Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/jaunumi/lai_nodrosinatu_liktendarza_saglabasanu_aizsardzibu_un_pectecibu_saeima_iesniegts_ipass_likums_par_liktendarzu
Drukas datums: 02:46:27 26.04.2018

Lai nodrošinātu Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību un pēctecību Saeimā iesniegts īpašs likums par Likteņdārzu11.04.2018

Jau desmit gadus Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā, top Likteņdārzs – simbols Latvijas tautas atjaunotnei un izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs ir veidots vienīgi no ziedojumiem. Ņemot vērā veiktos ieguldījumus un lai nodrošinātu Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību,  Saeimā iesniegts īpašs Likteņdārzam veltīts likums.

 “Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Likteņdārza unikālais finansēšanas mehānisms un izveides princips, iesaistot plašu sabiedrību, ir salīdzināms ar Brīvības pieminekļa tapšanas gaitu un sniedz nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas valstiskuma izveidē un tautas kopīgās atmiņas nostiprināšanā. Dārza iecere jau sākotnēji paredzēja, ka par ziedojumiem tapušais dārzs ir jāatstāj nākamajām paaudzēm un saskaņā ar Fonda Statūtiem un padomes lēmumu, tā īpašumtiesības ir paredzēts nodot Latvijas valstij. Tāpēc esam gandarīti ļoti gandarīti par Likteņdārzam īpaši veltīto likumu, kas apliecina Latvijas valsts novērtējumu šai sabiedrības iniciatīvai un pielīdzina to tādiem Latvijas valsts simboliem kā Brīvības piemineklis un Brāļu kapi”, uzsver Kokneses fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols.

 Likums paredz, ka ar projekta īstenošanu saistītie Kokneses pašvaldībai piederošie zemesgabali bez atlīdzības tiek nodoti Latvijas valstij, Zemkopības ministrijas personā. Savukārt «Kokneses fonds» tāpat kā līdz šim turpinās Likteņdārza projekta īstenošanu, tai skaitā - būvniecību, stādījumu un labiekārtojuma ierīkošanu, sabiedrības iesaistīšanas un publicitātes pasākumus, kā arī nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Šāds risinājums ļaus nodrošināt līdzšinējā finansēšanas mehānisma turpinājumu, vienlaikus nodrošinot Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību un pēctecību.

 Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm – Kokneses fondu, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Kokneses novada pašvaldību un AS „Latvijas valsts meži”. Visas minētās institūcijas paudušas konceptuālu atbalstu likumprojektā ietvertajam regulējumam.

 Saskaņā ar auditētajiem finanšu pārskatiem, Likteņdārza nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksu kopsumma 2017. gada 31. decembrī bija EUR  2 489 408, ko veido dažādās būvniecības stadijās esošas būves, starp kurām kā būtiskākā un finansiāli ietilpīgākā minama daudzfunkcionālā ēka, Lielais kalns un ābeļu alejas izveide.

 Kopš 2009. gada paralēli Likteņdārza projekta īstenošanai fonds nodrošina arī apmeklētāju uzņemšanu, katru gadu sagaidot 70 000 – 100 000 apmeklētāju. Kopējais apmeklētāju skaits šobrīd ir vairāk nekā 500 000, no kuriem aptuveni 30% no viesu skaita ir bērni un jaunieši. Ar katru gadu pieaug Likteņdārza apmeklētāju skaits no ārzemēm - Likteņdārzu ir apmeklējuši interesenti no vairāk kā 44 pasaules valstīm.

 Likteņdārzs ir vieta, kas rosina un nostiprina kopības un nacionālās piederības sajūtu. Tā ir vieta, kur tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs Likteņdārzā iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi.

 Tuvāka informācija par projektu – www.liktendarzs.lv

 Valda Auziņa

“Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja