Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/aktualitates1/proti_un_dari_dzivnieku_patversme_mezavairogos
Drukas datums: 14:47:55 16.12.2018

“PROTI un DARI” dzīvnieku patversmē “Mežavairogos”08.10.2018

Jauniešu projekts "PROTI un DARI", Nr. 8.3.3.0/15/I/001 ir Eiropas Savienības fondu projekts un tā mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, nodarbinātībā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vai Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Koknesē šis projekts tiek realizēts jau 3 gadu un kopumā ir iesaistīti 25 jaunieši, kuri uz to brīdi bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), nemācījās, nestrādāja, neapguva arodu pie aroda meistara un nebija reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki.

 Projekta unikalitāte ir tajā, ka katram jaunietim tiek sastādīta tieši viņam pieskaņota un atbilstoša Individuālā pasākumu programma, ko īstenot palīdz mentors un programmas vadītājs, jaunieša atbalsta personas. Ļoti bieži programmās ir iekļautas brīvprātīgā darba aktivitātes, kas jaunietim attīsta gan personību, gan dzīves prasmes, gan ļauj gūt ieskatu kādas profesijas darbā, gūt darba pieredzi.

 Šī gada septembra mēnesī, divām enerģiskām jaunietēm arī bija brīvprātīgā darba aktivitātes un izvēle šoreiz tika izdarīta par labu dzīvnieku patversmes apmeklējumam. Tika apzinātas vairākas patversmes, sākot ar Ogres, tad Jēkabpilī un arī Ķekavas "Mežavairogi". Mūs pārsteidza tas, ka ne visās dzīvnieku patversmēs var braukt un strādāt! Tāpēc, pirms brauc uz patversmi – zvani un pārliecinies, vai viņi uz to brīdi ir pieejami.

"Mežavairogos" ieradāmies trešdienas pusdienlaikā un ar dāvanām – suņu barību kucēniem un barojošām mātēm, kā arī cementējošām smiltiņām kaķiem. Par nepieciešamajām lietām var interesēties zvanot.

 Ierodoties patversmes teritorijā, novietojam mašīnu autostāvvietā un gabaliņu ejam kājām. Mūs ar saviem skatieniem pavada četri, pie ķēdēm piesieti, suņi. Patversmes pagalmā atrodas vēl astoņi suņu būri, caur kuriem uz mums raugās gaidošu acu pāri. Brītiņu pagaidām līdz kamēr pie mums iznāk saimnieks, pa to laiku mūs izklaidē rudais, garspalvainais runcis. Atdodam saimniekam līdzatvestās dāvanas un izsakām savas vēlmēs pēc suņiem – kam mazāku un mierīgāku, kam jestrāku. Mana izvēle bija skaidra jau no sākuma, jo krēmkrāsas vilks ieskatījās man acīs un tā pieplaka pie režģa, kad mēģināju viņu paglaudīt, ka likās viņš grib izpiesties tam cauri. Tā es tiku pie Čikena – suņu kunga labākajos gados. Jāsaka gan, ka pirmos metrus arī mierīgie suņi raujas un skrien, jo ir noilgojušies pēc kustībām. Tāpēc pastaigai vajadzētu izvēlēties piemērotus apavus. Situāciju pasliktina arī tas, ka izvēlēto suni pārējie norej, jo ir greizsirdīgi, ka palikuši krātiņos vai piesieti. Pirmie 50 metri tie grūtākie, bet jau tālāk, aiz autostāvvietas, atrodas meži, kur suņi nomierinās un izbauda pastaigu. Čiks izrādījās ļoti mierīgs un paklausīgs suns, kopā mēs nostaigājām pusotru stundu. Jutos izbrīnīta, kā šāds suns nonācis līdz patversmei.

Tad sekoja otrais dublis – liela auguma vilka un rīzenšnaucera jauktenis Reno. Šo suni man iedeva patversmes saimnieks. Savā būrī viņš riņķoja visu laiku pa apli un izskatījās ļoti aktīvs. Samērojot mūsu abu augumus palūdzu saimnieku, lai pirmos trakos metrus viņš pats suni izved cauri citiem suņiem. Pastaigas laikā atklājās suņa labestīgais, maigais raksturs, vēlme uz komunikāciju un sarunām.

Šis bija vienreizīgs piedzīvojums, kas noteikti atstājis savu nospiedumu manā dzīvē.

Vēlos aicināt arī citus iet un darīt labas, nesavtīgas lietas. Izmantojiet šo kā vienreizēju iespēju izkustēties, jo pastaigās aizvadījām trīs stundas, tā arī ir vienreizēja ideja randiņam, kā arī lielisks kopā pavadīts laiks ar ģimeni, iemācot bērniem līdzcietību, pienākuma apziņu un atbildības sajūtu. Ceru, ka šāds apmeklējums varētu vainagoties arī ar jauna mīļuļa ienākšanu mājās.

 Ieva, "PROTI un DARI" programmas vadītāja

 Arī man, tāpat, kā pārējām meitenēm, viesošanās "Mežavairogos" bija pirmā pieredze patversmes apmeklēšanā. Biju pārsteigta, kad patversmē ieraudzīju daudzus ne tikai skaistus, bet arī skaistus šķirnes suņus. “Mežavairogi” man likās īpaši arī ar to, ka tur mājvieta ir ne tikai suņiem, bet arī citiem dzīvniekiem, kurus parasti patversmēs nesatiksi. Šeit, piemēram, mitinās viena pūce, ruda lapsiņa, daudzi forši, mīļi kaķi, divi lāči, aitas, kazas, govis un citi ragaiņi, kā arī tur pirmo reizi redzēju tādu zvēru kā degunlācis! Par cik man līdzi bija mans dēls, kuram ir 3 gadi, patversmes apsaimniekotājs ņēma to vērā un pastaigai mums iedeva nelielu, mierīgu sunīti, apmēram takša izmērā. Mūsu sunītim vārds vēl nebija iedots, jo viņš tikai nesen bija ieradies patversmē, bet, mūsu pastaigas laikā novēroju, ka suņuks bija ļoti vērīgs un saprotošs. Viņš pacietīgi gaidīja, kad bija jāpagaida un vēroja mani, kad būs signāls kustības atjaunošanai. Šis novērojums man lika domāt, ka, šim suņukam ir bijis saimnieks. Mūsu viesošanos patversmē padarīja patīkamāku arī tas, ka līdzi bijām paņēmušas siltu tēju un maizītes, kas likās īpaši gardas pēc pastaigas ar četrkājainajiem draugiem. Ja arī jūs jūtat sevī vēlmi sniegt kādam ko labu, tad zvēru patversmes apmeklējums un suņu izstaidzināšana var būt viens no veidiem kā vairot labestību.

Ieva, "PROTI un DARI" mentors

 Esmu projekta "Proti un Dari" dalībniece, tā ietvaros septembra mēnesī tika ieplānotas brīvprātīgā darba aktivitātes. Mēģinot realizēt paredzēto, izvēlējāmies apmeklēt dzīvnieku patversmi "Mežavairogi", kas izmitina vairāk kā 100 suņu un kaķu. Patversmes teritorijā ir iespēja redzēt ne tikai dažādu šķirņu suņus, bet arī lapsu, āpsi, pūci, kazas, aitas un gulbjus. Pats pārsteidzošākais bija tas, ka patversmes teritorijā var apskatīt brūnos lāčus. Dēļ tiem vien ir vērts apmeklēt "Mežavairogu" patversmi.

Ieejot patversmes teritorijā paveras skats uz daudzu suņu pagaidu vai ilgāka laika mītni. Vērojot suņus, kas ir tik dažādi gan pēc izskata, gan uzvedības, gribas palīdzēt ikvienam šeit nonākušajam dzīvniekam.

Patversmes saimnieks priekš manis piemeklēja īpaši aktīvu suni vārdā Burbons. Teikšu godīgi pat pārāk aktīvu. Sākumā pat sabijos no tik liela suņa, klusībā cerēdama, ka viņš ir draudzīgs.  Nebiju domājusi, ka suņa staidzināšana izvērtīsies par izturības un sporta stundu. Teiksim tā, tas bija liels pārbaudījums kā kājām, tā rokām. Saprotu, ka sunim šī pastaiga ir iespēja tik laukā no nožogojuma, jo lielāko patreizējās dzīves daļu viņš pavada tajā.

Nevarēju sagaidīt, kad šī pastaiga beigsies un suni nodošu atpakaļ patversmes saimniekiem, jo šī suņa staidzināšana būtu jāuzņemas vīrietim, kas viņu spēs noturēt, jo suns rāvās uz visām debess pusēm.

Pastaigas beigās patversmes saimniekam jautāju kā Burbons šeit ir nonācis, uz ko viņš man atbildēja, ka suņa saimnieks lieliski saderēja kopā ar šo suni, jo abi bija sportiski un aktīva dzīvesveida piekritēji. Šeit labi iederas teiciens  "Kāds suns – tāds saimnieks". Tomēr dzīvē gadās visādi un Burbons šeit nonāca, viņa saimniekam pāragri atvadoties no dzīves 30 gadu vecumā.

Pēc sporta stundas palūdzu, lai iedod izvest pastaigā vēl kādu suņuku, tikai šoreiz mierīgāku. Nākamo pusstundas pastaigu varēju dēvēt par pastaigu! Tā bija atpūta un relaksācija, staigājot pa meža takām, mierīgi un bez steigas.

Dienas beigās, kad jau dodamies mājās man bija lieliska gandarījuma sajūta, par labi padarītu darbu, par to, ka esi palīdzējis četrkājainajiem draugiem. Sajūta patiešām bija lieliska.

Ceru, ka nākotnē būs iespēja un laiks biežāk apmeklēt patversmes. Iesaku to pamēģināt tiem, kas to vēl nav darījuši. Aizvedot kādu našķi un vienkārši izvedot suni pastaigā – būsi izdarījis labu darbu.

 Sigita, "PROTI un DARI" jauniete

 Esmu "PROTI un DARI" jauniete. Projektā mani iesaistīja mana māsīca, jo šogad pabeidzu vidusskolu un nezināju, ko tālāk darīt. Esmu ļoti līdzjūtīgs cilvēks un man patīk palīdzēt veciem cilvēkiem un dzīvniekiem, tāpēc mani ļoti iepriecināja tas, ka septembra mēnesī mēs daudz aktivitātes ieplānojām tieši ar palīdzēšanu dzīvniekiem.

Dzīvnieku patversmē es biju pirmo reizi, un man tā bija laba pieredze. Tur es klātienē varēju redzēt, kādos apstākļos dzīvo suņi un kaķi. Redzētais mani aizkustināja līdz asarām, sevišķi tas, kādos apstākļos dzīvo šie dzīvnieki.  Pārsteidzošais bija tas, ka patversmē ir dažāda vecuma dzīvnieki, sākot no kucēniem līdz pat dzīvniekiem gados. Ir arī šķirnes suņi. Labi, ka ir cilvēki, kas palīdz šādā situācijā nonākušiem dzīvniekiem.

Dziļš pārdzīvojums man bija satikšanās ar manu pastaigas biedreni – jaunu kucīti un māmiņu veseliem četrpadsmit kucēniem, no kuriem septiņi divus mēnešus veci kucēni vēl joprojām ir patversmē. Bella ir jauna suņu meitene, tāpēc tai patika nedaudz patrakot, bet viņa bija arī ļoti paklausīga un mierīga.

Man šī pieredze bija ļoti noderīga, tagad esmu apņēmusies arī turpmāk palīdzēt dzīvniekiem. Šis brauciens man kalpoja par stimulu kopā ar savu mentoru sameklēt patversmi, kas būtu tuvāk manai dzīvesvietai. Tā mēs nonācām līdz Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrībai "Felida", kuru pārraudzībā ir kaķu patversme. Tas mani iedrošināja arī turpmāk līdzdarboties biedrībās kā brīvprātīgajam.

Es iesaku visiem aizbraukt pēc šādas pieredzes. Cilvēkiem vajadzētu daudz rūpīgāk apdomāt, vai ir gatavi uzņemties atbildību par dzīvniekiem pirms tos paņem uz mājām. Bet, ja kaut kas notiek un savu pienākumu rūpēties par mīluli nav iespējams vairs pildīt, tad, dzīvnieku vajadzētu nodot patversmē, nevis izmest uz ielas vai atstāt mežā.

Ritma, "PROTI un DARI" jauniete