Kokneses novada pensionāru ceļojumiem bagātā vasara28.08.2013

Tuvojoties rudenim, varam atskatīties uz šīs vasaras interesantākajiem piedzīvojumiem, kas mums, pensionāriem, un represētajiem ienesa jaukus brīžus dažkārt vienmuļajā ikdienas dzīvē. Paldies Kokneses novada domei un pagastu pašvaldībām par sagādāto iespēju doties ceļojumos pa Vidzemes skaistākajām vietām.

Ciemos pie Gulbenes bānīša

Pirmā šīs vasaras ekskursija 25. maijā bija uz Gulbeni un Balviem ar maršrutu Bebri-Koknese-Madona-Gulbene-Litene-Stāmeriena-Balvi. Ekskursiju organizēja vienmēr darbīgā un atraktīvā bebrēniete Annna Bite.

Gulbenē apskatījām barona Volfa muižu un parku, Asaru ezeru, atjaunoto manēžu, kur tagad kafejnīca un viesnīca. Uzzinājām, ka Gulbene pēdējā karā ļoti cietusi, bet ap 1960. gadu atkal uzplaukusi – uzcelts kultūras nams, skola, autocehs. Gulbene ir dārzu pilsēta, daudz zaļumu. Ja grib izstaigāt Gulbeni, jāiet lieli gabali kājām, jo pilsēta ļoti izstiepta. Ir vecais un jaunais centrs. No 2004. gada jauna katoļu baznīca. 2008. gadā Gulbīšu parkā atklāta strūklaka Ļeņina pieminekļa vietā. Reiz kāds čigāns gājis garām Ļeņina piemineklim un teicis: „Stāvi, stāvi, drīz no tevis te būs slapja vieta!”

Gulbenē dzīvo 8000 iedzīvotāji, 80% latvieši. Visā novadā ap 20 000 iedzīvotāju. Uz Gulbeni vairs neiet pasažieru vilciens, daudzas sliedes noārdītas. Par mūsu tatas sāpju ceļu atgādina Induļa Rankas piemineklis „Meitene ar bizi”. 1941. gadā Gulbenes stacijā stāvējuši 70 vagoni ar izsūtītajiem, bet 1949. gadā - 8 ešeloni. No Gulbenes stacijas vesti arī Litenes virsnieki, sasieti un guļus.

Vēl Gulbene ievērojama ar seno bānīti, kas ir vienīgais Baltijā, ierīkots 1903. gadā. Tagad divas reizes dienā ar bānīti var aizbraukt uz 33 kilometru tālo Alūksni. Pašreiz notiek no Igaunijas pārvestās tvaika lokomotīves restaurācija, kuru cer pabeigt līdz 2014. gadam. Balvos apskatījām novada muzeju muižas klētī, kura ekspozīcijā vērojām metāla kalumus, svečturus, tautastērpus, māla traukus, skolēnu rokdarbus, medību trofejas un citus priekšmetus. Vēstures liecības stāsta, ka 1944. gadā vācu karaspēks pilsētu nodedzināja. Redzējām slaveno „Lāču” dārzu ar lieliem akmeņiem, Latgales partizānu pulkam (1919-1920) veltīto pieminekli, kuru 1993. gadā atjaunoja tēlnieks Andrejs Jansons. Balvos ticīgie apmeklē luterāņu baznīcu – valsts nozīmes kultūras pieminekli, vairāk kā 200 gadus veco katoļu dievnamu, pareizticīgo baznīcu, kuru ceļ no jauna kā guļbūvi. Pilsētā ir divas vidusskolas un amatniecības skola.

Pabijām Litenē – latviešu virsnieku un karavīru nometnēs vietā, kur tagad plešas mežs. Latvijas sargi pārapbedīti Litenes kapos. Pie pieminekļa ar 11 baltiem krustiem mūsu Anniņa nolika ziedus.

Stāmerienā apskatījām jauno, skaisto pareizticīgo baznīcu ar sešiem torņiem, 1832. gadā celto barona pili, kuru 1905. gadā nodedzināja, bet pēc trīs gadiem atjaunoja. Muižā darbojās divas dzirnavas, linu fabrika.

Lai arī visu dienu līņāja, diena bija izdevusies!

Uz Igati un Limbažiem

9.jūlijā Kokneses pensionāri devās ekskursijā uz Igates pili un Limbažiem kopā ar gidi Daigu Dūniņu. Pa ceļam apskatījām interesanti iekārtoto „Raganas ķēķi”. Caur Bīriņiem un Vidridžiem nokļuvām Igatē. Igates pili cēlis barons savam dēlam 19. gadsimtā. No 1925. gadam Igates pils pieder valstij. Līdz 1972. gadam tajā bija bērnu patversme. Tagad pili ir viesnīca, ceremoniju zāle u.c. Netālu no pils atrodas Igates ekumēniskā baznīca, kuras celtniecība sākās 2012. gadā. Limbažos apskatījām pilsdrupas, kas daļēji iekonservētas. Ļoti interesanti bija Oļega Auzera sudraba izstrādājumu muzejā. Mākslinieks pastāstīja par labvēlīgo sudraba ietekmi uz cilvēka veselību. Netālu no Limbažiem – saimniecībā „Lillas” vairākos hektāros audzē lavandu. Daudzi no mums iegādājās lavandas eļļu un stādus.

Zaļajā mākslas pilsētā Rūjienā

7. augustā atkal devāmies ekskursijā – šoreiz uz zaļo mākslas pilsētu Rūjienu. Daudz jauna par pilsētu jau uzzinājām brauciena laikā gides Daigas Dūniņas stāstījumā. Rūjienā mūs sagaidīja pilsētas gide Līga Siliņa, kura ne tikai aizrautīgi runāja, bet arī spēlēja ģitāru, aicināja mūs kopā nodziedāt „Paliec sveiks, mans mazais draugs!”, ko sacerējis izsūtītais Ēvalds Siliņš. Uzzinājām par četriem brāļiem mācītājiem Bergmaņiem. Viens no viņiem, Gustavs Bergmanis, bijis arī izcils ārsts, ieviesis baku potēšanu, par ko cars viņu apbalvojis. Viņam pieder vārdi: „Latvija nav nekāda bēdu ieleja, bet ziedošs paradīzes dārzs.”

Rūjiena lepojas ar trīs Kārļa Zemdegas skulptūrām: „Tālavas taurētāju”, „Sējēju”, „Madonnu Orans”. Aizkustinošs bija stāsts par „Madonnu Orans” – tas ir veltījums rūjieniešu iemīļotā mācītāja un skolotāja Roberta Slokenberga nodibinātās draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas piemiņai, kas 24 gadu vecumā traģiski šķīrusies no dzīves.

Rūjienas saldējumu rūpnīcā saldējuma ražošanas procesu neredzējām, bet tikām laipni pacienāti ar 15 saldējumu šķirnēm. Pabijām arī kalēja darbnīcā.

Nokļūstot Naukšēnos, aplūkojām 1884. gadā celto Naukšēnu pili un Cilvēkmuzeju. Iespaidiem bagāti devāmies mājupceļā.

Ikšķilē vieno atmiņas

17. augustā, mēs, Kokneses novada politiski represētie, devāmies uz ikgadējo Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) rīkoto salidojumu Ikšķilē. Kā vienmēr pasākums bija sirsnīgs un interesants. Salidojums sākās ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierašanos, LPRA karoga ienešanu, himnas nodziedāšanu un mūžībā aizgājušo represēto biedru piemiņas brīdi. Gada laikā no dzīves aizgājuši 1012 represijās cietušie, tomēr estrādē visas sēdvietas bija pilnas, kopā ar mums ir bērni, citi tuvinieki, draugi un atbalstītāji. Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikuma, klātesošos uzrunāja LPRA vadītājs Gunārs Resnais. Vēl uzstājās politiķe Sandra Kalniete, Jānis Dombrava un Linda Mūrniece no Nacionālās apvienības. Koncertā publiku aizrāva Normunda Jakušonoka vadītais ansamblis. Vēlāk visi devās uz pļaviņu aiz estrādes. Vakara omulīgajā noskaņā raisījās kopīgās atmiņas ar likteņbiedriem. Orķestris spēlēja vecās, jaukās latviešu dziesmas, aicinot dejot un dziedāt līdzi. Valsts prezidents Andris Bērziņš ar prieku aprunājās ar salidojuma dalībniekiem, fotografējās un sniedza autogrāfus. Laiks bija jauks un pasākums izdevies.

Jaunpiebalgā sagaida Ķencis

22. augustā Kokneses novada politiski represētie ar ģimenēm brauca iepazīt Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu. Paldies par ekskursijas organizēšanu enerģiskajai Lībai Zukulei! Braucienu sākām ar apstāšanos safari parkā un briežu dārzā Iršu pagasta „Zemitānos”. Pārliecinājāmies, ka tepat pie mums ir lielākais briežu dārzs Eiropā – 300 ha platībā mīt 1200 dzīvnieki.

Vecpiebalgu sākām ar veco kapu apskati, kur augstu kalnā apglabāti Atis Kronvalds, Matīss un Reinis Kaudzītes, Matīsa sieva Līze. Priecājāmies par dziesmā apdziedātajām ūdensrozēm, barojām pīles. Apskatījām Vecpiebalgas baznīcu, pie skolas apstājāmies pie Andreja Pumpura pieminekļa. Ar visjaukākajām atmiņām atcerēsimies ciemošanos „Kalna Kaibēnos” – brāļu Kaudzīšu muzejā, Kārļa Skalbes muzejā „Saulrieti”. Jaunpiebalga pārsteidza ar grezno, pirms 210 gadiem, celto baznīcu. Netālu no tās ir Kārļa Zāles veidotais piemineklis Jaunpiebalgas kritušajiem varoņiem (1914-1920). Domes nama zālē mūs smaidot sagaidīja pats Ķencis ar garu runu. Ķenča lomā gadu desmitiem brīnišķīgi iejutusies Dzidra Kuzmane, kurai jau 83. mūža gads, bet enerģijas un žirgtuma netrūkst! Atvadoties, tapa kopīgs foto.

Šī vasara mums bijusi patiesi bagāta!

Aija Rīderere

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top