Godināts ikviens Bebru pagasta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris13.11.2019

Kad no ilgām lietavām atbrīvotā un skaidrā 11. novembra diena jau grima vakara krēslā, Lāčplēša dienai iedegtās sveces un lāpas Bebru pagasta cilvēku rokās iemirdzējās vēl spožāk. Pie Zutēnu kapiem uguns liesmiņām bija jāpārņem stafete no lielās saules un jāstājas tās vietā, lai līdz vēlai nakts stundai un nākošam rītam, spītējot tumsai, izgaismotu Latvijas valsts brīvības uzvaras dienu 1919. gada 11. novembrī, kad latviešu strēlnieki uzveica Latvijas pretiniekus – vācu un krievu armijniekus. Varoņu piemiņas dienas svinētāji stājās garā kolonā, lai, nesteidzīgi ejot cauri visiem Zutēnu kapiem,  gaismas straumē vienotu laicīgo un mūžīgo, bijušo un esošo, varonību un pateicību par to.

Siltās un mirdzošās uguns liesmas uzziedēja par cieņas un pateicības puķēm uz Bebru pagasta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru Andreja Ūberga, Pētera Ūberga, Jēkaba Bites, Jāņa Preisa atdusas vietām. Pie katras no tām kultūras pasākumu organizētāja Jolanta Mašinska pastāstīja, kad un par kādiem nopelniem zemes klēpim atdotais karavīrs saņēmis augstāko militāro apbalvojumu, kā viņa dzīve izvērtusies pēc Brīvības cīņām. Klātesošie dzirdēja stāstu arī par Jāni Biti, kurš atdusas Krāslavas kapsētā. Arī viņam tika uzziedināts uguns zieds.

Ikvienam varonim atdevuši godbijīga klusuma mirkli, nonācām centrālajā piemiņas vietā – pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem –, lai kopīgā lūgsnā no Dieva izlūgtos svētību Latvijai, tās dēliem un meitām. Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza, tāpat kā vēstures skolotājas Ievas Puniņas rosinātie 7. klases skolēni akcentēja Latvijas neatkarības atgūšanas stāstu un valsts neatkarības vērtību.

Kā divus miera baložus naksnīgajās debesīs sūtījām latviešu tautasdziesmu “Div` dūjiņas gaisā skrēja” par apliecinājumu, ka karā kautās dvēseles esam saseguši baltās cieņas villainēs, ka apzināmies savas valsts neatkarības cenu.

Linda Šmite

Dzintras Sniedzes foto

back to top