sleptasleptaslepta sleptasleptaslepta
Tekstu izmērs: small medium
2017. gada 27. aprīlis
Vārda dienas svin: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
22.12.2015
 

Šogad ziema negrib un negrib sākties, skarbie un postošie vēji dzenā un plosa zemus, pelēkus mākoņus, lauž kokus. Ziemsvētku laiks nāk bez mierinošās baltās sniega segas. 18.decembra rītā dzīves vēji izdzēsuši kādu ilgi degušu, lielu dāsnumu pasaulei un ļaudīm devušu dzīvības sveci. 97. mūža gadā noslēdzies ilggadējās Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolotājas Rasmas Novikas mūžs.

lasīt vairāk

ATVADU VĀRDI RITAI GAIŠAI 23.11.1930. – 21.07.2015.

23.07.2015
 

Ar liliju zvaniem izskan jūlijs. Vēl priekšā briedīgais augusts, sārto pīlādžu un asteru laiks, skolas laiks, kad zvana balss kopā sauc lielus un mazus skolas bērnus un viņu skolotājus.

Nekad vairs skolas zvans neatsauks Ritu Gaišu, ilggadīgo Kokneses vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, klases audzinātāju, direktora vietnieci ārpusstundu un ārpusskolas darbā, skolas direktori.

1954.gadā, kad pēc studijām LVPI jaunā skolotāja kopā ar dzīvesbiedru Ilmāru, kurš iecelts par tikko izveidotās vidusskolas direktoru, ierodas Koknesē, neviens vēl nenojauš, ka šī būs viņu vienīgā darbavieta. Kaut domas vēl kavējas dzimtajā Rīgā, aizrautīgs darbs aizpilda ikdienu ar īpaši izteiktu vēlmi ikvienam lauku bērnam likt sajūsmināties par Raini un Blaumani, Šekspīru un Gēti, izprast dzimtās valodas likumsakarības, bibliotēkas vadītājas rīkotās lasītāju konferences un literārās tiesas, tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem, daiļlasīšanas pulciņš un dzejas teātris – enerģiskā skolotāja paspēj visu. Ilgus gadus viņa vada latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko komisiju, sniedzot padomus gados jaunākajiem kolēģiem, bet, sākoties skolēnu apmācībai kabinetu sistēmā, Rita Gaiša izveido vienu no modernākajiem latviešu valodas kabinetiem rajonā.

Brīvais laiks veltīts skolotāju pašdarbības teātra uzvedumiem, jaunu sadzīves tradīciju veidošanai. Ritas Gaišas lielā mīlestība ir deja, tā ienāk arī lauku skolā, un literatūras skolotāja pēcpusdienās pārtop sarīkojumu deju pasniedzējā, ritma un kustību burvību atklājot simtiem jauno dejotāju, kuru panākumi gan skolotājas Koknesē organizētajos konkursos „Dzintara pāris”, gan citās republikas mēroga deju sacensībās gandarī nenogurstošo treneri.

Vienmēr blakus dzīvesbiedram, kopā ar viņu. Gan skolas darbā, gan tuvākos vai tālākos ārzemju braucienos, gan ģimenes mājas celtniecībā. Kad skolā tiek mācīts kurss „Ģimenes zinību pamati”, Rita iesaistās arī šajā darbā, savā pieredzē dalās ar jauniešiem. Skolotāja ne tikai savas meitas Agitu un Ingunu izvadījusi dzīvē, meitas izveidojušas ģimenes, izvēlējušās vecāku profesiju – arī viņas ir skolotājas. Rita Gaiša bijusi klases audzinātāja 6 audzināmām klasēm, kopā ar vīru viņi bijuši vedēji daudzu savu bijušo audzēkņu un draugu kāzās.

Rosīgā darba mūža smagākais posms ir laiks pēc Ilmāra aiziešanas mūžībā. Laikā no 1984.gada līdz 1988.gadam Rita Gaiša uzņemas skolas direktores pienākumus. Cīnoties ar padomjlaika birokrātiju, tiek pabeigta jaunā skolas korpusa celtniecība, pilnveidoti mācību kabineti. Tā nav viegla nasta - vadīt vienu no lielākajām rajona skolām, bet pedagoģe nekurnēdama to nes, viņas vadībā skola turpina gūt panākumus gan mācību darbā, gan dažādās interešu izglītības jomās, tā realizējot ieceri par daudzpusīgas jaunā pilsoņa personības veidošanu.

Kad rodas doma par mierīgākām vecumdienām, Ritas sirdi priecē mazbērnu Renātes, Dāvja, Agras un Ilmāra panākumi mācībās, sportā, meitu veiksmīgā karjera viņu darbavietās. Turpina saistīt teātris, izrāžu apmeklējumi, dzeja, tikšanās ar labiem draugiem. Ritas Gaišas devums te pavadītajos 50 darba gados ienācis gan visas Kokneses sabiedrības, gan daudzu koknesiešu dzīvēs. Viņai piešķirts Kokneses Goda pilsones nosaukums.

Ar spējiem negaisiem aiziet jūlijs, aiznesdams liepu, vīgriežu, liliju smaržas. Aizgājusi, atstādama mums mīlestību pret visu skaisto, cēlo, patieso, mīlestību pret dzīvi, vienmēr nerimtīgā māmiņa, vecmāmiņa, vecvecmāmiņa, skolotāja, gaišs, dzirkstoša humora un asa prāta cilvēks.

No Ritas Gaišas atvadīsimies Kokneses Atradzes kapsētā svētdien, 26.jūlijā plkst.12.00.

Patiesā cieņā un līdzjūtībā meitām ar ģimenēm I.Gaiša Kokneses vidusskolas kolektīvs un bijušie darbabiedri




ATVADU VĀRDI KOKNESES NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJAM VIESTURAM CĪRULIM 10.03.1940. – 12.07.2011.

13.07.2011
 

Beidzoties darba dienai 2011. gada 12. jūlijā, saules stari jo spoži atvizēja Daugavas viļņu šūpolēs, mājot pēdējo atvadu sveicienu cilvēkam, kurš ar savu mūžu ir apliecinājis bezgalīgu cieņu un mīlestību Kokneses novadam un tā ļaudīm. Laikā, kad vasara izdziedāja savu skaistāko dziesmu Daugavas krastā, mūžības slieksni pārkāpa ilggadējais Kokneses novada domes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis.

Šķirot Likteņgrāmatas lapas, vispirms iepazīstam viņu kā mazu puisēnu Līksnas pagastā, kuram 1941.gada 14. jūnijā, kopā ar vecākiem, sākās ilgais ceļš uz Sibīriju. Pēc sešiem gadiem, atgriežoties Latvijā, par viņa bērnības saulaino stūrīti kļūst vecvecāku mājas Kokneses pagasta Bilstiņu dzirnavās.

1947.gadā Viesturs Koknesē uzsāk skolas gaitas un par viņa lielāko aizraušanos kļūst sports, par ko liecina studijas Latvijas valsts Fiziskās kultūras institūtā no 1958. līdz 1962.gadam.

1965.gadā viņš kopā ar dzīvesbiedri Silviju atgriežas Koknesē, lai šeit veidotu savas ģimenes pavardu un strādātu iemīļoto vieglatlētikas trenera darbu Aizkraukles rajona sporta skolā. No darba brīvajā laikā ģimene Parka ielā būvē māju, lai dēliem Bruno un Tomasam vienmēr būtu vieta, kur atgriezties.

1990.gadā, kad Latvijā sākas Atmodas laiks, Viesturs Cīrulis piekrīt, ka viņa kandidatūra tiek izvirzīta Kokneses ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja amatam. Saņemot deputātu atbalstu, 1990.gada martā sākas darbs pašvaldībā, kas ilgst vairāk kā divdesmit gadus. Viņa spēka avots vienmēr ir bijusi ģimene – dzīvesbiedre Silvija, dēli Tomass, Bruno, mazmeitas – Katrīna, Elizabete un mazdēliņš Reinītis.

Mūžībā pavadīts ne tikai apzinīgs, atbildīgs un pašaizliedzīgs domes priekšsēdētājs, bet arī godīgs, iejūtīgs, atsaucīgs cilvēks, kuram ļoti svarīga bija sava novada un visas Latvijas izaugsme un nākotne.

Par Viestura Cīruļa darba mūžu liecinās uzbūvētās sporta būves novadā, atjaunotās ielas, sakārtotās pašvaldības iestādes.

Viņa mūžīgai piemiņai zarus pret debesīm cels iestādītie kociņi sirdī izlolotajā Likteņdārzā.

Daugavas viļņi nerimst plūst. Zied liepas, un mīlestība, kas saņemta, nebeidzas.

Kokneses novada dome un pagastu pārvaldes