Projekta “PROTI un DARI” jaunieši brīvprātīgā darba aktivitātēs 16.07.2020

Sastādot projekta "PROTI un DARI" individuālo pasākumu programmas gandrīz katrā tiek iekļauta brīvprātīgā darba aktivitāte. To mērķis ir bagātināt jauniešu darba pieredzi, attīstīt vērtības kā empātija, līdzjūtība, uzlabotu prasmes organizēt, strādāt komandā, plānot laiku, prasmi dot, negaidot neko pretī, prezentācijas, komunikācijas, radošās prasmes.

Šogad projektā iesaistījās seši jaunieši, kuri jūnijā absolvēja Ilmāra Gaiša vidusskolu. Pirmajā kopīgajā sapulcē, pārrunājot jauniešu vēlmes, viņi izrādīja iniciatīvu doties uz dzīvnieku patversmi, kā arī izveidot koncerta programmu, ar kuru varētu doties uz pansionātiem, lai dažādotu veco laužu ikdienu, sniegtu prieku.

Vieglāk bija īstenot braucienu uz dzīvnieku patversmi. Izvēlējāmies Ķekavas novadā esošos "Mežavairogus", jo ar šo dzīvnieku patversmi ir noslēgts līgums par klaiņojošu dzīvnieku savākšanu ar mūsu pašvaldību. Tukšām rokām ciemos neviens nebrauc, tāpēc noskaidrojām, ka patversmē pašreiz ir ļoti daudz kaķu, kuriem trūkst pārtikas. Jaunieši izveidoja plakātu, kuru izvietoja savos sociālajos tīklos, ar aicinājumu draugiem un paziņām atbalstīt patversmes dzīvniekus un ziedot pārtiku. Sakām lielu paldies visiem, kuri atsaucās un palīdzēja piepildīt mūsu dāvanu grozu! Kopā tika saziedoti aptuveni 24 lielie konservi kaķiem, 4 kilogrami sausās barības, 25 kilogrami smilšu, 20 kilogrami sausās suņu barības, 4 lielie suņu konservi, segas un palagi. No projekta finansējuma tika iegādāti 37 kilogrami sausās barības kaķiem, no kuriem 15 kg bija specializētā barība sterilizētiem dzīvniekiem.

Brauciena galvenais mērķis bija sniegt kustību prieku četrkājainajiem draugiem. Suņi tiek turēti krātiņos, aptuveni 2 kvadrātmetru platībā, ikdienā darbinieku kapacitātes dēļ, dzīvnieki pastaigās netiek, tādēļ ļoti gaida apmeklētājus – brīvprātīgos, kas izvedīs izmest līkumu pa tuvējo meža ceļu. Sarunājām ar jauniešiem, ka katru suni izstaidzināsim vismaz 40 minūtes, lai dzīvnieks izjūt pastaigu, izskrienas. Jauniešiem pastaigas ilga vairāk par 3 stundām, jo daži paspēja izvest pat pa 3 suņiem. Interesanti bija vērot jauniešus no malas, kā viņi pārvar nedrošību pret lieliem suņiem, kā daži suņi sagadījās ļoti vizuāli līdzīgi saviem vedējiem, kā mainās attieksme pret dzīvniekiem nebrīvē, saskaroties ar viņu skarbajiem ikdienas apstākļiem.

Jauniešu un mentoru vērtējums un iespaidi par braucienu:

  • Es ļoti vēlējos braukt uz patversmi, jo man ļoti patīk dzīvnieki un tādu iespēju palaist garām nedrīkstēja. Mani šajā patversmē ļoti pārsteidza tas, ka patversmē uztur 2 brūnos lāčus. Es biju gaidījis ieraudzīt sirsnīgāku attieksmi no darbiniekiem pret patversmes iemītniekiem. Uzzināju daudz ko jaunu par sevi, piemēram, ka man ļoti labi sanāk pieradināt pie sevis suņus, iemācījos sadarboties ar tiem, vedot pavadā. Citiem es vēlētos atgādināt, ka nevajag gaidīt uz citiem, ka kāds aizies un izdarīs, bet gan dzīvot ar motīvu: “Es to izdarīšu! Es palīdzēšu!” Mums ir jākļūst labākiem, ar gaišāku skatu uz dzīvi, jo, kas izmainīs pasauli uz labo pusi, ja ne mēs paši! Es noteikti atgriezīšos tur vēl!
  • Biju loti priecīga, kad uzzināju, ka dosimies uz dzīvnieku patversmi “Mežavairogiem”, jo nekad iepriekš nebiju tur bijusi. Varbūt gaidīju lielāku atsaucību no apkārtējiem cilvēkiem saistībā ar ziedojumiem, bet esmu pateicíga, par tiem, kuri atsaucās. Ļoti priecājos, ka man bija iespēja palīdzēt! Jūtos apbēdināta, ka tik daudz skaistu un dzīvespriecīgu suņu atrodas patversmē. Ir gandarījuma sajūta, ka varējām kaut nedaudz palīdzēt tiem, padarīt ikdienas rutīnu savādāku. Es noteikti vēlētos doties turp vēlreiz, un palīdzēt, kā varu. Iesaku to darīt arī citiem!
  • Par braukšanu uz dzīvnieku patversmi jau sapņoju ļoti sen, bet vēl nebija sanācis aizbraukt. Pēc šīs reizes noteikti vēlos braukt vēl! Gan man, gan manai ģimenei suņi vienmēr ir bijuši ļoti mīļi, tāpēc saņēmu lielu atbalstu no tuvajiem. Patversmē guvu jaunu pieredzi vedot pastaigā tieši lielos suņus, jo līdz šim biju vedusi tikai savu mazo sunīti. Sākumā nebija viegli, suņi rāvās, vēlējās skriet un trakot, bet tam es biju gatava un tāpēc esmu ļoti gandarīta par paveikto. Pastaiga ar suņiem mežā, ļāva man pašai izrauties no ikdienas steigas un vienkārši pabūt mierā un klusumā. Biju nedaudz pārsteigta, cik maza teritorija ir dota katram sunītim un tas mani apbēdināja. Katrs sunītis tiešām bija īpašs, tāpēc ceru, ka ikviens no viņiem tiks pie labiem saimniekiem. Es ļoti vēlos, lai cilvēki vairāk piedalītos brīvprātīgajos darbos, jo tādā veidā mēs palīdzam ne tikai citiem, bet arī paši sev. Redzot, ka citi ir laimīgi par manu padarīto darbu, smaids nemanot parādījās arī man pašai un tas bija tas, kas motivē mani piedalīties, palīdzēt un likt justies laimīgiem arī citiem!
  •  Es ļoti vēlējos braukt uz dzīvnieku patversmi, jo man ļoti patīk dzīvnieki un gribēju tos satikt. Šajā braucienā mēs satikām ne tikai suņus un kaķus, bet arī lūšus, lapsas un lāčus. Es gaidīju, ka suņi būs draudzīgāki, bet saprotu, ka viņi vienkārši vēlējās izstaigāties un izskrieties pa āru. Suņi, kurus es vedu ārā, bija ļoti enerģiski un bieži grūti noturami, bet man patika. Kājas un rokas baigi sāp, bet kopumā forši pavadīts laiks. Es noteikti vēlos doties uz turieni vēlreiz, kad parādīsies iespēja! Ir laba sajūta kad ej gulēt un apzinies, ka šodien esi pastrādājis labu darbu.
  •  Jau projekta sākumā dzirdot, ka būs iespēja braukt uz dzīvnieku patversmi, biju sajūsmā. Vēlējos satikt visus dzīvnieciņus un tiem palīdzēt. Biju pārsteigta, ka uz reklāmu – palīdzēt dzīvniekiem – neatsaucās NEVIENS. Man tas šķiet ļoti bēdīgi, ka cilvēki nav ieinteresēti palīdzēt saviem četrkājainajiem draugiem. Ļoti pārsteidza tas, ka patversmē bija arī tādi dzīvnieki kā lūši, zirgi, lāči un lapsas. Biju gaidījusi, ka patversmē būs vairāk kaķu, jo lielākā daļa pārtikas tika vesta kaķiem! Ļoti priecēja tas, ka varējām vest suņus pastaigās. Uzzināju to, ka spēju staidzināt arī lielus un ātrus suņus, jo dienas sākumā baidījos izvest pastaigā pat mazu kucēnu, jo nekad to nebiju darījusi. Šī ir viena no jaukākajām pieredzēm. Redzēju kā katrs suns reaģē uz, piemēram, braucošu mašīnu, ūdeni dīķī un citiem suņiem. Biju laimīga pastaigā vest suni (Grētu), kuru gribēja izvest visi, ieskaitot, mani. Ļoti patika Grēta, viņa bija tik mierīga un mīļa. Vēlos, lai uz šo patversmi atbrauc arī mani draugi. Viņiem noteikti patiktu lūši un lapsas, draudzīgie suņi. Šī pieredze bija ļoti noderīga. Domāju, ka brīvprātīgā darba aktivitātes ir ļoti atmiņā paliekošas. Jebkuram vajadzētu pamēģināt kaut ko tādu, jo izdarot ko labu citiem un negaidot neko pretī ir prieks par paveikto darbu un superīga sajūta. Noteikti aizbraukšu uz patversmi vēlreiz. Paldies par šo iespēju!
  •  Jūlija sākumā jaunieši ar mentoriem devās uz dzīvnieku patversmi “Mežavairogi”, lai aizvestu tās iemītniekiem sarūpētās dāvanas: dzīvnieku barību, kaķu smiltis un saziedotās segas un palagus. Jaunieši rīkoja labdarības akciju un aicināja apkārtējos pievienoties uz ziedot dzīvnieku patversmei nepieciešamo, taču atsaucība bija visai neliela. Savukārt paši jaunieši bija gan motivēti, gan ieinteresēti palīdzēt nelaimē nonākušajiem patversmes iemītniekiem. Garās pastaigās tika izvesti vairāki suņi, un dienas beigās jauniešu sejās bija manāms gan prieks un gandarījums par labi paveiktu darbu, gan nogurums, taču, sajūta, ka esi paveicis kaut nelielu, bet svētīgu darbu, lai kaut nedaudz atvieglotu patversmē mītošo dzīvnieku ikdienu, guva virsroku. Neviens nevar palikt vienaldzīgs redzot dzīvniekus patversmē: lielus, mazus, jaunus, vecus, slimus, veselus, bet visus alkstošus cilvēka rūpju un uzmanības. Skumji bija vērot to, ka apkalpojošajam personālam skarbā ikdiena rūpējoties par patversmes iemītniekiem rada milzīgu rutīnu un samazina iejūtību pret dzīvniekiem. Katrs šāds darbs liek aizdomāties par mūsu atbildību, pienākumiem un nepieciešamību rūpēties par tiem, kuri ir neaizsargāti. Emocionālajā gaisotnē domās sūtījām vēlējumu: “Lai katrs patversmes iemītnieks atrod gādīgu, mīlošu un atbildīgu saimnieku!”
  • Ja nebūtu šī projekta, uz dzīvnieku patversmi nezinu vai viena būtu aizbraukusi. Protams, kā tur izskatās un, kas mani tur sagaida, nebija nekas nezināms. Tu ierodies un uz  tevi skatās desmitiem acu skatu, kas cer, varbūt tu paņemsi mani... Tāpēc, cilvēk, ja esi kādu pieradinājis, tad esi par to atbildīgs, nepamet, neatstāj. Ir liels gandarījums un laba sajūta par šo dienu. Pastaigā izvedu trīs suņus. Katrs savādāks ar savu raksturu, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēku, bet kopīgais – patiess un neviltots prieks tikt  laukā no būra un doties ārpus ikdienas dzīves. Sirdī man palika suņu puika Argo, haskijs, kuram jau seniora vecums, 11 gadi. Patversmē dzīvo jau četrus gadus, tāds kā vietējais. Mans vēlējums, lai mūža nogalē Argo būtu mājas un mīloša ģimene. Noteikti braukšu vēl. Paldies par piedzīvoto dienu un kopā būšanu. 

Dienas beigās nogurums pārņēma visus, piedzīvotās emocijas un pieredze satuvināja. Gandarījuma sajūta, vilšanās, skumjas, nogurums, prieks, pārdomas par piedzīvoto, dzīvnieku skatieni, žēlums – šīs sajūtas neatstāja vairākas dienas. Katram no mums sirdī kāds ieķērās, man – maza augums akls suņuks, ko vedām pastaigā mēs. Vēl atceros savējos pastaigā izvestos suņus no pagājušās apmeklējuma reizes, tie, par laimi, ir atraduši savējos cilvēkus. Bet ir dzīvnieki, kas tur pavada visu savu mūžu.

Vai apstākļi patversmēs varētu būt labāki? Vai sabiedrība atbildīgāka? Vai cilvēki atsaucīgāki? Cilvēcei ir vairākas neglītās sejas – dzīvnieku patversmes ir viena no tām. Katram no mums ir dota iespēja situāciju kaut nedaudz vērst par labu.

Ieva Ūtēna,

Projekta "PROTI un DARI" programmas vadītāja 

 

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top