Lapas karte
AA+A++
A AAA

Mākslu apgarotā Skolotāju dienas ekskursija

30.09.2013

p1270913.jpgMazliet apsteiguši laiku, mēs, Bebru pamatskolas skolotāji, savu svētku dāvanu – tradicionālo Skolotāju dienas ekskursiju – esam atsaiņojuši. Ekskursija ritēja, veselu dienu baudot augstvērtīgu dažādu žanru, laiku un stilu mākslu Latgalē.

Un tā, pirmais pārsteigums – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs – daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Daugavpils/Dinaburgas cietoksnī, artilērijas Arsenāla ēkā. Tā ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur piedāvāta iespēja iepazīties ar pasaules slavenā mākslinieka abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Protams, ka mākslas darbu apskati sākām ar Marka Rotko gleznām – reprodukcijām un sešiem oriģināldarbiem. Lai pie tiem nokļūtu, bija jāiziet pārbaude kā lidostā pirms iekāpšanas lidmašīnā. Rotko gleznu apskate ir meditācija. Tā ir skatīšanās logā, kurā ieraudzīt sevi. Pamatojoties uz ekspresionista un sirreālista tēlainību, Rotko attīstījis tikai sev raksturīgu stilu. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados Rotko izskauda visus tēlainos elementus, pārejot uz divām vai trim taisnstūrainām formām, kas ir izvietotas viena virs otras un mijiedarbojas viena ar otru pret laukumu. Viena no Rotko glezniecības iezīmēm ir spēja izraisīt emocionālu reakciju skatītājos, attēlojot vienkāršas un sarežģītas, personiskas un universālas idejas, izmantojot reducālu, taču vizuāli spēcīgu valodu. Tā ir „sarežģītas domas vienkārša izteiksme”.

Citā zālē izvietotie Dilvina Smita darbi „Logi” (fotogrāfijas, tekstilijas) ir teicams dialogs ar Marka Rotko krāsu laukumiem. Angļu mākslinieks uzskata, ka Rotko bērnības pilsētas Dvinskas (Daugavpils) slēģu krāsas un ģeometriskās formas mākslinieks sevī saglabājis uz mūžu un tās atstājušas ārkārtīgi lielu ietekmi uz pasaulslavenā mākslinieka turpmāko daiļradi. Simpozijā, kas bija veltīts Rotko simtgades atcerei, viņa dēls Kristofers savā lekcijā teica: „…Rotko klasiskos darbus bieži salīdzina ar logiem. Uz tādu analoģiju uzvedina gan pati audeklu forma, gan krāsu risinājumi tajos; taču šie logi ir aizvērti, aizmūrēti ar juteklīgu krāsu. Tie neaicina palūkoties ārpusē – tie palīdz ieskatīties sevī. Klasiskie darbi, pateicoties saviem izmēriem un vilinošajam spilgtumam, piesaista uzmanību, taču nepaver nekādus apvāršņus. No vienas puses, tajos atspoguļojās mākslinieka iekšējā pasaule, no otras – tie atspoguļo arī tās jūtas un emocijas, ko mēs (skatītāji) projicējam uz tiem.” Cilvēka saikne ar dzimto vietu ir mistiska, bet neapšaubāma, un, kas zina, pilnīgi iespējams, ka šie Dvinskas mazo koka namiņu (vienā no tiem dzīvoja Rotkoviču ģimene) krāsainie logi kā atbalss bija izlauzušies cauri milzīgās lielpilsētas akmens džungļiem un izskanēja Rotko gleznās.

Nenovērtējams guvumu saņēmām no gleznotājas Silvas Lipartes gleznām, kas ir apliecinājums mākslinieces vēlmei spēlēties ar krāsām, darīt tā, lai dzīve nebūtu garlaicīga. Askētisms, harmonija, pozitīvs prieks – šie ir atslēgas vārdi, runājot par S. Lipartes mākslu. Nevienas konkrētas figūras vai ainavas, tikai spēle ar latviskām krāsām, un top tik viegli. Un kā nu ne, gleznotājai lido pat smagie laukakmeņi, top tik gaiši, ka šķiet, aiz gleznas ir iedegta elektriskā spuldzīte – tā mirdz uzgleznotās krāsas. Pat pelēkā krāsa mirdz un laistās. Izstādes apmeklētājā neviļus dzimst sajūta: „Arī es varu vairāk.” Tā ir mākslinieces pārliecība: „Mēs parasti nenovērtējam sevi. Jo mēs visi varam vairāk nekā domājam.”

Citam tikpat liels baudījums bija Pētera Martinsona keramikas izstāde „Spēles” ar 200 eksponātiem un grafikām.

Tā kā vairāki mūsu skolas skolotāji beiguši Daugavpils universitāti, brīvais laiks otrajā Latvijas lielākajā pilsētā tika veltīts šīs zinību pils apciemošanai, atmiņām par studentu gadiem.

Tālāk ceļš veda uz Preiļiem, lai mēs iepazītos ar mākslinieces Jeļenas Mihailovas Leļļu muzejā eksponēto fantāzijas un roku darba rezultātu. Leļļu muzeja pagalmā skatieniem atklājās divas pilis miniatūrā ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām, kur apmeklētāji labprāt fotografējas, ieģērbušies senlaicīgos tērpos gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mājas pagalms papildināts ar daudziem senlaicīgiem elementiem. Pārsteidzoša ir mākslinieces gatavoto leļļu galerija, kas atspoguļo pasaku un fantāzijas pasauli. Apskates sākumā noskatījāmies video, kurā parādīts, kā lelle top. Izteiksmīgās sejas un rokas tiek veidotas no mākslīgā māla, kas tāpat kā podniekam krūze vai bļoda pēc formas izveides ir termiski jāapstrādā. Protams, leļļu sejas tiek krāsotas, tonētas, iegūst stikla actiņas, un sejas top dzīvas. Katrai lellei ir savi vaibsti, mīmika. Polsterētais ķermenis apģērbts greznos, pasakainos tērpos. Pārsteidzoši ir vissmalkākie, visdažādāko laiku un kultūru aksesuāri. Kur tos ņemt? Atbilde īsa. Māksliniece daudz ceļo, un ārzemēs atrodams viss. Starp pasaku un fantāzijas tēliem atradām tādus reālus cilvēkus kā V. Putinu, B. Obamu, V. Zatleru, R. Paulu un citus.

Preiļu vēsturiskā koka celtnē, kur atvērts viesu nams „Pie Pliča”, aplūkojām Latgales fotogrāfu biedrības vadītāja Igora Pliča senlietu muzeju, kas arī ir sava veida mākslas darbu krātuve. Tas glabā tautas daiļamata eksponātus, Pliča kunga izcilās fotogrāfijas un vēl kādu mākslu, kas šeit baudāma. Tā ir Pliča kunga Māksla Stāstīt. Par senlietām, par dzīvi, par cilvēku tikumiem un netikumiem, par ticību un dzīves pamatvērtībām. Stāstnieks ne reizi vien atgādināja: „Jebkurā profesijā primārais ir cilvēks, tikai pēc tam viss pārējais.” Nopietnais mijās ar smieklīgo, dzīvē pārbaudītas atziņas ar – absurdiem. Igors Pličs orientējas it visā: politikā, pedagoģijā, latviešu valodas izloksnēs, literatūrā un filozofijā. „Esmu tik gudrs, ka žēl nomirt”, jokoja fotogrāfs, muzejnieks, viesu nama saimnieks, pavārs, mazākā dievnama radītājs, Latgales patriots un vienkārši dzīves gudrs cilvēks, kas sapratis, ka dzīvot vērts tikai tad, ja dalāmies, ja strādājam ne tikai sev.

Diena jau bija paspējusi ieģērbties krēslas tērpā, kad vērām Čerņavska keramikas mājas durvis. Polikarpa Čerņavska keramikas māja - muzejs piedāvā ekspozīciju „Polikarps Čerņavskis - meistars un personība”, kurā var izsekot pasaules slavu ieguvušā Latgales keramiķa izaugsmei no vienkāršu saimniecības trauku darināšanas līdz izsmalcinātām un sarežģītām dekoratīvās keramikas formām, priecāties par meistara krāsu spēli un rotājošo rakstu daudzveidību. Keramikas mājā apbrīnojām milzu svečturus, viens no tiem ir gandrīz dvīnis tam, ko 1993. gadā par atmiņu no Latvijas sev līdzi aizveda Romas pāvests. Vērojām P. Čerņavska darba turpinātāja paraugdemonstrējumu, kā no māla pikas mūsu acu priekšā rodas eleganta vāze. Kaut šajā mājā – muzejā bija būts kopā ar skolēniem ne reizi vien, interese un atkal redzētā baudījums bija milzīgs.

Liels paldies šīs ekskursijas organizatorei vizuālās mākslas skolotājai Dzintrai Sniedzei par to garīgā un emocionālā piepildījuma sajūtu, ko sniedza brīnišķīgi pavadītā diena! Paldies Bebru pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Pabērzai par iepriecinājumu Skolotāju dienā!

Skolotāju vārdā Linda Šmite

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top