Lapas karte
AA+A++
A AAA

Folkloras kopai "Tīne" 30. dzimšanas diena!

22.02.2021

pirma_tine.jpgSākusies folkloras kopas "Tīne" svētku nedēļa! Ja vienā saimes istabā 26. februārī - Ingunas Žogotas vadītās bērnu folkloras kopas "Tīne" 30. dzimšanas dienā varētu sapulcēties visi, kuriem tuvs ir "Tīnes" vārds, tā būtu varena sadziedāšanās un priecīga atkal satikšanās! Svētku diena sākotnēji bija ieplānota kā Piedaugavas novada folkloras kopu skate, bet šobrīd jubilejas svinības jāatliek līdz kādam citam brīdim, kad atkal ieskanēsies tautasdziesma par mīļo Māras istabiņu, jo ar šo dziesmu "Tīnē" ienācis katrs bērns.

Lai rastos kaut kas nozīmīgs un paliekošs, ir jābūt kādam vilcējspēkam, cilvēkam, kurš ar savu sirds darbu aizrauj pārējos. 1984.gadā Inguna Žogota pārcēlās no Ikšķiles, kur dzīvoja, un no Rīgas, kur strādāja, uz dzīvi Koknesē, sāka strādāt kolhozā "Koknese" par kultorgu. 90. gados, kad sākās folkloras kustības vilnis, Inguna sāka strādāt I.Gaiša Kokneses vidusskolā. Šajos 30 gados viņas gādībā ir izaugusi folkloras kopa "Tīne", no bērnu atsaucīgajiem vecākiem radusies folkloras kopa "Urgas" un par Kokneses vizītkarti ir kļuvusi Radošā māja, kur ir iespēja svinēt latviešu tradicionālos godus, apgūt senos amatus un iepazīties ar latviešu kulināro mantojumu.

"Pateicoties Ingunai Žogotai, Koknese ir tapusi par vietu, kur pukst tradīcijas sirds," atzīst koknesieši un cituviet dzīvojušie, kuri, sagaidot "Tīnes" jubileju, dalījās savos atmiņu stāstos par kopā pavadīto laiku. Ļoti daudzi ir atšķīruši savus albumus, lai ar smaidu palūkotos fotogrāfijās, kas atšķetina atmiņu pavedienus un rosina atskatīties uz laiku, kas patiesībā nav pagājis, bet turpinās, jo visi, kas bijuši "Tīnes" pulkā, vienmēr paliks savējie.

Par to, ka iesāktais dziesmas pavediens nepārtrūkst, liecina arī tas, ka tagad folkloras kopā dzied meitenes, kuru mammas un vecmāmiņas ir bijušas "Tīnes" dalībnieces.

Inguna Žogota ar lielu rūpību visus šos gadus ir veidojusi "Tīnes" hroniku, katra iemūžinātā fotogrāfija ir atmiņu stāsta vērta. Tāpat kā nevar visas dziesmas izdziedāt, mēs nevaram izstāstīt 30 bagātus gadus, bet tomēr mēs gribam sveikt visus folkloras kopai "Tīne" uzticīgos!

 Sagaidot "Tīne" 30. gadskārtu, uz sarunu aicinājām tās vadītāju un latviskās dzīvesziņas nesēju Ingunu Žogotu.

      Stāstnieki, dziedātāji un koklētāji – tie ir "Tīnes" bērni

 Atmodas laikā vienlaicīgi ar skolotāju Daci Draviņu Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā Jūs sākāt mācīt Baltās stundas. 

 Jā. Tā bija. Mēs kopā veidojām Balto stundu programmu un to arī īstenojām. Sākums bija 1990./1991.mācību gadā. Tie bija tādi folkloras jeb latviskās dzīvesziņas ziedu laiki, kad visiem to vajadzēja. Daudzās Latvijas skolās radās baltās stundas. Tagad tāda ir vienīgi Koknesē. 

Vai ideja izveidot folkloras kopu radās saistībā ar Balto stundu pasniegšanu, vai "Tīnes" dzimšanai ir pavisam cits stāsts? 

Ideja veidot folkloras kopu radās tāpēc, ka tas, ko darījām baltajās stundās prasījās pēc turpinājuma. Baltajās stundās būvējām mājas pamatus, bet folkloras kopā jau dzīvojām reālo dzīvi - gan dziedājām, dejojām, gājām rotaļās, svinējām gadskārtas svētkus un pat godējām godus, jo pirmās senlatviešu kāzu programmas Kokneses pilsdrupās īstenoja folkloras kopa "Tīne". Viss sākās ar Latvijas Universitātes folkloras deju kopas "Dandari" ciemošanos Koknesē, tas bija 1991. gada 23. februārī, kad mēs, topošā folkloras kopa viņus uzņēmām ar vienu dziesmu un tad sākās danču pasākums skolā. Pirmais mēģinājums bija 26. februārī, to arī uzskatām par savu dzimšanas dienu.   

Kāda varētu būt "Tīnes" vizītkarte?

Vienmēr dzirkstoša, prieka un jaunavības pilna – tāda ir "Tīne"! Vairāk dziedoša un uz rotaļām, spēlēm, arī uz dančiem!!! Stāstnieki, dziedātāji un koklētāji – tie ir "Tīnes" bērni.

Mūsu pulkā ir dziedājušas arī vecmāmiņas, māmiņas ar bērniem. Esam bijuši festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku" dalībnieki kopš folkloras kopas dibināšanas. Arī festivāla "Baltica" bērnu dienas dalībnieki. Skolēnu Dziesmu un deju svētki vienmēr ir bijuši arī mūsu! Esam viesojušies Vācijā, Polijā un Lietuvā. Mums patīk iet mārtiņbērnos, Ziemassvētkos – čigānos, stāstīt pasakas, atgadījumus, spoku stāstus, anekdotes, Teņa dienā dancot, Meteņos vizināties no kalna un lielīties, Lieldienās gaidīt sauli un sveikt to agrā rītā kalna galā, braukt uz muzikantu nometnēm, piedalīties konkursos un dažādos koncertos. Koknesē vairākkārt ir bijuši Piedaugavas un arī Vidzemes novada sarīkojumi. 2003.gadā Koknesē bija arī Latvijas "Pulkā eimu, pulkā teku" sarīkojums.

    Ceļ godā sava novada dziesmas

 Kā tika veidots pirmais "Tīnes" repertuārs? Vai bija un ir kādas īpašas meldijas, pierakstītas Kokneses pusē? 

Pirmās "Tīnes" repertuāra dziesmas saistās ar barikāžu laiku, tas bija 1991.gads, februāris, tāpēc - dziesmas bija par spēku, izturību... uguns dziesmas. Sākumā galvenais repertuārs bija gadskārtas ieražu dziesmas - Meteņi, Lieldienas, Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki. Vēlāk arī godu dziesmas, jo mūs aicināja arī uz krustabām, kuras deviņdesmitajos gados gan vairāk dēvēja par Bērnības svētkiem... Un arī kāzu dziesmas parādījās mūsu repertuārā. Meitenes auga lielākas, lūkošanās un precību dziesmas bija mūsu repertuārā. Ienāca arī bedību dziesmas, jo cilvēka mūžā ir trīs lielie dzīves godi: krustabas, vedības un bedības. Un pāri visam stāvēja arī lokālā repertuāra meklēšana. Nav daudz dziesmu, kas pierakstītas Koknesē. Jāmeklē arī  tuvākā apkārtnē - Bebros, Ērgļos, Pļaviņās, Stukmaņos, Aizkrauklē, Skrīveros... Tāpēc mūsu repertuārā ir arī tās. Bet ir tomēr viena īpaša dziesma, ko mēs saucam par Kokneses balsu, kuru 20.gadsimta sākumā, Taškentā, no Emmas Pētersons pierakstījis E.Melngailis. Šai melodijai liekam katros godos citus vārdus un tik dziedam! 

 Uzklausot bijušos “Tīnes” dalībniekus, viņi ar jaukām atmiņām pieminēja  piedalīšanos festivālā "Pulkā eimu, pulkā teku", "Baltica", Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Danču vakarus Rīgā Latviešu biedrības namā, braucienus uz Lietuvu, Vāciju. Kuri, Jūsuprāt, ir tie notikumi, kurus gribētu īpaši pieminēt un izcelt? 

Domāju, ka vislielākie svētki visām bērnu un jauniešu folkloras kopām Latvijā ir festivāls "Pulkā eimu, pulkā teku", kurš ir nedaudz vecāks par "Tīni"... Tā ir tikšanās, kas kādreiz bija 3 dienu garumā, tagad tikai 2 dienu kopīgi svētki ar ļoti bagātīgu programmu - koncerti, darbnīcas, takas, danču un stāstnieku vakari, meistarklases, ekskursijas... un katru reizi citā Latvijas vietā! 2003.gadā šis festivāls ir bijis arī Koknesē, kad  Kokneses parkā bija izveidota taka ar dažādām pieturas vietām, Kokneses pilsdrupās vienlaicīgi bija sanākuši 1000 Latvijas bērnu un jauniešu un bija arī koncerti Kokneses estrādē, un svētdienas rīts ar saules gaidīšanu Baznīcas kalnā un brokastīm pie ugunskuriem pļaviņā pie estrādes... Agrāk festivālam "Baltica" bija arī bērnu diena. Tā bija atsevišķa diena, kas veltīta tikai dažādām bērnu aktivitātēm. Tajās arī mēs, protams, piedalījāmies. Esam bijuši dalībnieki arī piecos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Ziemeļvalstu Ziemassvētkos, kuri notika Rīgā. 1993.gadā esam piedalījušies Latvijas Televīzijas tolaik ļoti populārajā konkursā "Ko tu proti?" Īpaši ir mūsu ārzemju braucieni. Uz Vāciju devāmies 1996.gada vasarā.  Lietuvā esam bijuši trīs reizes. Pirmā reize bija 2001. gadā, kad piedalījāmies Mārtiņdienas svinēšanā Visaginā kopā ar ļoti daudzām bērnu un jauniešu folkloras kopām no visas Lietuvas. Otrā, kad piedalījāmies Lietuvas Televīzijas spēlē, kur muzicējām un sacentāmies ar Lietuvas folkloras kopām. Trešā  reize bija brauciens uz Starptautisko bērnu folkloras festivālu "BALTŲ RAŠTAI-2016". Esam piedalījušies arī Zamnehofa dienās 2002.gadā Bjalistokā, Polijā. Visi ceļojumi - ļoti interesanti un piedzīvojumiem bagāti. Domāju, ka katram folkloras kopas dalībniekam atmiņā ir kaut kas savs, tas, kas viņa laikā ir bijis aktuāls un piedzīvots. Man pašai - nevaru tā īsti pateikt, kurš notikums mīļāks... īpašāks... Daudz piedzīvots un daudz pieredzēts!    

     Būs koncerts zaļā pļavā  

 Vai ir izdevies saskaitīt kopējo "Tīnes" dalībnieku skaitu? 

Esam skaitījuši, bet precīzi nav izdevies... vairāk kā simts dalībnieku būs, bet divsimts tomēr nē... 

Vai šogad, kad beigsies šis ārkārtas situācijas laiks, tiks rīkots jubilejas koncerts? 

Par to vēl nezinu... agrāk "Tīnei" bija vasaras nometnes... nācām kopā, lai mācītos, atpūstos un satiktos citā vidē, citos apstākļos... šogad varbūt atkal būs jādara tā - pašiem jāsatiekas, jābūt kopā, lai varētu atkal atcerēties kādu rotaļu, deju un dziesmu... un tad arī draugus var uzaicināt. Noslēgumā varbūt izdotos arī koncerts zaļā pļavā...!  

Par ko ir vislielākais gandarījums, sagaidot skaisto folkloras kopas dzimšanas dienu? 

Par to, ka tik daudziem esmu iedevusi atslēdziņu uz folkloru, dziesmām, dančiem, rotaļām, svētkiem... muzicēšanu... Tālāk jau katra paša rokās, cik bieži to tīni atvērt, jo TĪNE - ir tāda apaļa pūra lāde, tāds liels pīts grozs ar vāku, kur agrāk meitas glabājušas savu pūru... mūsu tīnē glabājas dziesmas, danči rotaļas... stāsti un notikumi.   

Vai "Tīnei" ir kāds īpašs moto, savi spēka vārdi?

 Dziesma, ar ko katrs „Tīnes” bērns ienāk folkloras kopā – teikusi Late Lēvalde Rīgā, dz. Skrundā (notis – Latviešu tautas dzīvesziņa. Godi. (3.grāmata) 37. lpp.):

Netīšāmi es iegāju, es iegāj’ Mīļas Māras istabāi, istabā.

Pilna Māras istabiņa, istabiņ’ Sīku mazu šūpulīšu, šūpulīš’.

Kad es vienu pašūpoju, pašūpoj, Visi līdzi šūpojāsi, šūpojās.

Mūsu vēlējums visiem, kas dzied, dejo, stāsta un muzicē – dariet to no sirds un vairojiet prieku sev un tiem, kas ir kopā ar jums!!!

Par “Tīnes” 30 gadiem būtu vērts uzrakstīt grāmatu, jo katram  dalībniekam ir savs atmiņu stāsts. Tā būtu daļiņa arī no Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas vēstures.

Mums bija jauka tradīcija – veidot "Tīnes" grāmatiņas, kur apkopojām savu dziesmu pūru, izteicām savas sajūtas un dalījāmies iespaidos. Trīs grāmatiņās ir izstāstīti "Tīnes" 15 gadi. Pēc tam sākās digitālā ēra…

Bet par mūsu grāmatiņām savā laikā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja  "Kalna Ziedu" muzeja iepriekšējā direktore Regīna Paukšte teica: "Nu tās jau varēs likt muzejā! Tā jau tas arī ir!"

"Tīnes" bagātos un piepildītos gadus patiesi var nosaukt par muzejisku vērtību! Bet tie ir dzīvi un skanīgi!

Kā sveiciens Ingunai Žogotai "Tīnes" skaistajā jubilejā ir bijušo “Tīnes” dalībnieku mazi atmiņu stāsti par kopīgi pavadīto laiku.

     Es dzīvoju "Tīnē"!

Viena no pirmajām "Tīnes" dalībniecēm ir Zane Āriņa (dzimusi Grigāne). 1991. gadā, mācoties pirmajā klasē, Zane sāka ritināt "Tīnes" dziesmu kamolīti, ko tagad turpina viņas meita Kate. Arī Zanes mamma ir stāvējusi klāt pie "Tīnes" pirmsākumiem, tāpēc droši varam sacīt – tā ir ģimenes tradīcija, kas turpinās!

"Visu skolas laiku es dzīvoju "Tīnē", jo, atsaucot atmiņā skolas gadus, vispirms es atceros krāsaino un piepildīto laiku kopā ar Ingunas Žogotas vadīto folkloras kopu. Darbojoties "Tīnē", es iemācījos spēlēt kokli un blokflautu.  Man šķita, ka man nav balss, ka es rūcu kā lācis, bet Inguna atrada to burvju atslēdziņu, un mana balss atraisījās. Vispirms kokles spēli devos mācīties uz Kokneses mūzikas skolu pie kokles skolotājas Velgas Gredzenas, pēc tam šo vismelodiskāko tautas instrumentu turpināja mācīt "Tīnes" vadītāja. Man patika viņas attieksme – Inguna mums neko neliedza, nemitīgi rosināja apgūt kaut ko jaunu. Pateicoties "Tīnei", mēs attīstījāmies kā personības, bet tolaik, protams, vēl neapjautām, kādu garīgu bagāžu saņemam visai dzīvei. Manā ģimenē vienmēr godātas latviskās tradīcijas, bet liels nopelns ir arī Ingunai, jo viņa mums ļoti daudz iemācīja,” ar pateicību teic Zane.

Pirmie "Tīnes" bērni fotogrāfijās redzami vecāku sarūpētos tautastērpos. Savs stāsts ir arī Zanes tautastērpam un Lielvārdes jostai. Viņas vecmāmiņas Annas Rācenes darināto Krustpils novada tautastērpu Zanes mamma mazliet pāršuvusi, un meita šajā tērpā, kas tagad ir kļuvis par dārgu ģimenes relikviju, ir bijusi daļiņa no "Tīnes" daudzos skaistos un neaizmirstamos pasākumos.

"Deviņu gadu garumā "Tīnes" laiks man vienmēr saistīsies ar piedalīšanos festivālā "Pulkā eimu, pulkā teku", kad bijām projām no mājām vairākas dienas. Vienmēr atcerēšos, kā nakšņojām Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pirtiņā un ar to saistītās ēverģēlības! Darbošanās “Tīnē” deva iespēju pabūt aiz Latvijas robežām.  Ļoti patika brauciens uz Vāciju 1996. gadā, kas mums, maziem skolas bērniem, bija gan piedzīvojums, gan reizē liels pārbaudījums, jo bija jābūt atbildīgiem un patstāvīgiem. Autobusā vienmēr braucot dziedājām. Kādā no braucieniem Zane Reinberga (tagad Rožkalna) sacerēja "Tīnes" himnai melodiju, bet es biju to vidū, kuri,  iedvesmojoties no latviešu tautasdziesmām, sacerēja vārdus. Labi atceros pirmo pantu: "Man mazā tīnītē daudz dziesmiņas glabājas, kad gribēju, tad dziedāju, pa vienai ritināju!" Pie 'Tīnes" atmiņām pieder arī brīži, kad dziedāts uz Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" skatuves. Vienmēr, kad dzirdu latvju danču mūziku, atceros fantastiskos danču vakarus Rīgas Latviešu biedrības namā un kājas jau cilājas dejas solī!", atklāj Zane.

"Tīnes" laiks viņas dzīvē skaisti turpinās. Meita Kate ar prieku dodas uz folkloras kopas mēģinājumiem un, tāpat kā savulaik mamma, ar priecīgu satraukumu gatavojas koncertiem un pasākumiem. Vakaros itin bieži Āriņu dzīvoklī skan "Tīnes" repertuārs – Kates kokles un Zanes spēlētās blokflautas izpildījumā.

Zanes vēlējums jubilārei "Tīnei" un tās vadītājai Ingunai Žogotai: "Lai radoši, skaisti un skanīgi visi nākamie gadi! Paldies Ingunai Žogotai par atklāto burvju atslēdziņu, kas atslēdz mūsu jaunajai paaudzei bagātīgi pielocīto mūsu tautas tradīciju pūru!"

    No "Tīnes" līdz "Urgām"

Latvisko dzīvesziņu un prieku dzīvot saskaņā ar gadskārtu ritmu Annija Blaus mantojusi no savas vecmāmiņas Martas Lūses-Bērziņas, kuras darba gadi pagājuši Latviešu folkloras krātuvē un no mammas Birutas Blauas – latvisko tradīciju zinātājas un kopējas, kā arī liela nozīme viņas personības izaugsmē ir pavadītais laiks "Tīnē" un darbošanās folkloras kopā "Urgas".

Mācoties Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā, visus skolas gadus Annija ir dziedājusi un muzicējusi folkloras kopā "Tīne" un par šo laiku saglabājušās visjaukākās atmiņas. Annija stāsta: "1997. gadā, uzsākot mācības 1. klasē, izlasīju paziņojumu, ka folkloras kopa "Tīne" aicina pulkā jaunus dalībniekus. Skolotāja Inguna Žogota mums mācīja Baltās stundas. Biju kautrīgs un sevī noslēgts bērns, tomēr viņai pajautāju, lai pastāsta par darbošanos "Tīnē". Apdomājos un nolēmu, ka iztiks bez manis. Taču mana mamma bija uzzinājusi, ka "Tīne" gatavojas braukt uz Rīgu, lai piedalītos Ziemeļvalstu Ziemassvētkos, ko organizēja Ziemeļvalstu vēstniecība. Mammas rosināta, sāku apmeklēt "Tīnes" mēģinājumus un ne brīdi to neesmu nožēlojusi. Atminos, ka skolotāja Inguna tolaik vadīja arī pulciņu, kur mācīja dažādus radošus darbiņus – līmēt un zīmēt, veidot glezniņas arī es šo pulciņu labprāt apmeklēju. Kādā reizē līdztekus pulciņa nodarbībai  Inguna vienai "Tīnes" meitenei mācīja spēlēt kokli. Es uzmanīgi klausījos un pie sevis nodomāju, kā gan var to nesaprast. Man ir laba tehniskā domāšana, no dzirdētā vien sapratu, kā būtu jāspēlē. Un nepagāja ilgs laiks, kad, pateicoties Ingunai, es iemācījos spēlēt kokli un pēc tam blokflautu. Viens no pirmajiem lielākajiem braucieniem, kuru spilgti atceros, bija uz Lietuvu, Visaginas pilsētu 2001. gadā, kur piedalījāmies vērienīgā Mārtiņdienas svinēšana kopā ar ļoti daudzām bērnu un jauniešu folkloras kopām. Neaizmirstams piedzīvojums bija mūsu "Tīnes" uzstāšanās tiešraidē Viļņas televīzijā.  Tāpat labā atmiņā ir festivāls Rīgas Kongresu namā, ko rīkoja Latvijas esperanto biedrība un pēc kura devāmies koncertēt uz Poliju. Daudz jaunus draugus ieguvām katru gadu Kokneses vārdu nesot Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētkos "Pulkā eimu, pulkā teku" un starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica".

2005. gadā, vēl mācoties vidusskolā, Annija kļuva par vienu no pirmajām folkloras kopas "Urgas" dalībniecēm. Viņas skaistā un spēcīga balss, māka spēlēt arī ermoņikas, lieliski iederas kopējā skanējumā. "Tautas mūzika un nerimstoša interese par latvisko dzīvesziņu ir mans dzīvesveids. Par to paldies Ingunai Žogotai!" - teic Annija, kura savu laiku ir muzicējusi arī spēlmaņu kopā "Skutelnieki".

Viņas vēlējums "Tīnes" mazajiem un lielajiem dziedātājiem: "Lai dziesma vienmēr ir prieka un spēka avots! Dziediet, un jums viss izdosies!"

     Dziedāja māte, dziedāja meita

Savs laika sprīdis kopā ar "Tīni" izdziedāts Sandrai Aldiņai, bet dziesmas mīlestība viņai jau ielikta šūpulī. Studiju gados Liepājas pedagoģiskajā institūtā Sandra ir dziedājusi augstskolas korī un bijusi viens no Austras bērniem - kopā ar tautā mīlēto dziesminieci Austru Pumpuri un viņas audzēkņiem piedalījusies koncertos. Skaists un sirdī paliekošs ir laiks, kad dziedāts Kokneses kultūras nama jauniešu vokālajā ansamblī un korī "Anima".

1991. gadā, kad dzima "Tīne", Sandra Aldiņa strādāja par sākumskolas skolotāju, un arī viņas skanīgā balss gavilēja dziedātāju pulkā. Viņa atceras: "Tas bija Atmodas laiks, kad mēs, skolotāji, bijām ļoti pacilāti un degsmes pilni, lai saviem skolēniem mācītu latviskās tradīcijas, to, kā svinēt gadskārtu svētkus. Ar Ingunas Žogotas ierašanos skolā, viņas zināšanām un apbrīnojamo enerģiju, māku aizraut, sākās jauns laiks skolas dzīvē. Priecājos, ka man ir bijusi iespēja būt klāt šajos notikumos. "Tīnes" pirmsākumos es biju to skolotāju vidū, kuri iesaistījās pasākumos un piedalījās koncertos. "Tīnes" dalībnieku lokā ir bijusi arī mana mamma – skolotāja Ausma Sudare. "Tīnes" pirmajā gadā mana vecākā meita Elīna mācījās 1. klasē, bet jaunākajai meitiņai Gunitai bija pieci gadi, abas meitenes nāca man līdzi. Mazu brīdi "Tīnē" dziedāja arī dēls Kristaps. Gunita folkloras kopā darbojās visilgāk, un arī es, kad vajadzēja lielāku dziedātāju pulku, atbalstīju "Tīnes" pasākumus. Vienmēr atmiņā paliks piedalīšanās festivālā "Pulkā eimu, pulkā teku". Tie bija fantastiski mirkļi, kad apjautu, ka mēs visi esam ieausti kā dzīpariņi rakstainajā tautasdziesmu jostā. No "Tīnes" laikiem man īpaši mīļa ir tautasdziesma "Visi meži guņiem pilni, visi ceļi atslēgām…".

Sandra Aldiņa novēl "Tīnes" vadītajai Ingunai Žogotai ar tādu pašu sparu kā pirms trīsdesmit gadiem turpināt savu lielo aicinājumu – būt dzīves vidū un dalīties savā sirds bagātībā un dziesmas mīlestībā!

    Kopā izdziedāti "Tīnes" 30 gadi

Stipra dzimta, kupla ģimene, "Būnīšu" māja, kur visiem mīļajiem pulcēties, gadu gadiem koptās latviešu tautas tradīcijas ir Elgas Grigānes dzīves lielākās vērtības. Koknesieši viņu pazīst kā īstenu latvju saimnieci, kuras prasmes novērtējis ikviens, kurš ciemojies Radošās mājas rīkotajos pasākumos. Ģimenē izaudzinātas četras meitas un dēls, un katram ceļamaizē Elga un Auseklis Grigāni līdzi iedevuši mīlestību uz dziesmu. Vairāk nekā 15 gadus Elga Grigāne ir viena no folkloras kopas "Urgas" dalībniecēm.

Elgas kundze ir stāvējusi klāt pie "Tīnes" dzimšanas šūpuļa. Viņa ar siltām atmiņām atceras šo laiku: "Ar Ingunas Žogotas ierašanos Koknesē sākās arī mūsu Atmodas vilnis, godā ceļot gara mantas, uz kurām balstījās mūsu senču dzīves izpratne. 1991. gadā Ingunas nodibinātajā folkloras kopā sāka darboties mūsu pirmklasniece Zane, vēlāk visus skolas gadus arī dēls Arvis, kā arī neilgu laiku vecākās meitas Iluta un Zanda. Sākumā puikas, to starpā arī mans dēls, ne pārāk gribēja nākt uz "Tīnes" mēģinājumiem, kā tik nebija jāpierunā, bet ar laiku to darīja ar prieku. Arī Ingunas Žogotas dēli Uģis, Kalvis un Mārtiņš savu laiku ir darbojušies "Tīnē". Mēs, bērnu mammas, arī labprāt piekritām iet "Tīnes" pulkā. Visvairāk mūsu palīdzība noderēja, kad bija jādodas uz festivālu "Pulkā eimu, pulkā teku" un citiem pasākumiem. Pateicoties "Tīnei", mūsu bērni varēja pabūt vietās, kur mēs, vecāki, diezin vai būtu aizveduši, bet pats galvenais – viņi apguva latvisko dzīvesziņu, kas noteikti veidoja arī viņus kā personības. Jaukā atmiņā ir "Tīnes" piedalīšanās Latvijas Televīzijas konkursā "Ko tu proti". Viens konkursa pusfināls notika Dobelē un to vadīja Artūrs Reiniks. Tāpat labi atceros notikumu ap Meteņiem, kad bija ieradies pulks maskotu ļaužu no Rīgas, kuri filmēja, kā svin latviešu gadskārtas svētkus. Pats galvenais bija Odisejs Kostanda. Viņš bija ģērbies kā līgava. Blakus viņam bija arī līgavainis, kurš noteikti bija pārģērbusies sieviete.... Un mēs bijām sagaidītāju pulkā. Dziedājām un dancojām visi kopā." 

Braucot kopā ar "Tīnes" bērniem uz festivāliem,  koncertiem un Dziesmu svētkiem, Elgai vienmēr bijusi līdzi gan aptieciņa ar medikamentiem, gan diegs un adata, jo itin bieži ir bijušas situācijas, kad vajadzējis notrūkušu pogu piešūt, vai ko citu palīdzēt, arī meitenēm bizes sapīt. Katrs brauciens pagājis dziedot un smejot, ar dažādām jautrām izdarībām. Lūk, viena atmiņu epizode no Elgas stāstītā: "Tas notika Bulduru tehnikumā, kur nakšņojām pēc uzstāšanās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos uz lielās Mežaparka skatuves. Bērni jau bija nolikti gulēt, bet Inguna mūs, pieaugušos, pierunāja iet spokoties pie citu kolektīvu skolotājiem un bērnu vecākiem. Šī nakts izvērtās par jauku sadziedāšanos un kopā būšanu."

Arī tad, kad bērni pabeiguši skolu un savu darbošanos "Tīnē", Elga Grigāne ir turpinājusi atbalstīt "Tīnes" pasākumus. Viņa priecājas, ka mazmeita Kate ir "Tīnes" bērnu pulkā. Tāpat kā reiz meitai Zanei pāršūtais Krustpils novada tautastērps, kas reiz piederējis viņas mātei Annai Rācenei un ir kļuvis par dzimtas dārgumu, tikpat dārgs un nozīmīgs ir dzīves laiks, kurā izdziedāti "Tīnes" trīsdesmit gadi. Elga smaidot teic, ka no "Tīnes" bērnu vecākiem ir izaugusi folkloras kopa "Urgas" – dziesmas ceļš nemitīgi turpinās, un arī abas folkloras kopas ir viena otrai līdzās gan svētku reizēs, gan ikdienā, jo abām pieder Ingunas Žogotas sirds.

Viņa ir pārliecināta: "Jebkurā kolektīvā "Tīnē" vai "Urgās" – Inguna prot mazā vai lielā dziedātājā pacelt pašapziņu, lai viņš notic saviem spēkiem un savai varēšanai. Un tad arī viss izdodas! Lai Inguna tikpat dāsni turpina dalīties savās zināšanās, lai "Tīnes" pulkā daudz jaunu dziedātāju!"

    Latvju dainās rod spēka vārdus

Kā latviešu tautasdziesma un tautas deja vijas vienā rakstā, arī skolotājai Dacei Draviņai savs laika sprīdis vijies kopā ar folkloras kopu "Tīne". Viņas meita - skolotāja Ilze Ozoliņa arī ir viens no "Tīnes" bērniem.

Pieredzes bagātā skolotāja Dace Draviņa labprāt dalās atmiņās: "Lai arī mani darba gadi pagājuši mācot skolas bērniem matemātiku, gūstot savā profesijā prieku un gandarījumu,  mana otrā lielā mīlestība ir latviešu tautas dejas. Strādājot Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā, daudzus gadus vadīju dažādu klašu skolēnu deju kolektīvus, kuri ir piedalījušies skolēnu dziesmu un deju svētkos. 1991. gads bija laiks, kad atdzima latviskās tradīcijas. Tolaik veicu arī direktora vietnieces mācību darbā sākumskolas posmā pienākumus. Man bija jāpagūst gan vadīt stundas, gan organizēt dažādus pasākumus – tas bija ļoti piepildīts un interesants laiks. Apmeklējot folkloras skolotāju kursus, iepazinos ar Ingunu Žogotu un uzreiz bija sajūta, ka mums ir līdzīgi pasaules uzskati. Vienlaicīgi sākām skolēniem mācīt Baltās stundas. Jaukā sadarbībā ar skolotāju Baibu Fedotovu mācījām bērniem dančus un rotaļas. Kad Inguna nodibināja "Tīni", arī es no pirmās dienas sāku tajā darboties, jo folklora ir mana sirdslieta. Labprāt palīdzēju ar deju soļiem un rotaļu mācīšanu, ja vajadzēja, izdomāju arī horeogrāfiju. Kopā ar "Tīni" esmu piedalījusies vairākos festivālos "Pulkā eimu, pulkā teku", braucienā uz Vāciju. Esmu pārliecināta, ka bērni visos laikos ir vienādi, bet lai viņus ieinteresētu un aizrautu, ir jāatrod pareizā pieeja, jāmāk pārliecināt, ka zināšanas par folkloru noderēs visai dzīvei, jo tās ir mūsu saknes, kas dara mūs bagātākus un stiprākus. Apbrīnoju un cienu Ingunas paveikto -  viņa ir savā vietā!"

Dacei Draviņai ir savi spēka vārdi, lai tie ir kā vēlējums visiem, kam sirdī tuvs ir "Tīnes" vārds:

Bur man buri, skauž man skauģi,

Nevar mani izpostīt.

Dieviņš taisa dzelžu sētu

Apkārt manu augumiņu.

     Paldies par atdarīto latviskās dzīvesziņas pūru

 "Man ir ļoti svarīgs folkloras kopā "Tīne" pavadītais laiks. Skolas laiks Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā man vienmēr saistīsies gan ar mācībām mūzikas skolā, gan ar darbošanos "Tīnē", un tad radās pārliecība – mūzika ir mans aicinājums," teic Zane Rožkalna (dzimusi Reinberga.)  Viņa ir absolvējusi J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, kopā ar vīru Endiju Rožkalnu, māsu Ievu Reinbergu-Ramiņu un viņas vīru Ervīnu Ramiņu ir mūzikas pedagogi pašu izveidotajā Privātajā mūzikas skolā "BJMK Rokskola" Jelgavā.

 1991. gada 23. februārī, kad skolā ciemojās Latvijas Universitātes folkloras deju kopa "Dandari", arī trešklasniece Zane  kopā ar māsu Ievu, kurai tikko bija palikuši 5 gadi, bija to mazo dziedātāju pulkā, kuri kļuva par "Tīnes" pirmajiem dalībniekiem.

Zane teic: "Tikai ar gadiem pa īstam spēju novērtēt, cik daudz man ir devusi darbošanās šajā folkloras kopā. Tas bija fantastisks laiks - došanās uz festivāliem  "Pulkā eimu, pulkā teku", "Baltica", arī piedalīšanās Latvijas Televīzijas konkursā "Ko tu proti" finālā. Abām ar klasesbiedreni Zani mums ļoti patika danču vakari Rīgas Latviešu biedrības namā, kad varēja izdejoties no sirds. Atminos arī, kā mēs ar vilcienu visas dienas garumā braucām uz Drustiem, lai svinētu vasaras saulgriežus. Pateicoties Ingunai Žogotai, mēs iepazinām latviešu gadskārtu tradīcijas un paši kļuvām par šo svētku radītājiem. Tas bija tik aizraujoši - agri Lieldienu rītā doties uz Baznīcas kalnu, lai caur lakatiem  lūkotos, kā mostas saulīte! Atminos, kā vienos Jāņos Koknesē kopā ar Ingunu un "Tīnes" bērniem devāmies līgot no mājas uz māju, uz vietas sacerot apdziedāšanās dziesmas, jautri aplīgojot saimniekus. 90. gadi ar savu īpašo emocionālo pacēlumu bija īstais laiks, kad folkloras tradīcijas varēja un vajadzēja iedzīvināt pa īstam, un par to mana pateicība Ingunai. Apbrīnojami, cik daudz un dažādas tautasdziesmas un rotaļas Inguna mums iemācīja! Tur bija gan  tādas jautras rotaļas kā "Govis sienu apēdušas",  gan nopietnas un liriskas dziesmas. Turklāt Inguna mācēja katram iedot tādu dziesmu, kas bija kā radīta tieši viņam – ne tikai balsij, bet arī personībai.

  Vairākas tautasdziesmas no "Tīnes" laikiem esmu iekļāvusi arī savu koncertu programmās, piemēram, "Netīšāmi es iegāju, es iegāj’ Mīļas Māras istabāi" un "Saule kokles skandināja". Šai dziesmai kopā ar vīru Endiju esam izveidojuši arī savu aranžējumu īpašā tautasdziesmu projektā. Iedvesma  veidot savus aranžējumus  maz zināmām tautasdziesmām  radās no "Tīnes" pieredzes, jo tieši tur notika iepazīšanās ar līdz tam nedzirdētu dziesmu krājumu.

Pateicoties "Tīnei", man tautasdziesma  kā mūzikas izteiksmes veids ir kļuvusi ļoti tuva, saprotama un vienlaikus ar neierobežotām iespējam izpausties ar mākslinieciskām idejām. Tagad arī  saviem trim bērniem mācu "Tīnes" laikā apgūtās dziesmas un Jāņu rotaļas, piemēram, "Šurp, Jāņa bērni", bet šajos ziemas saulgriežos vilkām bluķi un  gājām ķekatās. Tas nekas, ka bijām vieni paši meža vidū, prieks par savām maskām tāpēc nebija mazāks!

  "Tīne" bija dzīvesveids un dzīves daļa, kas, liekas, nekad neatņēma laiku citiem darbiem, un darbošanos "Tīnē" atceros kā īstu folkloras svinēšanu!

Sagaidot "Tīnes" 30. dzimšanas dienu, sūtu sirsnīgus sveicienus Ingunai Žogotai un visiem maniem "Tīnes" draugiem, ar kuriem vienmēr mūs vienos bērnības atmiņas!"

    Laiks kopā ar "Tīni"  - skaists, piepildīts un bagātīgs

Daudz laimes "Tīnei" dzimšanas dienā novēl Līvija Reinberga, dāvājot mums savu atmiņu stāstu.

"Prātā nāk tikai gaišas atmiņas. Atceros, kā pirmoreiz sanācām kopā, kā apspriedām un izvēlējāmies nosaukumu, tāpat kā visi,  atceros tējas dzeršanu. Bet atceros arī to, ka tajos laikos, kad veikalā nebija gandrīz nekā, "Tīnes" mēģinājumos vienmēr bija pašgatavoti gardumiņi, un tas jau ir pierādījums, ka ik nedēļu mums bija savi svētki.

Ar "Tīni" piedzīvots tik daudz notikumu, kas citādi nebūtu bijuši iespējami. Kaut vai, piemēram, brauciens uz starptautisku bērnu folkloras festivālu Vācijā. Atceros, ka togad bija auksta un lietaina vasara: jūlijā, uz mēģinājumiem ejot, bija jāvelk mugurā jaka. Toties, kad braucām autobusā, laiks kļuva aizvien karstāks un karstāks, un pa Čehiju braucām visu dienu gandrīz 40 grādu karstumā, turklāt autobusā, protams, nebija tāda brīnuma kā  kondicionētājs. Bērni bija sākumskolas vecumā, bet neviens nečīkstēja. Toties Prāgā redzējām muzikālās strūklakas, un to radītais iespaids bija tāds, ka visiem pārgāja nogurums. Un cik skaista bija festivāla norises vieta, cik dažādas dalībnieku programmas!

Bet jauki bija arī tepat Latvijā. Skolēnu dziesmu svētkos Mežaparka lielajā estrādē aizrautīgi dancojām "Cūkas driķos", piedalījāmies festivālā "Baltica", dažādos "Pulkā eimu, pulkā teku" pasākumos un koncertos, dziedājām Kokneses estrādē un krustabās Skrīveros, nakšņojām uz saviem matracīšiem Rīgas 1. ģimnāzijā un gājām skatīties Brīvības pieminekli, bijām vasaras nometnē Jaunkalsnavā.

Mammām, kas piedalījās  lielajos pasākumos ar nakšņošanu,  parasti bija viens svarīgs pienākums: sapīt bizes daudzajām "Tīnes" meitenēm. Tas bija jādara ātri (jo bērni parasti piecēlās vēlāk nekā plānots) un precīzi (lai bize neizjūk līdz vakaram).

Inguna ar savu aizrautību aplipināja mūs, dalībniekus, un mēs aizrāvām līdzi savus radus. Mans tēvs, piemēram,  labprāt taisīja robdēļus muzicēšanai.

Bet varbūt visskaistākais un svarīgākais ir tas, ka Inguna iemācīja mūs dzīvot saistībā un saskaņā ar folkloras bagātībām, un šīs atmiņas un zināšanas neviens nevar atņemt. Kā gājām sagaidīt sauli pavasara saulgriežos! Parasti gan šis rīts bija apmācies, bet reiz, caur zīda lakatu veroties,  es patiešām redzēju, kā saule šūpojās! Kā Līgo vakarā gājām aplīgot kaimiņu Jāņus, kā gājām peldēt Pērsē pašā tumšākajā Jāņu nakts brīdī, kā līgojām visu nakti un sagaidījām brīnišķīgu saullēktu tepat Koknesē! Un kur nu vēl Jāņu svinēšana Drustos! Tas bija viens no skaistākajiem mana mūža notikumiem.

Domāju, ka ieguvēji ir ne tikai folkloras kopas dalībnieki, bet pilnīgi visi, kas vismaz kādu brīdi bijuši saistīti ar "Tīni".  Par to pateicība Ingunai!

Lai "Tīne" piepildās aizvien no jauna un lai katrs tās dalībnieks piepilda savu folkloras tīni, bet tie, kam tā jau ir, lai neaizmirst par sakrātajām bagātībām un cenšas tās nodot tālāk!"

Kokneses novada domes

Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa

Foto no folkloras kopas "Tīne" vadītājas Ingunas Žogotas un dalībnieku foto arhīviem

 

Pasākumu kalendārs
Kokneses novada vēstis

Jaunākās galerijas


back to top