faceboktwitter
lapas galvaKokneses novads

Mēs esam tie, kas turpinām Baltijas ceļu26.08.2019

Ar saviļņojošām emocijām un vienojošu kopības sajūtu Likteņdārzā izskanējis koncerts "Saule. Pērkons. Daugava", kas bija veltīts Baltijas ceļa 30. gadadienai - vienam no Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas laika nozīmīgākajam notikumam. Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte un Lietuvas tautas kustība "Sajūdis" 1989. gada 23. augustā aicināja uz vērienīgu nevardarbīgās pretošanās akciju, kuru nosauca par Baltijas ceļu. Aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai, tā pieprasīdami Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Sagaidot Atmodas laika spilgtākā mirkļa 30. gadskārtu, mūsu tautas kopīgi lolotajā svētvietā 24. augusta vakarā pulcējās ap 3000 cilvēku, no kuriem ļoti daudzi ir bijuši daļiņa no Baltijas ceļa un šajā reizē varēja sadoties rokās kopā ar Kokneses novada pašdarbniekiem – dziedātājiem un dejotājiem, kuri pirms koncerta ābelīšu alejā veidoja simbolisku Baltijas ceļu 2019, aicinot dziedāt līdzi tautā iemīļotas dziesmas. Pirms 30 gadiem vēl nebija dzimis sapnis par Likteņdārzu, bet tagad tas ir kļuvis par vietu, kur smelties garīgu spēku un izjust tautas vienotību.

Kopā ar koncerta skatītājiem bija Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, atmodas līderis Dainis Īvāns un citas sabiedrībā zināmas personības.

 Koncerts bija brīnišķīgs mākslinieku kopdarbs, pateicoties biedrības "Latvijai" un Likteņdārza īstenotājam "Kokneses fondam" kopīgajam veikumam, tā programmu veidoja diriģents Ivars Cinkuss un režisore Dace Micāne-Zālīte.

 Atminoties mūsu tautas pagātni un raugoties nākotnē, pasākums iesākās ar Mārtiņa Brauna un Uģa Brikmaņa Latvijai veltītā skaņdarba "Tavā laikā" pirmatskaņojumu. Vēl lielāku saviļņojumu tas radīja, zinot, ka tās bija pēdējās Uģa Brikmaņa rakstītās dzejas rindas, ko izcilais komponists pārvērtis mūzikas skaņās.  Plīvojot triju Baltijas valstu karogiem, Daugavas krastā skanēja tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju".

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents Egils Levits pauda pārliecību: "Mūsu tauta ir sirdsgudra. Cauri laikiem, laikmetiem, režīmiem, sāpēm, dziļām brūcēm un reibinošiem gandarījuma un pacēluma brīžiem – mūsu tauta nesadalās. Baltijas ceļā savās plaukstās izkausējām dzelzs priekškaru. Tā vietā uzplauka trīs brīvas valstis un atkal brīvi varēja elpot vienotā Eiropa. Lai atkal un atkal izskan paldies katram, kas šai brīvai un vienotai elpai palīdzēja tapt no sapņa par īstenību! Mēs turpināmies. Latvija turpinās. Iestādīsim domās katrs atkal vienu jaunu sapni un drošiem soļiem iedzīvināsim to mūsu demokrātiskas valsts ikdienā. Mēs esam mēs paši, ar saviem sapņiem, savu gribu un savu varēšanu!"

Daudzinot Baltijas valstu brīvību, koncertā piedalījās komponisti Mārtiņš Brauns un Juris Kulakovs, kuru dziesmas ir kļuvušas par Atmodas laika simboliem, koris "Gaudeamus", Ogres sieviešu koris "Rasa", jauktais koris "Cantus Fortis", folkloras ansamblis "Vērtumnieki", dziedātāji Ieva Akuratere, Lorija Vuda, Aija Andrejeva, Julgī Stalte, Rūta un Valdis Muktupāveli, Asnate Rancāne, Lauma Bērza. Savukārt pazīstamā horeogrāfa Agra Daņiļeviča vadībā Daugavas krastā dejotāji izdejoja skaistus deju priekšnesumus.  

"Augusts ir jaunās maizes laiks, bet ir arī garīgā maize un tās spēks. Mūsu tauta pirms 30 gadiem, sastājoties rokās Baltijas ceļā, pierādīja, ka garīgā maize ir svēti turama," atgādināja koncerta vadītājs – tautā iemīļotais aktieris Mārtiņš Vilsons.

1987. gadā Mārtiņa Brauna radītais Atmodas sauciens, kurā Raiņa vārdos dzīvo trīsvienība latviešu svētumiem: Saule, Pērkons, Daugava – ar savu vareno spēku aizšalca pāri Daugavai. Jāņa Norviļa dziesmā "Daugav`s abas malas" uz skatuves dziedātājiem pievienojās arī Kokneses kultūras nama sieviešu koris "Anima".

Daugavas sargs Dainis Īvāns savā emocionālajā uzrunā uzsvēra, ka Daugava ir mūsu sākums un turpinājums, bet dzejniece Māra Zālīte nolasīja fragmentu no topošās Jāņa Lūsēna oratorijas, kura pirmatskaņojumu piedzīvos Latvijas valsts dzimšanas dienas mēnesī.

 "Šis ir mūsu 101. valsts varonības gads un šeit pie mūsu likteņupes top Likteņdārzs, lai mēs nekad neaizmirstu mūsu tautas varonības zīmes un tās dvēseles, kas 100 gadu garumā izkliedētas visā pasaulē. Mēs esam tie, kas turpinām Baltijas ceļu. Šis ir brīnišķīgs vakars, Dievs ir ar mums, saulriets un Daugavas vizma. Paldies koncerta veidotājiem un visiem, kas palīdz uzplaukt Likteņdārzam," sacīja "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete.

"Šo koncertu veidojām kā Brīvības daudzinājumu un apliecinājumu tam, ka latvieši, lietuvieši un igauņi ir vienots spēks. Mēs vēlējāmies koncerta skatītājiem un dalībniekiem Likteņdārzā ļaut katram pašam izdzīvot šo svētceļojumu, kad cilvēki gāja un sastājās rokās vienotā ķēdē. Šāda otra notikuma pasaulē nav bijis, tamdēļ tas arī Baltijas ceļa divdesmitgadē tika iekļauts UNESCO sarakstā. Tā ir izcila lappuse mūsu vēsturē, par kuru stāstām tālāk saviem bērniem, jaunajai paaudzei. Paldies Kokneses novada amatierkolektīviem par atsaucību, veidojot Baltijas ceļu 2019 Likteņdārzā!" -  teic Maira Miķelsone, koncerta iniciatore un organizatoru pārstāve no biedrības "Latvijai".

Koncerta noslēgumā Zigmara Liepiņa dziesmu "Brīvību Baltijai", kura no Atmodas laika gadiem palikusi atmiņā grupas "Opus Pro" solista Alex balsī, dziedāja viņa meita Aija Andrejeva kopā ar vareno Likteņdārza kopkori.

1989. gada 23. augustā radio uzrunā Baltijas ceļa dalībniekiem Dainis Īvāns sacīja: "Ies dienas un ies gadi. Daudz kas pagaisīs un aizmirsīsies, bet šis mirklis paliks."

Esmu pārliecināta – arī šis vakars Likteņdārzā paliks atmiņā ar tūkstošiem siltu smaidu un rokasspiedienu, ar brīvības dziesmām, ar ziedoto ozollapu vainagu mūsu likteņupei, ar to vārdos neizsakāmo svētsvinīgo sajūtu, ka mēs ikviens esam Baltijas ceļa turpinātājs.

Sarmīte Rode,

Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa

Foto no biedrības "Latvijai" arhīva

 

 

 

 

 

 

Sazinies ar Kokneses novada domi
Pasākumu kalendārs
<>
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top