Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/aktualitates1/varam_parstavji_tiekas_ar_kokneses_novada_iedzivotajiem
Drukas datums: 08:34:03 27.05.2020

VARAM pārstāvji tiekas ar Kokneses novada iedzīvotājiem20.02.2020

13.februārī Kokneses tūrisma informācijas centrā Kokneses novada iedzīvotāji un  pašvaldības pārstāvji tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem, lai diskutētu par plānoto administratīvo teritoriālo reformu (ATR). Tikšanos apmeklēja pietiekami liels skaits iedzīvotāju, kas apliecina, ka mūsu novada ļaudīm ir svarīgi zināt, kādas pārmaiņas nesīs 2021. gads.

 VARAM Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults savā prezentācijā "Administratīvi teritoriālā reforma - izaicinājumi kas rada iespējas" klātesošos iepazīstināja ar ATR gaitu un galvenajiem mērķiem, kā arī skaidroja, kādēļ pēc VARAM uzskatiem pašvaldību reformu ir nepieciešams īstenot.

Attiecībā uz Kokneses novadu, VARAM pārstāvis informēja, ka pēc VARAM ministrijas izstrādātā plāna Kokneses novads kopā ar Aizkraukles, Pļaviņu, Skrīveru, Jaunjelgavas un Neretas novadiem veidos administratīvo teritoriju – Aizkraukles novadu.  

Saeima ir atbalstījusi administratīvi teritoriālo reformu 1. lasījumā. VARAM ministrijas pārstāvis norādīja, ka iepriekšējā reforma pierādīja, ka starp 2. un 3. lasījumu bija vislielākā kartes pārzīmēšana. Tikšanās dalībniekiem viņš atgādināja: "Latvijā 90. gados tika atjaunots teritoriālais dalījums pagastos, radot pagastu sistēmu, kā arī saglabājot rajonu sistēmu. 1991. gada rudenī Augstākā Padome izveidoja ATR komisiju." Kopš 1998.gada, kad tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums, ATR īstenošanas procesā tika pieņemti vairāki normatīvie akti, kas regulēja novadu pašvaldību izveidošanu un veicināja pašvaldību apvienošanos. Īstenojot administratīvo teritoriālo reformu 2009.gadā, tika izveidotas 9 republikas pilsētu pašvaldība un 110 novadu pašvaldības.

Atzīstot, ka iepriekšējā reforma ir bijusi neveiksmīga un uzsverot, ka pagasti un rajoni ir sistēma, bet pašreizējais modelis nav sistēma, Arnis Šults skaidroja: "Nespējot sasniegt administratīvi teritoriālai reformai (ATR) izvirzītos mērķus, kopš 90. gadiem valsts pārvaldes sistēma pastāvīgi atrodas dažādu reformu un pāreju periodos. Gaidāmajai reformai vajadzētu būt virzītai ilgtermiņā, pieliekot punktu pārejas līmeņiem."

Viņš arī norādīja, ka šobrīd darbojas neefektīva valsts pārvalde – pašvaldību sistēma, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem kāpēc tiek celti nodokļi un kādēļ valstij esot tik liels ārējais parāds. Tieši tādēļ ART galvenais mērķis ir radīt attīstības centrus ar apkārtējām teritorijām, kuri darbosies vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā. 2019. gads labo 2008. – 2009. gada kļūdas, proti, lielākā daļa pašvaldību nav izveidotas optimāli tām noteikto funkciju apjomam.  Pašvaldības veic ap 111 funkcijas dažādās nozaru jomās, pašvaldību sistēmā ir ap 2800 iestāžu (kopīgas tikai 12). "Aiz katra uzdevuma atrodas darbinieks vai struktūrvienība, vai iestāde, vai ārpakalpojums, tā veicinot augošo birokrātiju un normatīvismu. Šobrīd 111 uzdevumus realizē 119 pašvaldības, bet pēc reformas šos 111 uzdevumus veiktu 39 pašvaldības," atzīmējot jaunās reformas ieguvumus, sacīja Arnis Šults.

 Stāstot arī par citu valstu pieredzi, viņš pauda pārliecību, ka Aizkraukles novads, tāpat kā citi novadi, būtu jāveido teritoriālos līmeņos, un likumā jau ir paredzēts, ja veido šo starplīmeni, tas varētu saukties kā pagastu vai pilsētu apvienība.

"Jāveido spēcīgas pirmā līmeņa pašvaldības ar spēcīgām administrācijām, izpildvarām, ar profesionāliem dienestiem, un tas būtu pamats, lai celtu tautsaimniecību un vairotu labklājību," sacīja Arnis Šults.

Pēc prezentācijas Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, paužot arī citu klātesošo viedokli, sacīja, ka novadu reforma ir politisks pasākums, bet, pirmkārt, būtu jāņem vērā iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju viedoklis. Viņš uzsvēra, ka desmit gados Kokneses novads ir sekmīgi attīstījies, daudz paveikts kopējās infrastruktūras sakārtošanā.

Daudziem iedzīvotājiem radās jautājums, kāpēc bija vajadzīga iepriekšējā reforma, ja tagad gaidāma atgriešanās rajonu sistēmā. Arnis Šults piekrita, ka 1997. gadā, rajonu laikā, bija izveidojies līdzsvars starp valsts varu un pašvaldībām.

Iedzīvotāji vēlējās uzzināt, kā veidosies dzīve pēc reformas, vai tāpat kā līdz šim tiks atbalstītas vietējās kultūras aktivitātes un amatierkolektīvi. "Uz šiem jautājumiem jums varēs atbildēt tikai jaunievēlētā dome," sacīja ministrijas pārstāvis. Starp iedzīvotāju jautājumiem bija arī vaicājums: "Nācies dzirdēt VARAM ministra Jura Pūces argumentāciju, ka mazie novadi nespēj kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Vai jūs varat nosaukt kādus pakalpojumus pašvaldība šobrīd nespēj sniegt iedzīvotājiem?" Uz šo jautājumu Arnis Šults atbildi sniegt nevarēja, bet aicināja tikšanās dalībniekus ar izpratni uztvert gaidāmo reformu un domāt valstiski. 

 Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa