Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/i_gaisa_kokneses_vidusskola/comenius_projekta_tiksanas_vacija
Drukas datums: 11:15:15 23.10.2019

Comenius projekta tikšanās Vācijā10.12.2012

Jau vairākkārt esam vēstījuši par I. Gaiša Kokneses vidusskolas skolēnu dalību starptautiskajā projektā „Comenius”. Nesen koknesieši atgriezušies no Vācijas, kur šīs reizes tikšanās tēma – kino. Uzziniet par skolēnu gūtajiem iespaidiem, darbojoties starptautiskās darba grupās!

Pirmdiena

No rīta izbraucām no Kokneses ar skolas busiņu un mašīnu. Jau tad sākās mūsu piedzīvojumi: busiņš pamazām sāka zaudēt ātrumu (vēlāk izrādījās, ka salūzusi turbīna), tādēļ izsaucām „takšus” pie Rīgas, un labi, ka tā izdarījām.Tā kā dega sarkanā gaisma, pie pirmā Rīgas luksofora bija jāapstājas, un busiņš piepildījās ar baltiem dūmiem, kuri mūs nedaudz nobiedēja. No „Visdariem” taksometri mūs aizveda uz Rīgas lidostu, no kuras veiksmīgi aizlidojām uz Hamburgu.

Nonākuši Hamburgā, sākām meklēt iepriekš pieteikto viesnīcu. Kad sapratām, ka karte mūs līdz turienei nenogādās, jautājām padomu pilsētniekiem. Viņi savukārt katrs laipni rādīja uz savu pusi. Izrādās, ka Hamburgā ir vairākas viesnīcas ar tādu pašu nosaukumu kā mūsu viesnīcai. Kad savu mītni beidzot atradām un iekārtojāmies, bija jau pienācis vakars. Tad devāmies nedaudz apskatīt naksnīgo Hamburgu un izgaismoto Rātsnamu, kā arī citas vietas. Viesnīcā atgriezāmies diezgan noguruši, bet apmierināti ar redzēto un kalām plānus nākamajai dienai.

(Beāte Sārta, 11. klases skolniece)

Otrdiena

Otrdienas rītā cēlāmies 7:00. Bija jāsakārto koferi, jāsakopj istabiņa un jāpaēd brokastis. Kad bijām visu vajadzīgo un nevajadzīgo izdarījuši, devāmies uz vestibilu, kur speciāli bagāžai paredzētā vietā atstājām savus koferus.

Tālāk devāmies uz Hamburgas vareno Rātsnamu. Ieraugot to, uzreiz sapratām, ka vēlamies to aplūkot ne tikai no ārpuses. Līdz ekskursijas sākumam bija palicis kāds laiciņš, tāpēc paspējām vēl arī mazliet iepirkties. Pulksten 11:15 sākas mūsu ekskursija pa Rātsnamu, kur mūs pavadīja angliski runājoša gide. Bija interesanti redzēt, cik skaisti gan atjaunots, gan saglabājies Hamburgas Rātsnams. Pēc tam devāmies paēst pusdienas.

Tālāk mūsu ceļš veda uz skaisto parku „Planten und Blomen”. Parkā apskatījām gan Eiropā lielāko japāņu dārzu, gan citus dažāda veida dārziņus. Augu stādījumi bija ļoti interesanti veidoti. Izbaudījām arī rudens krāsu varenību.

Milzīgajā „Planten und Blomen” parkā ierīkots arī liels spēļu laukums, kas vairāk piemērots nevis maziem bērniem, bet pusaudžiem, tā ka arī tajā varējām izsmieties un izklaidēties. Tad atgriezāmies viesnīcā pēc bagāžas, lai dotos uz staciju, un jau plkst.15:25 ar vilcienu braucām uz Lēnigenu. Ar trīskārtēju pārsēšanos nonācām mūsu brauciena galapunktā, kur mūs lietū ar plakātiem sagaidīja mūsu „hosti” – ģimenes, pie kurām dzīvojām turpmākās dienas. Mūsu sejās bija manāms nogurums un satraukums. Tālāk devāmies uz „jaunajām mājām”, kur nolikām mantas, pavakariņojām kopā ar vācu ģimenēm. Pēc tam braucām uz skolu, kur prezentējām sevi kā latviešu projekta grupu. Katras valsts pārstāvji bija sagatavojuši sava veida prezentācijas, un tās skatīties bija ļoti interesanti. Kad pasākums skolā bija beidzies, mums izdalīja turpmāko dienu plānu, un tad mēs braucām uz mājām, lai baudītu sen gaidīto naktsmieru.

(Agne Matušonoka, 10. klases skolniece)

Trešdiena

Rīts sākās ar mūsu grupu satikšanu, iepazīšanu (mēs bijām sadalīti starptautiskās grupās pa filmām, jo šī gada Vācijas tikšanās tēma - kino). Visas izvēlētās filmas bija ar nopietnu saturu, tātad – drāmas.

Manas grupas filma bija „Šindlera saraksts”, filma, kas stāsta par kara šausmām un holokaustu. Sākām domāt idejas piektdienas prezentācijai, stāstījām viens otram par dzīvi savā valstī, runājām un pārspriedām dažādas aktuālas tēmas.

Tad mums bija jādodas uz skolas koridoru, kur parasti visi pulcējas starpbrīžos, katras valsts pārstāvji iepazīstināja vācu ģimnāzijas skolēnus ar savu delegāciju.

Pēc tam savās grupās devāmies uz stundu. Mana grupa gāja uz latīņu valodu, citi- uz angļu, vācu valodu, citi- uz literatūru. Stundā mums nebija ne jausmas, par ko runā, viss likās sarežģīti. Pēc stundas apmeklējuma visi tikāmies koridorā, lai apēstu viesuzņēmēju līdzdotās maizītes. Pēc iestiprināšanās kārta grupu darba otrajai sesijai. Apspriežam, kuras idejas būs tās labākās, ko īstenot.

Pēc darba grupās mēs dodamies pusdienot skolas ēdnīcā. Jau pirms braukšanas uz Vāciju tika atsūtīta ēdienkarte, no kuras ikviens bija izvēlējies, ko ēdīs katru dienu. Ēdiens vienmēr bija garšīgs.

Pusdienas paēstas, un varam braukt uz Klopenburgu. Klopenburgā dodamies uz pilsētas Brīvdabas muzeju. Muzeja gide ļoti aizraujoši stāsta. Ir interesanti, jo parāda māju, kur pirms apmēram 200 gadiem kopā dzīvoja gan cilvēki, gan lopi. Apskatām arī ļoti mazu skolu, kur vienā mazā telpā mācījās aptuveni 60 bērnu. Mūsu uzņēmēji stāstīja, ka tas ir ļoti garlaicīgs muzejs un ka neesot jēgas turp braukt, bet man gan likās interesanti.

Pēc muzeja mums ir brīvais laiks Klopenburgā 2 stundu garumā. Mēs, latviešu meitenes, iestiprināmies MC`Donaldā un dodamies iekarot veikalus. Tāpat kā iepriekš Hamburgā, atkal visām H&M maisiņi. Pēc tam visi tiekamies autobusā un braucam atpakaļ uz Lēningenu, kur mūs sagaida viesuzņēmēji. Dodamies mājās vakariņot.

Tā kā mana, Beātes un Anetes uzņēmējas ir labas draudzenes, vakarā sarunājam reizē iet uz Kolizeju – saldējuma kafejnīcu Lēningenā. Satiekamies tur un sastopam arī visus pārējos projekta dalībniekus. Ilgi nevaram izvēlēties saldējumu. Viņiem ir interesants spageti saldējums, un mēs izvēlamies to. Garšo dievīgi, izskatās kā spageti. Pēc tam visi aizejam uz bāru turpat netālu. Nogaršojam kokteiļus un labi pavadām laiku visi kopā. Pulkstenis ir aptuveni 22, kad visi pamazām pošamies uz mājām, lai gatavotos jaunai, piedzīvojumu pilnai dienai.

Es ļoti izbaudīju laiku Lēningenā. Ieguvu milzīgu pieredzi. Sāku domāt angliski un atgriežoties Latvijā bija ļoti grūti kaut ko saprast. Paldies par kompāniju! Gaidām aprīli, lai uzņemtu starptautiskā projekta „ARTE” dalībniekus Latvijā!

(Lelde Āre, 10.klases skolniece)

Ceturtdiena

Kā jau katru rītu, ap plkst. 8.00 visi bija sapulcējušies forumā, kur atsākās darbs grupās. Visapkārt valdīja rosība un smiekli. Tāpat kā pārējām grupām, arī manai bija jāskatās filma. Mēs skatījāmies „The Wave” jeb latviski „Vilnis”. Mēs izdomājām, ka uzgleznosim galvenās lietas, ko saskatījām filmā. Mēs tiešām cītīgi strādājām un domājām, kā lai uzglezno varu un emocijas. Tas, izrādās, nebija nemaz tik viegli, bet beigās izdevās diezgan labi. Pēc kāda laiciņa visi tika aicināti atpūsties, pacienāties ar cepumiem un papļāpāt. Tad mēs atkal atgriezāmies grupās. Ap 12.30, pēc kārtīga darba, visi bijām nopelnījuši pusdienas. Devāmies uz ēdnīcu un uzkrājām spēkus, lai varētu braukt uz Osnabriku. Osnabrikā mēs apmeklējām Fēliksa Nusbauma mākslas muzeju. Viņš ir vācu mākslinieks, kuram ir ļoti skaistas gleznas. Tajās varēja saskatīt visdažādākās emocijas un sajūtas. Tur bija tiešām labs gids, kurš iepazīstināja ar šo mākslinieku, viņa daiļradi un palīdzēja atšifrēt Nusbauma gleznās iepīto sajūtu gammu. Pēc mākslas baudīšanas mēs devāmies uz slidotavu, kur kārtīgi izpriecājāmies. Pat tiem, kas nemācēja īsti slidot, bija jautri.

Tad visi, noguruši un pozitīvām emocijām pilni, ar autobusu braucām mājās. Nonākuši Lēningenā, kopā ar saviem viesuzņēmējiem gājām uz mājām sakopties, lai vakarā atkal varētu izklaidēties. Lielākā daļa projekta dalībnieku devās uz vienas meitenes mājām, kur spēlēja kārtis, parunājās ar citiem un vienkārši labi pavadīja laiku.

(Agnese Vilcāne, 9. klases skolniece)

Piektdiena

Piektdiena, kā jau arī iepriekš aizvadītās dienas, sākās ar brokastošanu pie mūsu viesuzņēmējiem, kopā ar viņiem un viņu ģimeni. Tūliņ pēc tam mani aizveda uz autobusa pieturu, kur gaidījām mūsu transportu uz skolu.

Ierodoties skolā, es atvadījos no sava viesuzņēmēja un devos pie savas darba grupas biedriem, turpināt mūsu nu jau gandrīz pabeigto projektu.

Tā kā mūsu grupai nācās cīnīties ar visām prezentācijas veidošanas problēmām, mēs diemžēl nespējām ierasties uz tobrīd skolā notiekošo koncertu, kas bija veidots par piemiņu ebrejiem un „Kristālnaktij”.

Pēc koncerta mēs visi gājām uz galveno forumu, kur notika gala darbu prezentēšana. Lieki sacīt, ka mūsu darbs nebija pilnībā pabeigts un skaņas kvalitāte bija graujoša, taču visumā man bija prieks, ka mēs ko tādu bijām paveikuši tikai pāris dienu laikā!

Darbs grupās bija beidzies, prezentācijas bija parādītas, atlika tikai paēst pusdienas un atgriezties pēdējo reizi forumā, kur mums izsniedza anketas, un tajās anonīmi vajadzēja novērtēt gandrīz visu, ar ko mēs tikām saskārušies, – sākot no „sagaidīšanas ballītes” līdz pat tam, kādi bija mūsu viesuzņēmēji.

Līdz ar to visa oficiālā projekta daļa bija noslēgusies. Tāpēc gandrīz visi projekta dalībnieki devās uz fantastisku saldējuma kafejnīcu, kura atrodas turpat pilsētā un saucas „Colloseo”. Un, kad visi, kas vēlējās, bija ieturējuši kādu maltīti vai nobaudījuši kādu dzērienu, mēs devāmies uz „ķeglinga” zāli. Šis „ķeglings” ir kaut kas līdzīgs boulingam, tikai bumbas ir mazākas un tajās nav caurumu pirkstiem. (Latviski to sauc par ķegļu spēli.) Nonākuši zālē, visi spēlētgribētāji sadalījās 4 komandās un vairāku spēļu gaitā noskaidroja, kura komanda ir labākā. Diemžēl, es nebiju tajā komandā.

Kad bumbu mētāšana pierimās, visi turpat sasēdās ap galdiem un spēlēja dažādas galda spēles, līdz bija jādodas atpakaļ uz viesuzņēmēju mājām. Nonācis tur, es sakravāju savas mantas, atvadījos no ģimenes un pateicos viņiem par visu, ko viņi manā labā darījuši, un devos atpakaļ uz skolu, kur galvenajā zālē norisinājās noslēguma ballīte.

Pati ballīte diemžēl nebija pārāk interesanta, bet bija ļoti jauki pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, ar kuriem biju sadraudzējies pa šīm nedaudzajām dienām. Ballītes beigu daļā visiem uzdāvināja T-kreklus ar Kristapa Paļska, starptautiskā logo konkursa uzvarētāja, izveidoto projekta „ARTE” logo priekšpusē un „Germany 2012” uzrakstu aizmugurē. Protams, visi pasniedza savus kreklus cits citam, lai uz tiem parakstās – lai paliek vairāk atmiņu par tikšanos un darbošanos Lēningenā.

(Kristaps Bērziņš, 11. klases skolnieks)

Sestdiena

Kad pulkstenis jau rādīja pāri pusnaktij, mēs nelielā kompānijā bijām ceļā uz vietējo kapučīno bāru. Kad bijām klāt, bārs izrādījās pārpildīts ar pusmūža vecuma vīriešiem, kurus varēja dzirdēt jau ārpusē. Alus kausi skanēja, un tas tikai liecināja par nozīmīgu futbola spēli. Tā, ilgi nedomājot, mēs gājām uz citu bāru. Mums par prieku, tur jau pulcējās gandrīz visi projekta dalībnieki. Šeit arī pavadījām pēdējās stundas Lēningenā.

Pustrijos mēs pametām bāru un gājām uz tuvējo viesnīcu, pie kuras bijām norunājuši satikties. Ārā bija drēgna nakts, bet jāiet bija pavisam neilgu laiku. Pa ceļam vēl uzņēmuši kopīgu fotogrāfiju, mēs bijām klāt. Pie viesnīcas mēs sagaidījām vācu skolotāju Franci ar mūsu somām, un tad jau ar asarām acīs nācās atvadīties no mūsu viesu uzņēmējiem. Piebrauca takši, un mēs sākām savu braucienu uz Brēmenes lidostu.

Takša šoferītis bija ļoti runātīgs, visu ceļu viņš uzdeva neskaitāmus jautājumus vācu valodā, un, tā kā man nebija ne mazākās nojausmas par viņa vaicāto, tas šķita vēl smieklīgāk. Tā smejoties mēs iemigām un, kad atvērām acis, bijām jau pie Brēmenes lidostas.

Pulkstenis rādīja 3:40, un tas nozīmēja, ka lidmašīna ir pēc nepilnām trīs stundām. Saguruši un neizgulējušies, tomēr jautri mēs gaidījām lidmašīnu.

Iekāpjot lidmašīnā, bija patīkami dzirdēt latviešu balsis, tas lika justies kā mājās. Izlidojām tumsā, bet debesīs jau ausa pasakaina diena.

Nolaižoties Latvijā, lidmašīnā sāka skanēt aplausi, un man acīs sariesās asaras...

(Anete Baikova, 11.klases skolniece)