Kamēr esi..28.07.2017

Šoreiz nebūs stāsts par to, kur ir Patiesība. Šis būs neliels ieskats tajā, kas mūs – koknesiešus dara tuvākus un saprotošākus. Kas mums māca pieņemt vienam otru tādus, kādi esam, kas māca mīlēt un priecāties par, šķietami, mazām lietām.

Nedaudz nomaļus no daudzstāvu māju apbūves paslēpusies sarkaniem ķieģeļiem apmūrēta baznīciņa. Tā te atrodas kopš 1939. gada. Daudz pārmaiņu piedzīvojusi gan pati ēka, gan ļaudis, kuri, te nākdami, veidojuši savu kopību, ko atpazīstam ar nosaukumu “draudze”. Gadiem ritot, mainījušās “baznīcēnu” paaudzes, mainījusies izpratne par garīgumu un to, kas gan īsti ir draudze. Vai tie ir arī baznīcas reģistros ierakstītie kristītie un laulātie un baznīcu nekad neapmeklējošie ļaudis, vai draudzi veido tikai tie, kuri pastāvīgi piedalās ik dievkalpojumā, vai jāpieskaita arī tikai lielajos svētkos atnākušie?

Mēs nemeklēsim atbildi uz šiem jautājumiem. Tas lai paliek katra paša ziņā. Mēs, tie, kas izprot, ka vārda “draudze” izcelsme ir nevis no vārda “drauds”, bet no “draudzība”,mēģinām dzīvot tā, lai šo tuvākmīlestību un draudzību piedzīvotu un to sajustu arī cilvēki, ar kuriem tiekamies ikdienā.Skaistas tradīcijas ir iedzīvojušās jau gadiem: Kokneses ļaudis vienmēr viesmīlīgi uzņem svētceļiniekus, kas mēro ceļu uz Aglonu, gan piedāvājot naktsmājas, gan gatavojot maltītes. Katru gadu Kokneses novada iedzīvotājiem ir iespēja kopā ar aizkraukliešiem braukt uz Aglonas svētkiem ar autobusu, ko apmaksā abas pašvaldības. Koknese ir viena no retajām Latvijas vietām, kur notiek ekumēniskie kapusvētki, kuros ne dzīvie, ne Mūžībā esošie netiek šķiroti pēc konfesionālās piederības. Arī renovācijas projekti ir sagatavoti un iesniegti abu dievnamu atjaunošanai.

Šādā ekumeniskā garā mazajā katoļu baznīciņā notika arī Pūpolsvētdienas koncerts, kurā dziedāja sieviešu kora “Anima” meitenes un muzikālos priekšnesumus sniedza Svētdienas skolas bērni. Tikpat skaisti kopā nosvinējām Vasarsvētkus, kuros pa ziediem rotāto baznīcas eju uz savu Pirmo Satikšanos devās četri bērni. Tik satraukuma pilns mirklis nekad neaizmirstas!

Arī šoreiz bija gan svētku koncerts, gan neliela agape baznīcas dārzā. Lai arī rīts bija lietains, tieši svētku brīdī Debesis pavērās saulei. Jutāmies sasildīti, saules apmirdzēti un laimīgi. Pirmo koncertiņu draudzes ērģelniece Marija Vilde ar Svētdienas skolas bērniem bija sagatavojusi uz Ziemassvētkiem.No septembra līdz jūnijam katru svētdienu notika Svētdienas skolas nodarbības. Prieks, ka tās apmeklēja arī tie bērni, kuri jau savu pirmo sagatavošanos bija beiguši agrāk. Tas ļāva izjust šo ģimenisko kopības sajūtu, ka ticības Ceļš nav tikai liturģija un rituāli, bet gan dzīva ticība, kas īstenojama un piedzīvojama tikai tuvākmīlestībā un kopīgos darbos ikdienā. Ticība nevar būt bezdarbīga, Mīlestības būtība ir dalīšanās. Jo vairāk atdod, jo vairāk saņem. Pilnās saujās neko ielikt nevar.

Mūsdienu pasaulei grūti izprotamas likumsakarības, bet tās patiešām var piedzīvot. Kas skopi sēj, tas skopi pļaus... Mēs to darām, atbilstoši iespējām. Ar savu nelielo koncertiņu šopavasar iepriecinājām arī Pļavinu draudzi, kur tikām ļoti sirsnīgi uzņemti.

Tagad, vasarā, visus priecē sakoptā baznīcas apkārtne, nopļautā zāle, izravētie celiņi. Krāšņi ziedi rotā altārus. Bet, garāmejot, neaizdomājamies, ka aiz katra no šiem neredzamajiem darbiņiem, ir kāda cilvēka pašaizliedzīgais darbs. Draudzi veido tās ļaudis. Te noder katra dāvanas: tev ir laba balss – nāc dziedāt, proti veidot ziedu kompozīcijas, ir bagāta izdoma – atnāc kaut reizi izrotāt baznīciņu svētkiem, pieproti darbu ar datorprogrammām – nāc, veido mājaslapu, palīdzi sagatavot afišas, dziesmu lapiņas, tev labi raisās vārdi – apraksti jaunākos notikumus draudzē, saproties ar bērniem – piedalies Labā Gana skoliņas veidošanā, esi jauniešu draugs – ierosini kopīgus pasākumus jauniešiem, utt. Nav tāda cilvēka, kura rokas vai prāts nenoderētu. Ikviens ir gaidīts!

Rudenī atsāksies aktīvāka Svētdienas skolas darbība, ir iecere tuvākā nākotnē rīkot Alfas kursus. Būtu daudz darāmā, kas nestu tiešām lieliskus augļus. Tādēļ lūgums – pārcilāt savu spēju un iespēju pūru, pārdomāt: vai es vēlos stāvēt maliņā un kurnēt, ka atkal kaut kas nenotiek pēc mana prāta, vai izvēlos dalīties ar savu laiku, pieredzi un prasmēm, lai kopīgi veidotu īsti ģimenisku,  mīlestības pilnu kopienu, ko sauc par draudzi. Lai nav ar skumjām jānopūšas, kad lasām par citu Latvijas draudžu kopību un daudzajiem notikumiem, kas tās vieno. Lai piedalītos draudzes dzīvē, nav noteikti jābūt “pareizam” katolim. Nākt un būt kopā aicinām arī tos, kuri vēl šaubās un Dievam tuvoties neuzdrošinās!

Kamēr esi dzīvs, katra stunda, ko nodzīvo, sniedz jaunas atziņas, katra diena ir iespēja SAPRAST UN BŪT SAPRASTAM, MĪLĒT UN BŪT MĪLĒTAM. KAMĒR ESI, – VARI.

 Anita Liepiņa, katehēte

 

back to top