Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/aktualitates1/urgas_piedalas_starptautiskaja_festivala_zolynai
Drukas datums: 18:10:25 21.10.2019

"Urgas" piedalās Starptautiskajā festivālā "Žolynai"21.08.2019

Jau gada sākumā mēs zinājām, ka šogad mums būs 2 skaisti braucieni uz Lietuvu. Vienu festivālu mēs apmeklējām maijā, tas notika Raseiņos. Bet augustā viesojāmies Zarasai, kur divas dienas piedalījāmies Starptautiskajā festivālā "Žolynai". Kopā ar mums bija vairākas lietuviešu folkloras kopas un kapelas, poļu pūtēju orķestris un ukraiņu dziedātāji. Latviju pārstāvēja arī Rubenes folkloras kopa "Kāre".    

Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā. Pilsēta atrodas Latvijas pierobežā. Kūrortpilsēta un pilsētbūvniecības piemineklis.

Pilsētā ir trīs ezeri: Zarasis, Zarasaitis un Balts. Zarasos ir novada muzejs, kas darbojas 19. gadsimtā būvētā ēkā. Divas baznīcas: Sv. Jaunavas Marijas katoļu baznīca un vecticībnieku dievnams. Uzskata, ka pilsētas nosaukums cēlies no šī apvidus pirmiedzīvotāju sēļu valodas. Uz ezera salas celtās apmetnes nosaukums bijis Ezerasas, no kā tapis poļu valodas atvasinājums Jeziorosy. Miests no 1836. līdz 1918. gadam pazīstams kā Novoaleksandrovska, bet no 1918. līdz 1929. gadam — kā Ežerēni. Zarasi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā, kas 13.—15. gadsimtā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Rakstos pirmoreiz minēta 1506. gadā kā vieta pie Livonijas robežas, kurai cauri gāja Viļņas-Dinaburgas tirdzniecības ceļš. Tikai 26 kilometri no Daugavpils, un – Zarasu pilsēta Lietuvā sasniegta! Daba, cilvēki – tur viss ir tāds pats kā pie mums un tomēr citāds. Ja meklējat vietu, kur jūs varētu ieraudzīt neredzētu iespaidīgu skatu un tajā pašā laikā atbrīvoties, apmeklējiet unikālo Zarasu apskates ratu, no kura paveras panorāmisks skats uz Zarasu ezeru. Ekskluzīva arhitektūras konstrukcija, kura apmeklētājiem atvērta 2011. gada rudenī. Tās augstums – 17 metri, bet pandusa diametrs – pat 34 metri. No 100 m garās takas paveras apburoša Zarasu ezera panorāma. Šeit pat iespējams iepazīties ar kultūras telpu – akmens skulptūru parku. Nokāpjot lejup pa pakāpieniem iespējams pastaigāties pa 1,4 km garo Zarasu krasta gājēju un velosipēdu taku, kā arī apskatīt skulptūras, kas atrodas krastā. Arī mēs visus šos Zarasu "labumus" izbaudījām no sirds! Mums bija paveicies arī ar laiku! Tas bija silts un saulains. Festivāla galvenā organizētāja jau daudzus gadus ir etnogrāfe, Rimutė Vitaitė.  Mēs piedalījāmies Festivāla atklāšanas koncertā "No zemes un saules", Romanču vakarā un nākamajā dienā devāmies uz Stelmužu, kur dziedājām baznīcā.  Stelmužes muiža ir pazīstama jau no 16. gadsimta vidus, kā topošās Kurzemes hercogistes sastāvdaļa. 1921. gadā teritorija nonākusi  Lietuvas sastāvā pēc teritoriju pārdales starp Latviju un Lietuvu. Tagad šīš teritorijas tūristus piesaista vecākais koks Baltijā – Stelmužas ozols, Stelmužas Jēzus Krusta baznīca, kura ir viena no vecākajām koka baznīcām Lietuvā, Vergu tornis, Līgumu akmens. Galvenais Stelmužes apskates objekts ir Kunga Jēzus Krusta baznīca. Tā bija uzcelta 1650. gadā, kā kapela priekš vietējiem protestantiem. Baznīca šodien ir viena no vecākajām koka būvēm Lietuvā. Unikāla baznīca ir ar to, ka baznīcu būvējuši izmantojot gandrīz tikai zāģus un cirvjus, šobrīd mēs varam atrast tikai pāris naglas baznīcas ēkā. Baznīcas interjers ir ļoti specifisks: meistari no Latvijas izgatavoja no koka grebtus rotājumus, kuri savieno altāri un katedru, rotājumu vidū ir gan grebtas ozola lapas gan vīģu lapas, dažādi konusi un ziedu pumpuri. Parkā var apskatīt slaveno Stelmužes ozolu. Caurmērā ozolu vecums ir 400-500 gadu, taču Stelmužes ozols šo vecumu pārsniedz vairākas reizes. Ozolam ir gandrīz 2000 gadu un viņš ir viens no vecākajiem kokiem Eiropā un pats vecākais Baltijā.

Šajā reģionā tiek dziedātas tik īpašās sutartines. Kas tas ir? 

Sutartines ir lietuviešu daudzbalsīgās tautasdziesmas, ko visbiežāk dziedāja sievietes, bet vīrieši parasti spēlēja šāda veida instrumentālo mūziku.

Senākās ziņas par sutartinēm ir no 16. gadsimta, taču vākt un apkopot tās sāka vien 19. un 20. gadsimtā. 2010. gadā sutartines tika iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sutartines, kuru nosaukums atvasināts no darbības vārda "sutarti" (saskaņot, saderināt, sadziedāties), ir unikāls lietuviešu tradicionālās mūzikas fenomens, sena polifonijas forma, kas jau kopš divdesmitā gadsimta sākuma kļuvusi par vienu no spilgtākajiem lietuviešu kultūras identitātes simboliem. Šīs dziesmas ir saglabājušas arhaisko mūzikas un dzejisko formu. Par sutartiņu saderību liecina veca cilme un pilnvērtīga polifoniskā valoda – augsta tā laika muzikālā kultūra. Sutartine – īpaša izteiksme ne tikai lietuviešu, bet arī pasaules folkloristikā.  Divas brīnišķīgas dienas pavadītas kopā ar smaidīgiem un viesmīlīgiem ļaudīm Aukštaitijā. Paldies! Nu gaidām Jūs ciemos! Varbūt jau šoruden!

Inguna Žogota, folkloras kopas "Urgas" vadītāja