faceboktwitter
lapas galvaKokneses novads

Sabiedriskā transporta pārvadātājs – liekēdis vai valsts budžeta ienākumu palielinātājs?

Pērn, kad vispārējās ekonomiskās lejupslīdes laikā, stabilizējot situāciju valstī, valdībai bija jāsamazina budžeta izdevumi 88,81miljonu latu apmērā, visvairāk – 18,27 miljonu latu bija jāietaupa Satiksmes ministrijai. Tā rezultātā valsts dotācija starppilsētu un vietējiem reģionālajiem maršrutiem šajā gadā tika samazināta par 21%.

Mūsdienās cilvēka dzīves kvalitāte ir kļuvusi ļoti atkarīga no divām būtiskām lietām – informācijas pieejamības un mobilitātes. Un šā brīža situācija sabiedriskā transporta nozarē negatīvi ietekmē otro no tām – mobilitāti. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka, ka maršrutu tīklam jābūt tādam, lai tas apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības un ārstniecības iestādes, darbavietas, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas to vispārpieņemtajā darba laikā. Tas nevar notikt, ja transports vajadzīgajā maršrutā kursē vienu reizi dienā, vai vēl retāk – vien dažas reizes nedēļā. Jau šobrīd cilvēkiem, dzīvojošiem tālāk no lielo pilsētu centriem, ir problēmas atrast darbu savas dzīves vietas tuvumā, izbraukāt uz darbavietām pašiem un izvadāt bērnus uz izglītības iestādēm.

Pēc aptuveni astoņiem mēnešiem, kad būs zināmi precīzi tautas skaitīšanas rezultāti, atklāsies Latvijas apdzīvotības patiesā aina, taču jau patlaban ir zināms, ka daudz viensētu, kas atrodas nomaļākās reģiona vietās, ir tukšas. Cilvēki aizbrauc no laukiem, tie kļūst mazapdzīvoti un pastāv draudi, ka tuvāko gadu laikā kļūs pat neapdzīvoti. Nepietiekamā sabiedriskā transporta kustība problēmu saasina.

Sarežģītā situācija izveidojusies tādēļ, ka valsts budžeta finansējums nozarei samazinās, sarūk pasažieru plūsma un pirktspēja, bet atsevišķas pārvadātāju izmaksu pozīcijas pieaug. Autotransporta direkcija (ATD) un plānošanas reģioni meklē risinājumus, kā organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus tā, lai zaudētājos nepaliktu ne pārvadātāji, ne iedzīvotāji. Šobrīd ir skaidrs, ka tiks atcelti vairāki autobusu reisi, visticamāk nevarēs izvairīties arī no dažu maršrutu slēgšanas. Apvienojot starppilsētu un vietējos reģionālos maršrutus, kā arī saskaņojot autobusu reisus ar vilcienu satiksmi, tiks izveidots vienots maršrutu tīkls, kurā vairs nedublēsies vairāki vienā virzienā braucoši transportlīdzekļi.

Lai izvērtētu Zemgales sabiedriskā transporta pārvadātāju saimniecisko darbību un tās efektivitāti, Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Sabiedriskā transporta un autoceļu attīstības nodaļa veikusi analīzi, pamatojoties uz pārvadātāju 2010.gada nodokļu iemaksām valsts budžetā. Zemgalē sabiedriskā transporta pakalpojumus piedāvā 12 pārvadātāji, kas nodarbina 451 cilvēku. Analīzes rezultāti liecina, ka uzņēmumi kopā ar to darbiniekiem pagājušajā gadā nodokļos ir samaksājuši 2 163 987 latu. Turklāt pārvadātāji izmantoja arī citu pakalpojumu sniedzēju servisu, tādu kā remonts, degvielas izsniegšana, transportlīdzekļu mazgāšana u.tml. un arī tie nodokļu veidā iepludinājuši naudu valsts budžetā – apmēram 335 593 latu.* Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju darbinieki, katrs, papildinot ikdienas patēriņa preču un pakalpojumu grozu (pārtika, veselības aprūpe, izglītība u.c.) devuši iespēju saņemt darbu vidēji vēl diviem cilvēkiem (kopā 902 strādājošie, vidējā alga vienam cilvēkam – 340 lati), kuri pagājušā gada laikā nodokļos kopā samaksājuši 1 128 402 latus. Tādējādi, salīdzinot ar valsts dotāciju Zemgales pārvadātājiem, kas 2010.gadā bija 2 230 834 lati, pārvadātāju saimnieciskās aktivitātes rezultātā, šī summa ir ne tikai atpelnīta, bet pat palielināta – kopā nodokļos valsts budžetā ieskaitīts apmēram 3 627 982 latu.

Īstermiņa raugoties, dotāciju apcirpšana samazina valsts budžeta izdevumu daļu. Taču jautājums ir – vai šis ietaupījums attaisnojas ilgtermiņā? Maršrutu samazināšanas un slēgšanas gadījumā pārvadātāji būs spiesti atlaist savus darbiniekus, kā rezultātā palielināsies valsts budžeta izdevumi bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Tāpat jāņem vērā, ka pieprasījums pēc pārvadājumiem nesaruks, taču nekursējoša valsts dotēta transporta vietā noteikti parādīsies neregulārie un nelegālie pārvadātāji. Ja pasažieris izšķiras par labu neregulārā pakalpojuma sniedzējam, regulārais pārvadātājs negūst ieņēmumus, tādēļ valstij vienalga jāatvēl tam dotācijas zaudējumu segšanai vai arī jāpārskata reisu efektivitāte un jāķeras pie kārtējās nepatīkamās optimizācijas. Turklāt neregulārie pārvadātāji negarantē braukšanas maksas atlaides pasažieriem, kam tās pienākas, tāpat arī laipnu un godīgu attieksmi pret pasažieri garantē tikai regulārajos pārvadājumos, jo ATD un plānošanas reģioni veic to uzraudzību un kontrolē pakalpojuma kvalitāti. Sabiedriskā transporta sistēmas modelis, kas patlaban darbojas Latvijā, ir jāsaglabā, jo tā pakalpojuma nodrošināšana nav vis valsts budžeta šķērdēšana, bet gan iedzīvotāju ikdienišķa nepieciešamība.

Aprēķini ir aptuveni, tā kā nav iespējams apzināt visus pakalpojumu sniedzējus pilnībā. Pieņemts, ka nodokļu maksājumus veic viens nosacīts uzņēmums – autoserviss vienam pārvadātājam ar deviņiem strādājošiem. Kopā visiem 12 pārvadātājiem strādātu 6 šādi uzņēmumi un viena darbinieka (kopā ir 54 strādājošie).

Zemgales Plānošanas reģiona informācija

Elīna Uļanska,

ZPR sabiedrisko attiecību speciāliste

29.06.2011.

Sazinies ar Kokneses novada domi
Pasākumu kalendārs
<>
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top