faceboktwitter
lapas galvaKokneses novads

Traki uz teātra spēlēšanu!06.11.2017

„No saldenās pudeles” līdz „Trakam numuram” un lūk, Kokneses amatierteātris jau sasniedzis sudrabkāzu gadu skaitu! 4. novembrī, svinot kolektīva 25. dzimšanas dienu, uzticīgie teātra spēlētāji par jubilejas izrādi bija izvēlējušies šī gada iestudējumu, kurš jau iemantojis skatītāju simpātijas un kuru gribas skatīties vēl un vēl. Pēc pēdējo gadu nopietnajiem iestudējumiem izrāde ar zīmīgo nosaukumu - vācu dramaturgu E.Baha un F.Arnolda radīto „Trako numuru” trešo reizi uz Kokneses kultūras nama skatuves dāvāja skatītājiem vislabākos vitamīnus: daudz smieklu un asprātības, reizē atklājot – jā, mēs esam traki uz teātra spēlēšanu!

No aktrises līdz režisorei

Inguna Strazdiņa, amatierteātra režisore, pirms izrādes atgādināja, ka teātris Koknesē jau spēlēts 19. gadsimta beigās un cauri visdažādākajiem laiku lokiem tā iedvesmotie atdevuši sirdis šai gaistošajai, bet mūžīgajai mākslai.

Šis kolektīvs nepārtraukti darbojas jau ceturtdaļu gadsimta, un pirmie, kas stāvējuši pie tā šūpuļa ir režisori Tomass Cīrulis un Ramona Liepiņa.  Ingunas Strazdiņas vadībā pagājuši 22 spraigi un piepildīti gadi, bet arī viņa ir bijusi klāt pie kolektīva pirmsākumiem. „Tūlīt bija jānotiek Blaumaņa lugas „No saldenās pudeles” pirmizrādei, kad man bija nepieciešams glābt situāciju un „ielekt” Lavīzes lomā,” jubilejas reizē atcerējās Inguna. Svētku dienā kopā ar savējiem bija arī daudzi kādreizējie kolektīva dalībnieki, bet viņi visi vienmēr paliks Kokneses amatierteātrim piederīgi. „Kā dakteris, kurš palīdz nākt pasaulē bērniņam, mēdz skaitīt cik mazuļu saņēmis, tā arī es mēģināju saskaitīt, cik daudzi ar lielākām vai mazākām lomām ir bijuši ar mani kopā. Pēc ielūkošanās albumos un izrāžu sarakstos sanāca pieklājīgs skaitlis – 62, bet kopā ar bērnu un jauniešu studiju 100 ir noteikti! Priecājos, ka viņi visi ir atraduši savu vietu dzīvē un, ja kāds man pasaka paldies par to, ka pateicoties teātra spēlei nav jābaidās uzstāties auditorijas vai citas publikas priekšā, ir vislielākais gandarījums. Es ļoti lepojos ar saviem aktieriem un, ja reizēm uzdodu pa „mici”, tad tikai tāpēc, lai mēs gribētu izdarīt vēl labāk,” tā pus pa jokam, bet nopietni atzina režisore. Pavisam noteikti jāteic, ka skatoties jubilejas izrādi, kurā visi aktieri lieliski spēlēja savas lomas, pa „mici” neviens nebija pelnījis, gluži otrādi – uzsaukt „bis”!

Ar izrādi uz Dziesmu svētkiem

Diemžēl šī bija „Traka numura” pēdējā izrāde Koknesē, bet arī turpmāk, braucot viesizrādēs, ar dzīvespriecīgo komēdiju tiks iepriecināts liels skatītāju pulks. Savukārt 3. novembrī aktrises slimības dēļ atcelto Justīnes Kļavas lugas „Dāmas” iestudējumu koknesieši vēl redzēs. Ingunas Strazdiņas režisores veikums mērāms 23 izrādēs, un par katru no tām savs stāsts un atmiņas, bet starp tām ir 5 izrādes, kuras ieguvušas nozīmīgo „Gada izrādes” titulu un tās ir: Jāņa Jurkāna „Jāzepiņš”, Leldes Stumbres „Roze”,  Evitas Sniedzes „Leģenda par lauru koku”, Sandijas Kalniņas „Metāla ziedi” un Māras Svīres „Gredzens gredzenā”. Kokneses amatierteātris vienmēr izcēlies ar pārdomātu repertuāra izvēli, kā arī jau pierasts, ka dažādās skatēs un festivālos iegūts augsts novērtējums. Par tradīciju ir kļuvis amatierteātra organizētais festivāls „Pērses krasti”, kas šovasar Koknesē sasauca rekordlielu kolektīvu skaitu, dodot iespēju divas dienas baudīt teātra mākslas brīnišķīgo gaisotni.

Kur ir ieguldīts darbs, ir arī panākumi. Oktobra vidū Aizkraukles apriņķa amatierkolektīvu skatē koknesieši ar izrādi „Traks numurs” pārliecinoši ieguva pirmo pakāpi un tika izvirzīti uz reģiona skati, bet pēc šīs izrādes aktrise Marina Liepa saņēma izrādes vērtētāju atzinības rakstu par lielisku lomas atveidojumu.

Ir saņemta vēl viena priecīga ziņa - aktieriem būs jāķeras pie iestudējuma „Gredzens gredzenā” atjaunošanas, jo 2014. gadā tā kļuva par  “Zemgales novada Gada izrādi” un kolektīvs nākamgad būs pilntiesīgs Dziesmu un deju svētku dalībnieks un leģendu par Kokneses senatni rādīs Dailes teātra Mazajā zālē.

Pašiem savs zelta fonds

Pateicoties saviem uzticīgajiem aktieriem, režisore dāvāja jubilejas kūku, bet īpašu paldies veltīja aktieriem ar visilgāko gadu stāžu: Ritai Čerkovskai, Aijai Sproģei un Sandim Miglam, kurus jau var dēvēt par kolektīva zelta fondu.

Bet, kad uz skatuves esošajiem teātra spēlētājiem pievienojās kādreizējie, likās, te nu iznāktu viena laba nākamā izrāde! Kas zina, varbūt tā reiz arī notiks, bet tuvākās nākotnes ieceres jau zināmas. Pašlaik tiek intensīvi strādāts, lai nākamgad februārī mēs piedzīvotu pirmizrādi zviedru rakstnieka Pēra Ulafa Enkvista darbam „Vectēva māja” kurā savu pirmo lomu šajā kolektīvā spēlēs Reinholds Sprukulis, Evita Briņķe, kura pēc pārtraukuma ir atgriezusies savējo vidū, kā arī pēc ilgāka laika uz skatuves būs pati režisore. Tāpat ir gaidāms Harija Gulbja labi zināmās lugas „Cīrulīši” iestudējums mūsdienīgā skatījumā. Nākot uz jubilejas izrādi, dzimšanas dienas svinētāji bija lūgti dāvināt rekvizītus šai topošajai izrādei, īpaši uzsverot, ka ļoti nepieciešami ir seno dienu modinātājpulksteņi, kuri var būt savu laiku nokalpojuši. Viens no skatītājiem šo prieku arī sagādāja, uzdāvinot vienu veclaicīgu laikrādi. Pasākuma noslēgumā Inguna Strazdiņa vēlreiz izteica lūgumu pārlūkot savas krātuves, jo varbūt tieši kāds modinātājpulkstenis vēl gaida savu atdzimšanu par noderīgu izrādes rekvizītu.

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, sveicot režisori un aktierus amatierteātra jubilejā, uzdāvināja ādas naudas zuteni, kas darināts Hanzas projekta ietvaros un kuru arī varēs izmantot kā rekvizītu kādā izrādē.  Vidējās paaudzes deju kolektīvu „Irši” un „Liepavots” vadītāja Inta Balode jubilāriem vēlēja veiksmi un izturību nākamos 25 gadus, piebilstot, ka sekojot Dzintara Meiera piemēram viņas labākie dejotāji nākotnē var kļūt par labiem aktieriem!

Juris Bogadanovs, Līga Rūķe, Jānis Balodis un daudzi citi bijušie Kokneses teātra dalībnieki šajā vakarā bija kopā ar savu režisori un sirsnīgi pateicās par kopā pavadīto laiku, jo tieši darbošanās kolektīvā kaut kādā veidā pozitīvi mainījusi viņu turpmāko dzīvi.

No teātra atkarīgie

Dažas dienas pirms jubilejas izrādes tikos ar dažiem aktieriem pirms kārtējā mēģinājuma, lai pajautātu, kas ir tās brīnumainais spēks, tas iekšējais urdītājs, kas rada šo labvēlīgo atkarību no teātra spēlēšanas?

Jānis Madžulis, puisis no Stirnienes, kuru Inguna pamanīja Aizkraukles arodvidusskolā, jau piecus gadus ir kolektīva dalībnieku vidū, un atzīst, ka ar prieku ik nedēļu brauc uz mēģinājumiem, jo pēc tam vēl lielāku gandarījumu dod skatītāju aplausi izrādēs. „No Jāņa iznāks lietaskoks”, pēc pirmajām viņa lomām teica režisore, un viņa nav kļūdījusies, jo Jānis ar katru izrādi arvien vairāk atklāj savu aktiermeistarību. Par to mēs varējām arī pārliecināties „Trakajā numurā”.

Edijs Lapuks, kuram tagad ikdienas dzīve paiet Rīgā, savu pirmo lomu jau nospēlējis  skolas gaitu sākumā apmeklējot bērnu studiju. Pa šiem gadiem Edijs no pirmās lomas, kurā bija jāpasaka viens teikums, nospēlējis nopietnas lomas un ieguvis vērtīgu aktiera pieredzi. „Ja ir jābūt mēģinājumā, tad attālums nav šķērslis,” teic Edijs.

Tija Spilberga arī savas pirmās lomas nospēlējusi bērnu studijā, bet tagad, mācoties Rīgā, studijas veiksmīgi apvieno ar teātra mēģinājumiem Koknesē. Tija atklāj: „Darbošanās teātrī man ir palīdzējusi kļūt pašpārliecinātākai, nav bail uzstāties lielā auditorijā.”

Šauj pat slotas kāts!

Marina Liepa ir aizkraukliete, bet viņas brīvais laiks paiet spēlējot Daudzevas un Kokneses amatierteātros. „Man patīk atrasties radošā vidē kopā ar aizrautīgiem cilvēkiem,” tā Marina. Viņai piekrīt arī Sandis Migla, kura vīrišķīgā balss ir kā radīta teātrim. Pirms gadiem septiņpadsmit, kad Sandis vēl mācījies Kokneses vidusskolā, kādā skolas pasākumā viņa balsi izdzirdējusi Inguna un pierunājusi uz pirmo lomu amatierteātrī. Tagad Sandis kļuvis par aizkrauklieti, bet teātra spēlēšana nemainīgi ir lielākais hobijs, atslēgšanās no darba un ikdienas. Pieredzes bagātā aktrise Rita Čerkovska arī uz Koknesi brauc no Aizkraukles, bet daudzu spožu lomu atveidotāja Aija Juste no Sunākstes. Tātad secinājums viens – mīlestībai uz teātri nekas nav par grūtu. Un par to, kas pārvarēts, varētu uzrakstīt apjomīgu grāmatu, kurā būtu atsevišķa nodaļa par kurioziem gadījumiem, kas norāda uz vienu – jebkurai situācijai ir atrisinājums. Lūk, viena maza epizode: pirms gadiem, braucot viesizrādē uz Ēberģi, aktieri piepeši atskārtuši, ka Koknesē atstāts galvenais izrādes rekvizīts – bise. Bet izrādei jānotiek un bisei jāšauj. Tā arī noticis, tikai tajā reizē šāvis slotas kāts!  Lai arī turpmāk gadās šādi „traki numuri”, jo tieši tāpēc tas ir teātris! 

Sagaidot amatierteātra 25. dzimšanas dienu, aktieri savai režisorei novēl veselību, izturību un pacietību, būt tikpat aktīvai un enerģiskai!

Sarmīte Rode

Anitas Šmites foto

 


Sazinies ar Kokneses novada domi
Pasākumu kalendārs
<>
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top