses apvienības un Bebru pagasta pārvaldes atbalstam, Bebru pagasta komunālās nodaļas strādnieki nodaļas vadītāja Jura Bāra vadībā labiekārtoja Jaunbebru Kartupeļu dumpja piemiņas vietu, atjaunojot oļiem klāto laukumu un taciņu.

Atceres pasākums iesākās tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā "Galdiņi" – telpā, kas pārtapusi par izstāžu zāli un kur šajā reizē bija iekārtota izstāde "Gadu tālēm pāri" – vēstījums par Bebru pagasta vēsturi laiku lokos un Jaunbebru Kartupeļu dumpja lappusēm. Starp vēstures liecībām un seniem eksponātiem dižojās spēku un svētību dodošā  pīlādžkoka zari.

Apliecinot cieņu varonīgo dumpinieku piemiņai, pasākumā telpā goda vietā bija Latvijas valsts karogs, ko svinīgi ienesa Bebru pamatskolas skolēni Amanda Krista Kosmačevska, Kristiāns Soņi un Keisija Vidiņa. Pēc kopīgi nodziedātās Latvijas valsts himnas atceres pasākumu atklāja Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu pildītājs Ilmārs Klaužs. "Tautai nav nākotnes, ja tā nezina un negodā savu pagātni. Pateicoties cilvēkiem, kuri ar savu entuziasmu un pārliecību darbojas un kopj mūsu bagāto vēstures mantojumu, pagātnes notikumi netiek aizmirsti," uzrunājot atceres pasākuma dalībniekus, sacīja Ilmārs Klaužs, sakot paldies par paveikto pasākumā tapšanā Ievai Puniņai un visiem pārējiem, kuri devuši savu ieguldījumu atceres dienas sarīkošanā. 

Savukārt Bebru pagasta vēstures izzinātāja Ieva Puniņa ar gandarījumu bilda: "Visa mūsu bagātība mājo cilvēkos. Arī tie, kuri šodien nevarēja būt kopā ar mums, ir mums klātesoši, jo tik daudzi ir devuši savu artavu Bebru pagasta vēstures saglabāšanā." Ikvienam, kurš palīdzējis, tika veltīti sirsnīgi pateicības vārdi kopā ar Bebru pagasta pārvaldes vadītājas Ilzes Pabērzas dāvātajām krāšņajām gladiolām no Pumpuču ģimenes dārza.

No mākoņa maliņas klātesoša šajā diena bija Edīte Āpše (dzimusi Preisa), kuras mūžs pagājis Kanādā, Toronto. Viņa ar lielu lepnumu apzinājās, ka pieder varonīgā Viļuma Preisa dzimtai. 2001. gada 8. septembrī pēc Edītes Āpšes ierosmes Bebru pagastā atzīmēja Jaunbebru Kartupeļu dumpja 160. gadskārtu, pirmo reizi kopā sasaucot dumpinieku Preisu un Tālmaņu dzimtu pēcnācējus. Par nesavtīgu darbošanos tēvzemes labā 2004. gadā viņai piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni. 2015. gada 1. jūnijā izcilā latviete, Preisu dzimtas vārda tālāk nesēja - Edīte Āpše devās mūžībā.

"Zemes spēks, rudzu maizes klaips un tautas dzīvesziņa dara mūs stiprus," ar šiem vārdiem Ieva Puniņa raksturoja nacionālās pašapziņas rosinātājus, uzsverot, ka Jaunbebru Kartupeļu dumpis bija pirmais signāls, kas iezvanīja latviešu nacionālo atmodu un jaunlatviešu kustību. Šo nozīmīgo apliecinājumu Bebru pagasta 19. gadsimta vēstures izpētē paudis arī Edgars Bērziņš – Bebru pamatskolas absolvents, tagad vēsturnieks, populārā televīzijas raidījuma "Vēstures skolotājs" vadītājs.

  Edgars Bērziņš ir piedalījies iepriekšējos atceres pasākumos, šoreiz pasākuma dalībnieki ar moderno tehnoloģiju palīdzību varēja noskatīties viņa lekcijas fragmentus par zemnieku stāvokli 19. gadsimtā, par dzimtbūšanas atcelšanu, kas veicināja pirmos nemierus Vidzemē. 

Velgas Gredzenas un Bebru pamatskolas absolventes, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas audzēknes Līvas Liepiņas muzikālie priekšnesumi atceres brīdim piešķīra sirsnīgu un emocionālu gaisotni.

Atklājot izstādi "Gadu tālēm pāri", kas tapusi sadarbībā ar Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju "Kalna Ziedi", no kurienes atceļojuši seni sadzīves priekšmeti, Ieva Puniņa pastāstīja, ka tie savulaik piederējuši Bebru pagasta zemniekiem, bet tagad savu vietu raduši muzeja krājumā. Izstādē nokļuvuši arī vēsturiski priekšmeti no Bebru pagasta "Āpšukalna", kur tagad dumpinieka Viļuma Preisa mājvietā saimnieko Andrejs Muraško. Skatāmas dažādas laikmetu liecības par Kartupeļu dumpja notikumiem, Preisu un Tālmaņu dzimtas koki, Valsts vēstures arhīva materiāli – Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Kokneses-Krapes draudzes Jaunbebru muižas iedzīvotāju revīziju saraksti 19. gadsimta pirmajā pusē. Izstādes izveidošanā Ievai Puniņai visvairāk palīdzēja tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālās mājas vadītāja Justīne Kosmačevska.

Šajā atceres dienā "Galdiņos" atklāja vēl viena izstādi – Latvijā pazīstamu mākslinieku Leo un Ilzes Preisu gleznas ar vienojošu nosaukumu "Ainavas". "Sajust sevi kā daļiņu no Latvijas vēstures," pirmajā atceres pasākumā bebrēniešiem un nemiernieku dzimtu turpinātājiem novēlēja Edīte Āpše. Tieši Jaunbebru Kartupeļu dumpja atcere pirms divdesmit gadiem saveda kopā vienas dzimtas pārstāvjus – Edīti Āpši ar Leo Preisu un viņa meitu Ilzi Preisu, kuri vienmēr ir bijuši klātesoši bebrēniešu rīkotajos atceres pasākumos un dalījušies savā radošajā pasaules redzējumā, šoreiz ar izstādi, kurā tvertas Latvijas ainavas.

Starp Leo Preisa gleznām ir kāds īpašs darbs – Jaunbebru pils savos ziedu laikos,  kuru mākslinieks radījis, iedvesmojoties no fotogrāfijām, jo no pašas pils mūsdienās palikušas tikai drupas Jaunbebru parkā. Šī ir viņa otrā glezna, kurā atainota Jaunbebru pils – dumpja notikumu lieciniece. Raksturojot savus izstādes darbus, mākslinieks atklāja: "Mums pieder lauku māja Vecpiebalgā pie Alauksta ezera, kur es pavadu daudz laika un gleznoju. Apceļojot Latviju, atrodu tādas vietas, kuras tūristi neievēro - tās ir skaistas, bet aizmirstas lauku sētas, kuras atdzīvojas manos darbos. Abi ar meitu regulāri piedalāmies Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. Šīs ainavas ir bijušas skatāmas Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības organizētajās izstādēs "Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā" Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kurās es piedalos jau vairākus gadus."

Šovasar jūlija vidū koncertzālē "Cēsis" tika atklāta gleznotājas Ilzes Preisas izstāde "Mana telpa". Par šajā izstādē skatāmajiem darbiem māksliniece pastāstīja: "Tā ir Latvijas daba – plenērdarbi, kas tapuši iepriekšējos gados. Man patīk gleznot dabā, arvien no jauna pārsteidz un iedvesmo Latvijas dabas krāsas un toņi, to daudzveidība un nepārtrauktā mainība." Abas izstādes "Galdiņos" būs skatāmas līdz 1. oktobrim.

Atceres pasākums turpinājās Jaunbebru Kartupeļu dumpja piemiņas vietā pie Sarkanā šķūņa drupām, kur 1841. gada 4. decembrī notika nežēlīga dumpinieku sodīšana. No zaldātu saņemtajām rīkstēm sniegs krāsojās nomocīto asinīs. No tā laika šo vietu iedzīvotāji nodēvējuši par Sarkano šķūni, bet ceļa malā augošo priedi, notikumu aculiecinieci, par Soda priedi. No šķūņa pāri palikuši tikai akmens mūra stabi, vienā no tiem 1984. gadā tēlnieks Vilnis Titāns, darbojoties dižkoku atbrīvotāju grupā, pēc Imanta Ziedoņa ierosmes iekala galveno dumpinieku Viļuma Preisa un Reiņa Tālmaņa vārdus. Bet ceļš uz Sibīriju no šīs vietas sākās ne tikai viņiem, bet arī dumpiniekiem Jānim Blūmam, Jurim Šlakanam, Pēterim Tālmanim, Jēkabam Rotam, Pēterim Velam un Reinim Grūnbaumam.

2006. gadā,  Jaunbebru Kartupeļu dumpja 165. gadskārtā, atklāja akmeņkaļa Modra Stiliņa veidoto piemiņas zīmi. Šoreiz Modrim Stiliņam sakām paldies par atjaunotajiem dumpinieku vārdiem, kuri atkal ir skaidri salasāmi un glābti no aizmirstības.

Pirmo reizi šajā piemiņas vietā plīvoja mūsu tautas brīvības simbols – sarkanbaltsarkanais karogs, bet, tāpat kā 2001. gadā, skanēja šo rindu autores dzejas vārdi: "Brāļu asinis neizžūst, zem Soda priedes saknēm dvēseļu upe plūst…"

Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza, atklājot piemiņas brīdi, aicināja nolikt ziedus un vienmēr atcerēties Bebru pagasta drosmīgo zemnieku uzdrīkstēšanos. Vietā, kur Soda priede lepni tur savu zaru vainagu skanēja Līvas Liepiņas spēlētais saksofons, Velgas Gredzenas kokles pavadījumā dumpinieku piemiņai veltītā dziesma "Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme", Ievas Puniņas rosinājums turpināt pētīt bagāto Bebru pagasta vēsturi.  Savas dzimtas vārdā atmiņās dalījās Guntis Ungurs, kura dzimtas kokā savienojas gan Preisu, gan Tālmaņu atzari: "Mana tēva vecāmāte ir Viļuma Preisa mazmeita. Mana māte Zina Tālmane nāk no otras dumpinieku dzimtas. Stipra un sakuplojusi ir mūsu dzimta!"

Ruta Borislava, kurai Bebru pagastā aizritējuši 22 darbīgi gadi, atminējās iepazīšanos ar Edīti Āpši un ar kādu entuziasmu 2001. gadā notika gatavošanās Jaunbebru Kartupeļu dumpja 160. gadskārtai. Ievai Puniņai viņa uzdāvināja fotogrāfijas no pirmā atceres pasākuma organizēšanas ar vēlējumu pagasta ļaudīm, lai šajā vietā zaļo arvien vairāk laimes koku. Bebrēnietis Jānis Midegs rosināja Bebru pagasta jaunajai paaudzei turpināt pētīt dzimtās vietas vēsturi, apzināt senās māju vietas, kur risinājušies Kartupeļa dumpja notikumi, ielūkoties Rutku Tēva romāna "Latvietis un viņa kungs" lappusēs un citos avotos.

Jaunbebru Kartupeļu dumpja notikumi atbalsojas arī rakstnieces un Bebru pamatskolas skolotājas Lindas Šmites 2011. gadā izdotajā romānā "Velna skuķis". "Es nevarēju nerakstīt, jo mani iedvesmoja šī īpašā vieta, kas glabā senču nelokāmību un spēku. Ar pārliecību varu  sacīt, ka Bebru pamatskolas skolēni zina pagasta vēstures notikumus, jo ik rudeni piemiņas vietā notiek vēstures un literatūras stundas. Arī šajā atceres nedēļā skolēni noklausījās Edgara Bērziņa lekciju, Dzejas diena skolā tika veltīta vēsturiskajam notikumam un norisinājās mākslas nedēļa," teica Linda Šmite.

2001. gadā dumpinieku piemiņai viņu dzimtu turpinātāji iestādīja trīs kadiķīšus, no 2011. gada te zaļo priedīte, bet par Jaunbebru Kartupeļu dumpja 180. gadskārtu vēstīs skaists apliecinājums nākotnei -  spēka devējs pīlādzis, kuru iestādīja Ilmārs Klaužs, Ilze Pabērza un Juris Bārs.

Atceres pasākums noslēdzās dumpinieka Viļuma Preisa mājvietā "Āpšukalns", kur tagad saimnieko un senču piemiņu glabā Andrejs Muraško, kurš ar aizrautību pēta un vāc vēstures liecības, kas vēsta par Bebru pagasta senatni un "Āpšukalna" vārdu.  

Turpināsim pētīt Bebru pagasta vēstures lappuses un rakstīt  stipru dzimtu stāstus.

Sarmīte Rode,

Kokneses apvienības

Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa

Dzintras Sniedzes foto