Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/bebru_pamatskola1/komunistiska_genocida_upuriem_veltitie_atceres_pasakumi_kokneses_novada
Drukas datums: 13:18:53 21.08.2019

Komunistiskā genocīda upuriem veltītie atceres pasākumi Kokneses novadā23.03.2018

22.martā Bebru pagastā un 24.martā Koknesē notika atceres pasākumi, pieminot komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.

Bebru pagastā pirms piecpadsmit gadiem atklātais pelēkais granīta piemiņas akmens komunistiskā genocīda upuriem kļuvis par svētvietu, kas ik pavasari aicina nolikt sudrabotu pūpolzaru un pieminēt tos, kuri ar sapni par Latviju uz mūžu palika svešā zemē. 22. martā skaudro vēstures notikumu atceres pasākums sākās Bebru pamatskolā ar 2004. gada skolas absolventa – Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas un „Exupery international school” (Starptautiskās Ekziperī vidusskolas) vēstures skolotāja Edgara Bērziņa lekciju „25. marta deportācija – no plānošanas līdz reabilitācijai”. Skolēniem tā bija atmiņā paliekoša vēstures stunda, bet Kokneses novada represēto nodaļas biedriem atgriešanās nežēlīgajā pagātnē. Īsajā laika sprīdī Edgaram Bērziņam, izmantojot sagatavoto prezentāciju, ar fotogrāfijām, video un faktiem piepildītu stāstījumu izdevās atainot traģiskos notikumus, tos vērtējot no šodienas skatu punkta.

Pasākuma turpinājumā pie piemiņas akmens satikās vairākās paaudzes: skolēni skolotāji, drausmo notikumu vistiešākie liecinieki, represijās cietušo tuvinieki, pagasta iedzīvotāji un novada iestāžu darbinieki. Kopā ar pasākuma dalībniekiem bija Latvijā pazīstamā kinorežisore un fonda „Sibīrijas bērni” dibinātāja Dzintra Geka un Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) vadītājs Ivars Kaļķis. Ar kopīgu tautas lūgšanu, ar skolotājas Annas Romanovskas un skolēnu dzejas vārdiem un kapelas „Aizezeres muzikanti” dziesmām par dzimteni kopīgais tikšanās brīdis arī aukstajā pavasara dienā radīja sajūtu, ka mēs visi, esot kopā, varam sasildīt savu Latviju gluži kā iedegtās sveču liesmiņas pelēko laukakmeni. Svētā piemiņā turēt un nekad neaizmirst savas tautas likteņgaitas atceres brīdī aicināja Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza: „Jau piecpadsmito gadu mēs pulcējamies šajā vietā, lai atcerētos, pieminētu un atgādinātu mūsu tautas pārciesto. Tālumā no mājām, svešumā aizvestie, domāja par Latviju un saviem mīļajiem. Šajā atceres dienā mēs domājam par viņiem, kuri nekad neatgriezās.”

Antoņina Midega, Bebru pagasta politiski represēto kopas vadītāja, pateicās Bebru pamatskolas kolektīvam par piemiņas vietas, ko represētie nosaukuši par savu svētvietu, sakoptību ikdienā. „Jau vairākus gadus šie atceres pasākumi dod gandarījumu, jo kopā ar mums ir Bebru pamatskolas un Pērses sākumskolas skolēni. Novēlu mūsu skolēniem un jauniešiem arī turpmāk izzināt vēstures notikumus, piedaloties mūsu rīkotajos konkursos” sacīja Antoņina Midega, viena no daudzajiem Sibīrijas bērniem.  Arī Ivars Kaļķis, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs, savā uzrunā atcerējās savu bērnību tālajā Sibīrijas zemē.

Kokneses novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs uzsvēra: „1949. gada 25. marta deportācijas ir viens no nežēlīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kad izsūtīja vairāk kā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotājus tikai tāpēc, ka viņi mīlēja savu darbu un savu zemi. Bet arī šajā okupācijas režīmā brīvības ideja izdzīvoja.”

Katru pavasari kopš pieminekļa atklāšanas šajā atceres dienā gaidīts ciemiņš ir Uldis Filipsons, atvaļinātas NBS Gaisa spēku pulkvedis un arī Bebru pamatskolas absolvents. „Šobrīd pasaulē ir nemierīgi, daudzos karstajos punktos notiek aktīva karadarbība. Vairums valstu palielina savu militāro budžetu un karaspēka skaitlisko sastāvu, arī Latvijā ir NATO papildspēki, lai nodrošinātu mieru un drošību. Bet te ir tā lielā atšķirība - padomju karaspēks piedalījās deportāciju organizēšanā un realizācijā, bet šodien NATO sabiedrotie ne tikai nodrošina mieru, bet arī brīvajā laikā piedalās sabiedriskās un labdarības akcijās. 22. februārī Latvijas Kara muzejā Lielvārdes Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri kopā ar amerikāņu karavīriem organizēja pasākumu Kokneses novada Ģimenes atbalsta centra „Dzeguzīte” bērniem. Varbūt kādam no viņiem arī turpmāk radīsies padziļināta interese par Nacionāli bruņotajiem spēkiem un vēlme apgūt grūto, bet ļoti nepieciešamo karavīra profesiju. Lai mums visiem mierīgs un gaišs Latvijas simtgades gads!” savas uzrunas noslēgumā novēlēja Uldis Filipsons.

2003. gadā, mācoties Bebru pamatskolā, arī Edgars Bērziņš ir piedalījies pieminekļa atklāšanā. Ilustrējot mazu epizodi no izsūtīto ģimenes ikdienas, viņš ar pārliecību sacīja: „Svarīgi apzināties, cik liela bagātība mums pieder: mēs dzīvojam brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī.”

Tāpat kā citus pavasarus šajā atceres brīdī piedalījās Pērses sākumskolas skolēni un vēstures skolotāja Valda Kalniņa. „Iršu pagastu tika pasargāts no represijām, bet mums pieder  sava unikālā vēsture. Dzīvojot Iršu pagastā, mēs esam apzinājuši, ka arī mūsu pusē ir cilvēki, kas bijuši represēti. Mācot vēsturi, nevar aprobežoties ar mācību grāmatām vien, tāpēc mēs nodarbojamies ar sava pagasta novadpētniecību. Pazīstot ļoti daudzus represētos, zinu, ka viņi ir stipri savā garā, gaiši un sirsnīgi cilvēki. Dziļa cieņa un pateicība viņiem,” teica Iršu pagasta vēstures pētniece Valda Kalniņa.

Likteņdārza tehniskais direktors Armands Vitenbergs un Kokneses novada represēto nodaļas pārstāve Lība Zukule pateicās skolēniem, kuri piedalījās Kokneses novada politiski represēto nodaļas rīkotajā konkursā un paziņoja, ka konkursa darbu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz 28. aprīlim - Lielās talkas dienai. Visiem konkursantiem būs īpaša dāvana -  maija mēnesī ekskursija uz Ogres tehnikumu. 

Ar Daigas Andersones un viņas mazo palīgu sveicienu pieminekļa piecpadsmitajā dzimšanas dienā, vēlot laimīgu nākotni mūsu Latvijai, debesīs uzplauka krāsainu balonu zieds.

Pēc atceres brīža režisore Dzintra Geka vēl pabija kopā ar Kokneses novada represēto nodaļas biedriem. Daloties šīs skumjās atceres dienas sajūtās viņa atklāja savu personisko stāstu: „Mans tēvs bija leģionārs un politieslodzītais, 1949. gadā viņš bija atbēdzis uz Latviju un ar manu māti un trim bērniem slēpās bunkurā mežā. Esmu pasaulē nākusi pēc šiem notikumiem. 16 gadu vecumā apciemoju tēvu Omskā, kad pirmo reizi ieraudzīju Sibīriju. Acīmredzot tas viss uz mani atstāja tādu paliekošu iespaidu, ka 90. gadu beigās nolēmu sākt intervēt cilvēkus, kas bija kā bērni izsūtīti. Visus šos gadus savās filmās mēģinu stāstīt par Sibīrijas bērniem un viņu likteņiem. Man ir prieks, ka jaunā paaudze skolās skatās šīs filmas un ieklausās jūsu atmiņu stāstos, un tas aiziet līdz viņu sirdīm. Esmu gandarīta, jo mūsu filmas dod apliecinājumu, ka tā bija ne tikai liela traģēdija, bet arī kā cilvēki to pārvarēja. Paldies  par mūsu kopīgo spēku. Mēs savu darbu turpināsim.”

Nedēļā pirms atceres pasākumiem Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēniem savus atmiņu stāstus par bērnību Sibīrijā atklāja Kokneses novada represēto nodaļas biedri Silvija Skladņeva, Lība Zukule un Andris Freimanis.

24. martā pie piemiņas akmens Koknesē, Stacijas laukumā, klātesošos uzrunāja Kokneses novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs un Kokneses novada politiski represēto nodaļas vadītājs Andris Freimanis. Pēc kopīgā klusuma brīža kā cieņas apliecinājums visiem, kuriem atdusas vieta svešumā un nav zināma, pelēko laukakmeni sasildīja sveču liesmiņas, ziedi un Latvijas pavasara vēstneši – sudraboti pūpolzari.

Sarmīte Rode

Dzintras Sniedzes un Anitas Šmites foto