sleptasleptaslepta sleptasleptaslepta
Tekstu izmērs: small medium
2017. gada 25. maijs
Vārda dienas svin: Junora, Anšlavs

Kokneses Romas-katoļu draudzes baznīca

26.09.2006
 

1936.gadā Daugavpils Jaunavas Marijas baznīcas prāvests P.Rudzītis noturēja dievkalpojumu Pļaviņās. Kaut kādu iemeslu dēļ viņš sāka dievkalpojumus noturēt Krievkalna skolā pie Kokneses. Te brauca dievkalpojumus noturēt arī Daugavpils vikārs K.Lielbārdis. Prāvests P.Rudzītis Koknesē nopirka apbūves gabalu baznīcas celšanai. Patiesībā Kokneses baznīcas celšanas pirmssākumi notika Daugavpilī, jo tur tika sagatavoti visi kokmateriāli: tos uzlādēja dzelzceļa vagonos un tad pārveda uz Koknesi, bet šeit sagatavotos materiālus ātri uzstādīja. Baznīcu cēla stāvbūvē.

1939.gadā,kaut vēl nebija ielikta grīda, Kokneses baznīca tika iesvētīta. Pēc prāvesta Rudzīša izteicieniem, tad baznīcas celšana izmaksājusi 12 000 Ls.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados prāvesta Jāņa Zviedrāna vadībā , ar draudzes locekļu atbalstu tika paveikts liels baznīcas remonts: baznīcu apmūrēja ar sarkaniem ķieģeļiem un uzbūvēja sētas stabiņus. Iekšpusi no jauna apšuva ar parketa vairogiem , izveidoja jaunus altārus. 2003.gada mākslinieks A.Dobenbergs uzgleznoja jaunas altāra gleznas.

Kādu laiku  Koknesē darbojās tikai viena-Romas-katoļu draudzes baznīca, kur dievkalpojumus noturēja gan pareizticīgie gan luterāņi.

1996.gadā baznīca saņēma īpašu piemiņas velti kā „Kokneses sakoptākā sēta” sabiedrisko ēku vidū.

Kokneses Romas-katoļu draudzē darbojušies priesteri:

P.Rudzītis ; K.Lielbārdis; K.Sosnovskis; D.Punculis; A.Jonikāns; V.Vīnbergs; A.Mičulītis; A.Peipiņš; J.Zviedrāns; A.Blūms, V. Stulpins, A. Keziks, M.Zviedris. Patreiz  draudzes priesteris ir Pēteris Alusiks, m.t. 28470721.

Baznīcā Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 15:00.




Konkurss bērniem un jauniešiem

09.02.2016
 

Plakats konkursam baznica_1.jpg

KONKURSA NOLIKUMS ŠEIT




Kokneses Luterāņu baznīca

26.09.2006
 

Kokneses evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas Koknesē, Blaumaņa ielā 1,pašā Daugavas krastā.Baznīca celta 1687.gadā. Sākumā tā ir neliela koka ēka bez torņa,ar klona grīdu un salmu jumtu.Kara laikā to izposta,tad tiek remontēta un 1731.gadā  notiek dievkalpojumi. 1819.gadā tiek veikts nopietns remonts- tiek piebūvēta sakristeja,bet 1887.gadā uzcelts tagadējais tornis,uzlikts jauns jumts,izremontēta iekšpuse.  1897.gadā barona Lēvenšterna kundze baznīcai dāvina E.Gebharda darināto altārgleznu. Pirmā  Pasaules kara laikā 1915.gadā vācu karaspēkam pienākot pie Daugavas,krievu karavīri baznīcu izdemolēja.Altāra gleznu kareivji bija aiznesuši kādas zemnīcas griestu nosegšanai. Laimīgā kārtā to bija pamanījis Jānis Martinovskis un par 5 rubļiem atpircis no zaldātiem. Ar 1919.gadu sākas nopietnāki  atjaunošanas darbi. Pēc kara baznīcā darbojas mācītājs Oļģerts Kraulis, Pauls Rozenbergs,Jānis Kakars. 1929.gada 16.septembrī atjaunotais dievnams tiek iesvētīts. Baznīcā atjaunota altāra glezna un 1930.gadā uzstāda un iesvēta 830 kg smago tērauda zvanu, kas darbojas vēl tagad.  Baznīca tika iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā, kas to pasargāja no galīgas nopostīšanas un sabrukšanas. 1968.gadā sākas baznīcas pārbūve Jēkabpils novadpētniecības muzeja filiāles vajadzībām.1973.gadā šeit iekārto Stučkas rajona Mākslas un vēstures muzeju, kas pastāvēja līdz 1989.gadam,kad ēku atguva luterāņu draudze. Tiek veikti atjaunošanas darbi- izgatavota jauna kancele, jauni soli,kroņlukturi,bet mākslinieks Aldis Dobenbergs dāvina baznīcai altārgleznu.  Par draudzes macītāju sāk darboties Valdis Baltruks.  Dievkalpojumi notiek katru svētdienu,bet sestdienās kāzu ceremonijas. Baznīcā darbojas  142 draudzes locekļi.    2003.gadā draudzes locekle Rasma Platupa dāvina baznīcai prāvu naudas summu,par kuru tiek uzlikts jauns jumts.  Uz šo brīdi baznīcā aktīvi  darbojas Dāmu komiteja,tās vadītāja Daina Šabanova, Diakonijas centrs,ko vada Inita Briģe un Anda Ludborža, draudzes priekšnieks Edgars Veigurs, kā arī daudzi draudzes locekļi.  Baznīca pēc iespējas tiek atvērta tās apmeklētājiem.

Tālruņi informācijai:

  • Baznīcā - 65161728,
  • Sekretāre - 65161347;
  • Mācītājs  Valdis Baltruks - 26599995.



 

No šīgada jūlija Aizkraukles, Iršu, Kokneses, Skrīveru un Vecbebru Romas katoļu draudžu prāvesta pienākumus veic Māris Ozoliņš, kurš iepriekš kalpojis Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzē. 17. augustā prāvests Māris Ozoliņš tikās ar Kokneses novada domes priekšsēdētāju Daini Vingri, lai pārrunātu sadarbības iespējas ar pašvaldību un tās iestādēm.

lasīt vairāk

 

Pirms diviem gadiem Aizkraukles, Iršu, Kokneses, Skrīveru un Vecbebru Romas katoļu draudzēs ar arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča svētību sāka kalpot prāvests Māris Zviedris. „Šajā laika posmā viņš iemantojis cilvēku cieņu un uzticību ar savu cilvēciskumu un dzirkstošo humora izjūtu. Prāvestam lieliski izdevies atrast kontaktu ar jauniešiem draudzēs, gan tikšanās reizēs skolās,” – stāsta Kokneses un Vecbebru draudžu locekļi.

lasīt vairāk

 

No 12. līdz 14. jūnijam Kokneses luterāņu draudzē vizitēja Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe.

lasīt vairāk

 

Kokneses Romas – katoļu draudzei 6. jūlija svētdienas rīts paliks neaizmirstamā atmiņā. Pirmo reizi Koknesē, sagaidot baznīcas 75. jubileju, vizitācijā ieradās Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

lasīt vairāk