Drukas resursa adrese: http://koknese.lv/aktualitates1/biedriba_atseviskas_pasvaldibas_kavejot_veletaju_ierosinato_likumprojektu_parakstisanu_parkapj_kriminallikuma_90_pantu
Drukas datums: 19:25:58 03.04.2020

Biedrība: atsevišķas pašvaldības, kavējot vēlētāju ierosināto likumprojektu parakstīšanu, pārkāpj Krimināllikuma 90. pantu26.09.2017

Latvijā ir izveidojusies absurda situācija, ka sabiedrība netiek pienācīgi informēta par vēlētāju ierosinātiem likumprojektiem un to parakstīšanu, bet atsevišķas pašvaldības nenodrošina pilsoņu tiesības parakstīties par tiem, tādējādi pārkāpjot Krimināllikuma 90. pantu,” šādu nostāju pauž biedrības Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā pārstāvis Ivars Redisons. Amatpersonu pienākums informēt pilsoņus ietverts Satversmes 90. pantā. Jebkurš balsstiesīgais, saskaņā ar likumu, var izteikt savu atbalstu vēlētāju ierosinātajiem likumprojektiem divos veidos: balsojot par to vietnē latvija.lv, kas ir oficiāls saziņas veids ar valsti, vai arī parakstoties savā pašvaldībā.

 Vairums pilsoņu Latvijā nezina, ka jau no pašiem Latvijas Republikas pirmsākumiem 20. gadsimta sākumā pastāv manabalss.lv līdzīga, taču likumdošanā nostiprināta iespēja pašiem pilsoņiem ierosināt likumprojektus. Atšķirībā no manabalss.lv, šīm iniciatīvām ir likumā noteikta kārtība un spēks, Saeima tās nevar atstāt bez ievērības. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā tās redzamas sadaļā “vēlētāju iniciatīvas”. 2012. gada 8. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu atcelšanu, kas būtiski mainīja parakstu skaitu, kas jāsavāc iniciatīvas grupai, ar to padarot pilsoņu likumdošanas iniciatīvas praktiski neiespējamas. Tai pašā laikā Eiropas Komisija strādā pie tā, lai pilsoņu iniciatīvas padarītu pieejamākas.

 Biedrība pēc komunikācijas ar pašvaldībām un to sniegtajām atbildēm ir iesniegusi lūgumus gan prokuroram, gan Tiesībsargam pārkāpumu vērtēšanai un novēršanai un konkrēto amatpersonu brīdināšanai. “Tas nav pieņemami, ka mums ir jālūdz prokurora iesaistīšanās, tomēr, informējot pašvaldības un komunicējot ar tām, esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos. No 119 pašvaldībām apmēram puse bija tādas, kas ar izpratni atsaucās mūsu aicinājumam, bet diemžēl bija arī tādas, kurās faktiski nodot savu balsi par ierosināto likumprojektu nebija iespējams. Esam arī saņēmuši par to sūdzības no iedzīvotājiem,” tā I. Redisons.

 Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā ir lūgusi visu 119 pašvaldību administrācijām informēt novada iedzīvotājus par viņu tiesībām un iespējām parakstīties par vēlētāju ierosinātajiem likumprojektiem, kas ir ierosināti pilsoņu parakstīšanai un saskaņā ar Likumu reģistrēti CVK.

 Saņemtās teju identiskās atbildes no Burtnieku novada piecu dažādu pagastu pārvaldēm atspoguļo amatpersonu neizdarību vai neizpratni. CVK mājas lapā esošā informācija liecina, ka, piemēram, Burtnieku novada Matīšu pagastā, pagasta pārvaldniece Skaidrīte Klāsone ir iedzīvotāju paraksta apliecinātāja ierosinātajiem likumprojektiem, tomēr biedrībai nosūtītā vēstulē Klāsones kundze norāda, ka “pagasta pārvalde nevar veikt darbības vēstulē izteikto lūgumu nodrošināšanā” (t.i. ne tik vien nodrošināt parakstu pieņemšanu, bet arī informēt iedzīvotājus par likumprojektu parakstīšanas vietu un laiku).

 Šāda situācija ir piecās Burtnieku novada pagastu pārvaldēs. Ir nepieņemama situācija, ka daļa administratoru, kuri personiski katrs pašrocīgi ir parakstījuši CVK instrukciju par parakstu apliecinājumu, kas ir viņu darba saistības, nav spējīgi nodrošināt šo pakalpojumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 90. pantu, šāda amata pienākumu nepildīšana ir noziegums.

 Kopumā valstī situācija ir absurda – vairums pilsoņu vispār nav informēti par CVK reģistrētām vēlētāju iniciatīvām iesniegt likumprojektus Saeimā, līdz ar to savākt noteiktos 155 000 (10 % no balsstiesīgajiem) parakstus, lai izstrādāto likumprojektu nodotu Saeimai caurskatīšanai, kļūst teju neiespējami. Papildus jāņem vērā, ka ir ierobežoti finanšu līdzekļi, kurus drīkst atvēlēt sabiedrības informēšanai par konkrēto likumprojektu. Pastāv risks nesavākt parakstus nevis tādēļ, ka likumprojekts nav aktuāls sabiedrībai, bet sabiedrības neinformētības un sistēmas nedarbošanās dēļ.

 Šobrīd Latvijā ir ierosināti trīs likumprojekti, un kā uzskatāms piemērs tam, ka sistēma nedarbojas, ir iniciatīva par Nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam. Tas sabiedrībai ir īpaši aktuāls, tomēr iedzīvotāju neinformētības dēļ par to līdz šim ir savākts niecīgs parakstu skaits. Ir redzams, ka tautas vairākums nezina, ka valdība ir izveidojusi tehniski ērtu mehānismu latvija.lv, kuru pilsoņi var lietot savu interešu aizstāvībai.

Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”

Skolas iela 11-604, Rīga, LV-1010

info@atvertaparvaldiba.lv

tālr. (371) 20732777

www.atvertaparvaldiba.lv

Papildu info:     28323171               Edgars Dreimanis

                            22106363                 Ivars Redisons

Par biedrību „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (īsināti: "Atvērtā pārvaldība")

75 valstis ir parakstījušas 2011. gadā izveidoto starptautisko līgumu "Atvērtās pārvaldības partnerība" (Open Government Partnership). Līgumam ir pievienojusies arī Latvijas valdība.

Līgums paredz iestāžu atvērtību, sabiedrības uzklausīšanu, budžeta pārskatāmību, korupcijas apkarošanu u.c.

Starp Latvijas valdību un sabiedrību attiecības veidojamas uz sadarbības jeb partnerības pamata. MK Valsts kanceleja izstrādā atvērtās pārvaldības ieviešanas valsts programmu 2017-2019. gadam.

http://mk.gov.lv/lv/content/at...

Biedrība "Atvērtā pārvaldība" ir dibināta kā atsevišķa, neatkarīga sabiedriska iniciatīva, ar mērķi skaidrot starpvalstu līgumā paredzētos pasākumus, kurus var izmanot Latvijas pilsoņi sava stāvokļa uzlabošanai un ietekmēt norises valstī. Dibināta 18.12.2013. Rīgā, biedrības dibinātāji - 16 fiziskas personas, LR pilsoņi.

Finansējums: pašu biedru iemaksas.