faceboktwitter
lapas galvaKokneses novads

Konference „Kompetenču pieeja mūsdienīgā mācību procesā”16.05.2018

Spēja kritiski un radoši domāt, nepārtraukti mācīties, sadarboties un sazināties ir svarīgākās prasmes 21. gadsimtā, kas ir jāmāca bērniem. Kompetencēs balstīta izglītība ļauj attīstīt bērnos mācīšanās prasmes visai dzīvei, tā mazina pasīvu zināšanu apguvi, izolētu prasmju attīstību. Pārmaiņas izglītībā ir nepieciešamas, jo ir mainījies pats skolēns.

9.maijā uz Kokneses internātpamatskolu – attīstības centru devās skolotāji no tuvākiem un tālākiem novadiem, lai piedalītos konferencē „Kompetenču pieeja mūsdienīgā mācību procesā”.

 Konferenci atklāja skolas – centra pirmsskolas grupas audzēkņi ar sirsnīgiem un pavasarīgiem sveicieniem. Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro iepazīstināja dalībniekus ar pētījuma par „Latvijas skolēnu kompetenci risināt problēmas savstarpējā sadarbībā – OECD PISA 2015 jaunākie rezultāti un secinājumi” materiāliem un savām atziņām. Profesors akcentēja, ka problēmu risināšana savstarpējā sadarbībā ietver prasmes komunicēt, risināt konfliktus, veidot grupu, panākt vienošanos, novērtēt sasniegto un virzīties tālāk, lai sasniegtu mērķi. Kompetence risināt problēmas, savstarpēji sadarbojoties, nepieciešama katra cilvēka ikdienas dzīvē un darbā. Skola to var attīstīt dažādos veidos, piemēram, uz projektiem balstītās mācībās. Konferences dalībniekiem bija iespēja iejusties skolēnu lomā un veikt problēmsituācijas uzdevumu „Ksandra”, soli pa solim izejot visus uzdevuma posmus. Lektors iepazīstināja klātesošos skolotājus ar Latvijas skolēnu rezultātiem šajā pētījumā, salīdzinot tos ar pārējām valstīm.

Par projekta “SKOLA 2030” aktualitātēm, ieviešanas gaitu, sabiedriskās apspriešanas rezultātiem savās pārdomās ar konferences dalībniekiem dalījās eksperts Miks Dzenis. Lektors akcentēja, ka mācību procesā notiek uzsvaru pārbīde – no teorētiskām zināšanām uz praktisku zināšanu lietošanu daudzveidīgās situācijās un kontekstos, no gatavu zināšanu nodošanas un atprasīšanas uz sarunu, produktīviem uzdevumiem, no frontāla procesa uz sadarbību, iesaistīšanos, no tikai summatīvās vērtēšana uz jēgpilnu atgriezenisko saiti par mācīšanās procesu, kā arī iezīmēja atšķirības starp tradicionālo un mūsdienīgo vērtēšanas piramīdu. Skolotājs ir tas, kas tikai vada mācīšanās procesu, izvirzot augstus mērķus skolēniem, veido atbalstošu mācību vidi, iekļaujot mācību procesa plānošanā caurvijas – pašizziņa un pašvaldība, digitālā, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība. Runājot par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, eksperts M.Dzenis atzīmēja, ka šajā aktivitātē piedalījās apmēram 11400 izglītības jomā strādājošo un ir iesniegti 887 priekšlikumi, kopumā ir iegūts atzinīgs vērtējums, ir atbalsts sistēmiskajai pieejai satura plānošanā un virzībai uz skolēnu lielāku iesaisti mācībās.

Rīgas Tehniskās universitātes Dr. paed., asoc. prof. Karine Oganisjana savā lekcijā meklēja atbildi uz jautājumu “Kāpēc kompetencēs balstīta izglītība?”. Kompetence ir vairāk nekā tikai zināšanas un prasmes. Tā ietver sevī spēju izpildīt sarežģītus uzdevumus, izmantojot un mobilizējot psiholoģiskos un sociālos resursus, ieskaitot prasmes, attieksmes un vērtības katrā konkrētā kontekstā (OECD, 2018). Kompetencēs balstītās mācības koncentrējas uz to, kas skolēniem ir jāmācās darīt, nevis uz to, kas viņiem ir paredzēts mācīties tradicionālo atsevišķu mācību priekšmetu ietvaros (OECD, 2018). Šāda mācību pieeja ir centrēta uz skolēniem un elastīgi pielāgojama skolēnu, skolotāju un sabiedrības mainīgajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka mācību pasākumi un vide ir jāizvēlē tā, lai audzēkņi varētu apgūt un pielietot zināšanas, prasmes un attieksmes situācijās, ar kurām viņi saskaras ikdienā. Mācību saturam jābūt maksimāli tuvinātam reālās dzīves situācijām. Lektore ar interesantiem piemēriem demonstrēja, kā ar apgūtajām kompetencēm un iegūto pieredzi atrisināt reālas dzīves problēmas, integrējot zināšanas un prasmes no dažādiem mācību priekšmetiem.

Pozitīvās domāšanas centra “Pavasara studija” vadītāja, grāmatu autore Inese Prisjolkova savā lekcijā “Skolotāja spēks un nespēks” uzsvēra, ka patlaban pasaulē notiek pārmaiņas, cilvēki mācās pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, balstoties mīlestībā. Nevis bailēs, bet mīlestībā. Līdzšinējā cilvēces attīstība gadu simtiem ir notikusi bailēs no soda. Bieži vien cilvēks ir tik ļoti pārņemts ar to, lai visu izdarītu un nesaņemtu sodu, ka neprot apstāties un sev pajautāt – kā es gribu dzīvot? Kā man patiktu vislabāk? Ko es vēlētos? Vai esmu laimīgs? Tikpat svarīgi kā iemācīt savu priekšmetu, katram skolotājam ir svarīgi nodot saviem skolēniem prasmi būt laimīgiem. Lai to izdarītu, ir jāapgūst metodes, kā vairot savu enerģētiku. Svarīgi ir pamanīt to brīdi, kad spēki sāk zust, un tad izmainīt attieksmi, lai no graujošā pārietu uz radošo un audzējošo.

Novēlam visiem pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, balstoties mīlestībā, rast atbildes uz jautājumu – kā ES gribu dzīvot un būt laimīgiem.

 Kokneses internātpamatskolas – attīstības centra

 metodiķes Inese Svence un Ineta Gerasimova

Sazinies ar Kokneses novada domi
Pasākumu kalendārs
<>
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top