Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/bebru_pamatskola1/bez_merka_ir_tuksgaita
Drukas datums: 10:33:12 22.08.2019

Bez mērķa ir tukšgaita21.03.2018

2018. gada ziemas olimpisko spēļu dalībniece Patrīcija Eiduka un viņas treneris Ingus Eiduks atsaucās uzaicinājumam uz tikšanos ar Bebru pamatskolas kolektīvu, un 20. marta pēcpusdiena skolā pārvērtās par sirsnīgu, patiesu, jauniešus motivējošu sarunu par vērtībām, par mērķiem, Phjončhanu, dienvidkorejiešiem, sajūtām un iespaidiem tikko aizvadītajās olimpiskajās spēlēs.

Patrīcija bijusi arī Bebru pamatskolas skolniece, kā atcerējās viņas 5. klases audzinātāja A. Romanovska, ļoti aktīva, atbildīga, radoša. Vidējā balle mācībās, 5. klasi beidzot, viņai bijusi 8,8. Meitene paguva mācīties arī rokdarbu pulciņā un klavierspēli. Audzinātāja fiksējusi visus Patrīcijas tā laika sasniegumus sportā, klātesošajiem uzsverot, ka Latvijas rekords distanču slēpošanā, ko Patrīcija uzstādīja šogad ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, ir pamatīga un ilga darba rezultāts. Treneris, Patrīcijas tētis, ir vienisprātis – visa pamatā ir centība, neatlaidība, iekšēja spītība. Viņš teica: “Ja nav mērķa, tad ir tukšgaita.” Patrīcija atminas, ka viņa uz slēpēm esot kopš brīža, kad sākusi staigāt, bet profesionāli trenējas četrus gadus. Protams, sava loma ir arī talantam un iedzimtībai. Eiduki slēpotāji ir vairākās paaudzēs. Patrīcija piemin slēpotāju vectēvu, slēpotāju tēti un brāļus, no kuriem ar iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm saistība ir Valtam un Kristam.

Tiekšanās ar Eidukiem izvērtās vienkārša, neviltota, arī lielās sporta zvaigznes patiesībā esot nesamāksloti cilvēki, apgalvo Patrīcija un treneris. Sarunas gaitā mēs, tie, kas olimpiādi skatījāmies iztālēm, uzzinām, cik nežēlīgs bijis vējš un aukstums, cik smilšu tas piejaucis sniegam, cik augsta līmeņa tehnoloģijas ir Dienvidkorejā, cik bezgala laipni izrādījušies vietējie. “Uzņemšana, sagaidīšana, bagāžas nogādāšana. Ar tādu laipnību nekur neesmu saskāries,” apgalvo Ingus, un Patrīcija izstāsta, ka pat pēc asins analīžu nodošanas medmāsa piedāvājas sportistes vietā paturēt adatas dūruma vietai piespiestu vates tamponu. Mēs to esam radināti darīt vienīgi paši. Angļu valodu gan vietējie iedzīvotāji nelietojot, bet zibenīgi vienmēr ticis atrasts tulks. Pārliecināmies, no kāda materiāla ir televīzijā redzētais mūsu olimpiešu parādes tērps, un cik sarežģīti ar lidmašīnu starta vietā nogādājams viss nepieciešamais slēpotājas inventārs. Nu mums ir saprotams, kāpēc vienam slēpotājam vajadzīgs tik liels slēpju pāru skaits. Patrīcijai to bija 20.  Katrai trasei, katram sniegam, katram slēpošanas veidam savs.

Patrīcija apzinās, ka sasniegts daudz, bet darāmā sevis pilnveidē arī daudz. Šis sportistei ir starpsezonu un pareizās izvēles laiks. Kur mācīties pēc 12. klases beigšanas nākamgad? Kā studijas savienot ar trenēšanos? Plāni ir, piedāvājumi ir. Vēl priekšā ļoti nopietnais: izvēle un turpmākā mērķa izvirzīšana.

Atrast pareizo ceļu Patrīcijai vēlēja pamatskolas direktore L. Degtjareva, ar improvizētu zelta medaļu savu skolnieci sveica 1. klases audzinātāja Ligita Locāne, ar piederības medaļu Bebru pagastam – pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza.

Mēs, tāpat kā Patrīcijas pamatskolas audzinātāja A. Romanovska, kura Eiduku ģimeni dēvē par pagasta un visas Latvijas lepnumu, lepojamies ar savējiem. Vēlam Patrīcijai jaunus startus un jaunas uzvaras. Lai izraudzītais mērķis sasniegts iemirdzas zvaigznes spožumā! Mēs ticam, ka Patrīcija var.

Linda Šmite, Dz. Sniedzes foto