Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/jaunumi/pec_pieredzes_un_jaunam_idejam_uz_vidzemi
Drukas datums: 22:17:19 22.06.2018

Pēc pieredzes un jaunām idejām uz Vidzemi!09.03.2018

Šī gada 2.marts Koknesē aust ziemīgs un skaists, un īsti piemērots, lai pirms tūrisma sezonas sākšanās dotos pieredzes apmaiņā pie kolēģiem Vidzemē. Ar Centrālbaltijas pārrobežu programmas 2014-2020 projekta Nr. CB110 “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” atbalstu, Kokneses Tūrisma centra aicināti, pieredzes apmaiņā dodas trīsdesmit Kokneses un apkārtnes esošie un topošie uzņēmēji, tajā skaitā mājražotāji, vietējā tūrisma speciālisti, gidi, viesu namu saimnieki, kā arī citi tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošie.

Vidzeme kopš seniem laikiem lepojas ar saviem cilvēkiem, kuri ir darbīgi, radoši un kuri ir sapņojuši, domājuši, riskējuši un realizējuši savas biznesa idejas. Pie dažiem no viņiem izdodas paviesoties arī koknesiešiem.

Klausoties pieredzējušās gides un pieredzes apmaiņas programmas izstrādātājas Daigas Dūniņas stāstījumā gan par daudzajiem ceļiem, kas savieno Vidzemes pakalnus un lejas, gan aizraujošo senatni, gan cilvēkiem, kas atstājuši nozīmīgu devumu vēstures griežos, ir sasniegts Raunas novads un Rauna – vieta, kur dzīvot strādāt, radīt, baudīt un atpūsties. Rauna izsenis atzīta par vienu no skaistākajām vietām Vidzemē, tā atgādina mazu pilsētiņu, lai gan oficiālu pilsētas tiesību tai nav. Tā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, tādā paša nosaukuma upes krastā un vismaz piecu lielāku ceļu krustpunktā. Raunas centrā apmeklējam un aplūkojam Raunas pilskalnu un salīdzinām Raunas un Kokneses pilsdrupu varenību, meklējam līdzības un atšķirības. Tālāk ceļš ved līdz Raunas Brīvības piemineklim, kas pieredzējis brīvvalsts un padomju laikus. Gar Tanīsa kalnu dodamies uz Raunas Staburagu. Teikām apvītās vietas un raudošā milža asaru plakstiņš, kas sasalis trīsuļo caur koku zariem izlauzties gribošās saules staros, un ūdens burbuļošana gan virs, gan zem ledus nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu.

Un nu jau mūs nelielā ģimenes tipa mājā sagaida SIA „Latnature” dabīgo čipsu ražotnes saimniece Zane Krēsliņa-Plētiena. Ar aizrautību klausāmies viņas stāstījumā par dzīves pieredzi un arī patiku pret dārzeņiem, kas novedusi viņu līdz idejai par veselīgu čipsu ražošanu. Tā nu ideja par kaut ko garšīgu un reizē veselīgu pārtapusi ražotnē, kur top dārzeņu čipsi un dārzeņu sausmaizītes, kas gatavoti pēc īpašas receptes, tos kaltējot zemā temperatūrā - no selerijām, bietēm, burkāniem, ķirbjiem un kalē kāpostiem. Iepazīstam produktu tapšanas procesu, nogaršojam veselīgos gardumus un iegādājamies tos arī mājiniekiem, un diskutējam par to, cik daudz cukura ir mūsu ēdienkartē - kā un kāpēc samazināt tā lietošanu, bet līdzi paņemam pārdomas, ka vajag tikai uzdrīkstēties, nesēdēt mierā, bet izdomāt jaunas nodarbošanās, lai piepildītu laiku ziemā, ar prieku radot jaunu produkciju, kas aizstāj jau ierasto piedāvājumu.

Pēc neilga brauciena pa Raunas apkārtnes pakalniem, esam SIA „Siera un makaronu ražotnē”. Mūs sagaida jauns un ļoti atraktīvs saimnieks – Ilmārs Ceriņš. Esam vienīgajā uzņēmumā Latvijā, kurā top Zaļais siers, kura galvenā sastāvdaļa – sierāboļiņš pārsteidz pat mūsu zinošākos pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus, jo jautājumu ir daudz- kā iegūst sēklas, kā tās pavairo, kā sēj, ravē un novāc. Izrādās, sierāboliņu sēj līdzīgās vagās kā kartupeļus, un tas ir jāravē. Saimnieks to audzē pašu dārzā, jokodami piesakāmies, vai nevajag doties palīgā uz ravēšanu. Ražotnē top piecas siera šķirnes un četrpadsmit veidu Mājas makaroni un piecu veidu Mājas nūdelītes, kā arī griķu un rīsu pastas un popularitāti ieguvušais gī sviests. Nogaršojam mazās biezpiena bumbiņas, kas ir lieliska uzkoda pie alus, kā arī siera šķirnes kopā ar polārmaizi. Un kāpēc dzīvē tā nevar būt, ka uz jaunām ražošanas idejām aicina apmeklētāji, kā šeit – iesākumā tiek ražots siers un, kad apmeklētāju grupas ne vienu reizi vien jautā, vai tad pie siera nebūs arī makaronu, saimnieks nonāk pie nākošās biznesa idejas. Un tā ar katru gadu arvien vairāk un vairāk attīsta savu biznesu un gan jau viņu atkal satiksim kādā no gadatirgiem.

Tālāk mūsu ceļš ved uz jauku un piemīlīgu Vidzemes mazpilsētu uz trīs pauguriem - Smilteni. Uz kompetenču centru dodas mācīties arī ne viens vien koknesietis, jo šeit tiek piedāvāts apgūt unikālas profesijas. Savukārt kompetenču centrs iekārtots uz viena no pauguriem, kur aplūkojam Smiltenes pilsdrupas, muižas ansambli un parku, un iegriežamies arī “Smiltenes piena” veikaliņā, jo tas nu pieder saimniecei, kas mūs gaida ciemos.

Saules staru  apspīdētais ceļš gar skaistu bērzu birzi abās tā pusēs vijas nedaudz tālāk aiz Smiltenes un jau esam Blomē. Tautiski stilizētā tērpā, ar baltu saimnieces lakatiņu ap galvu, kas viņai tik ļoti piestāv, bezgala smaidīga, dzīvesprieku izstarojoša, ar mirdzošu acu starojumu mūs savā interesanti iekārtotajā lauku namā sagaida Vidzemes absolūtais gada cilvēks tūrismā Ilze Briede. Un viņa sāk, kā viņa saka, savu lielīšanos, un to dzirdēt ir vērts, jo stāsts ir par to, kā tiek piepildīts sapnis un no pilsētas dzīves apzināti uzsākot dzīvi laukos un no darbošanās uzsākšanas tūrismā nonākot līdz maizes cepšanai. Un tas ir tik aizraujoši, klausīties cilvēkā, kurš joprojām mācās, uzklausa un apgūst senās dzīves gudrības, pilnveidojas un ar prieku iegūtajā dalās ar citiem. Un tad jau ir klāt laiks, kad arī mums ir jāsāk līdzdarboties. Bet vispirms ir saimnieces stāsts. Un mēs, stāvot līdzās simtgadīgā abrā rūgstošajai rudzu maizes mīklai, uzzinām, ka saimniece mūs gaida jau divas dienas, jo maizes cepšana nav ātra, kādas domas jāieliek, lai maizīte izdotos, dzirdam arī stāstu par to, kā tapusi maizes krāsns un daudz ticējumus par maizi un attiecībām cilvēku starpā. Un ar mīļumu sirdī sākam veidot savus rudzu maizes klaipiņus. Apkārtējā pasaule pazūd kaut kur tālu un caur maizes klaipiņu mūsu rokās sajūtam senatnes un tagadnes savīšanos, ir pirmatnēja sākuma sajūta. Pēc ņiprām sarunām ar “Donu” saimnieci, nobaudot viņas vārīto stipro  un garšīgo zupu, kā arī gaisīgi garšīgo kūku ar rudzu maizes pamatni, katrs meklējam savu karsto, tikko no krāsns izņemto maizes klaipiņu, un acīs ieviešas dīvains miklums, bet tas jau laikam no krāsns siltuma! Trīs stundas, kas pavadītas klausoties runātīgajā saimniecē un savstarpējā pieredzes apmaiņā, paiet nemanot un atkal esam ceļā, līdzi ņemot pārliecību, ka, ticot un ieguldot daudz darba, mūsu sapņi var piepildīties.

Mūsu pēdējo šīs dienas apmeklējuma vietu – “Raunas cepli” sasniedzam krēslā, kad šķūnī reiz bijušā cepļa lielumu var tikai nojaust. Savukārt iekštelpās esošajā keramikas darbnīcā iepazīstam keramikas trauku un priekšmetu izgatavošanas procesu no māla iegūšanas līdz gataviem izstrādājumiem. Un nav nemaz tik viegli atbildēt uz saimnieces uzdotajiem jautājumiem par to, kā atšķirt gatavu no vēl tapšanas stadijā esošiem traukiem. Un līdzi mums ir atkal idejas darbam, un varbūt drīz to realizāciju redzēsim, jo neviens vien uz mājām atveda Raunas cepļa mālus.

Tā idejām pilnā diena ir gandrīz galā un, pilnmēness pavadīti, vēlā vakarā sasniedzam Koknesi.

Vēl ir laiks līdz tūrisma sezonas uzsākšanai un vairāk par pieredzēto un iegūto pieredzes apmaiņas braucienā ir iespējams uzzināt no tā dalībniekiem, kā arī Kokneses tūrisma centrā.

Projekts HANSA

Projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA) apvieno 9 mazās vēsturiskās Hanzas savienības pilsētas – Visbiju Zviedrijā, Pērnavu un Vīlandi Igaunijā, Cēsis, Koknesi, Kuldīgu, Limbažus, Straupi un Valmieru Latvijā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības.

Seko informācijai par projektu Kokneses novada mājaslapā un sociālajos tīklos: http://koknese.lv/projekts_hansa

https://www.facebook.com/ExploreHANSA  

Par Centrālbaltijas jūras reģiona programmu: www.centralbaltic.eu