sleptasleptaslepta sleptasleptaslepta
Tekstu izmērs: small medium
2017. gada 29. jūnijs
Vārda dienas svin: Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris

Kokneses novada svētki 2017

Investoriem

Kokneses sporta centrs

Vikingu lielaiva Namesis

Raibblats







Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?

attīstības projekts





attīstības projekts



Kokneses novada Kokneses pagasta bibliotēka

Atkritumu apsaimniekošana Kokneses novadā


Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs
 

2017. gada 15. jūnijā Latviešu Biedrības namā notika dziedātājas Indras Lintiņas – Lučkas veidotais lielkoncerts „Tāpat kā toreiz” veltīts atmodas laika dziesminieka, komponista Eduarda Rozenštrauha daiļradei. Indra Lintiņa tolaik bija viņa skatuves partnere. Koncerta pirmā daļa izskanēja kā viņas personīgās atmiņas par šo laiku ar fragmentiem no grāmatas „Jasmīn, baltais, mana mūža…”. Tās ir rindas no dziesmas, kuru savulaik Rozenštrauhs veltīja Indrai. Koncerta vadītāja Līga Jenča-Salcēviča lasīja atmiņas: ”Atskatoties pagātnē, tie gadi, kad uzstājos kopā ar Eduardu, bija visskaistākais laiks manā mākslinieces dzīvē. Bija pārpildītas zāles, ļaudis cēlās kājās, klausoties viņa dziesmas. Nezinu, vai tagad kāds mākslinieks spēj tā aizraut un saviļņot publiku, pulcējot brīvdabas estrādēs klausītāju tūkstošus. Rozenštrauhs mani izcēla savos koncertos”.

Uzzinājām, ka Rozenštrauhs kara gaitās ir bijis Koknesē, racis tranšejas un kauju starplaikos ir spēlējis akordeonu un karavīri dziedājuši. Dziesmas, kuras izskanēja pirmajā daļā bija mazpazīstamas, tās aranžējis Atvars Sirmais, kurš pats arī atskaņoja dziesmu pavadījumus. Dziesmas kuplināja baleta mākslinieku, Indras Lintiņas dēla Kristapa Lintiņa un viņa sievas Kie Konishi horeogrāfijas.

Koncerta otrajā daļā skanēja Rozenštrauha tautā pazīstamās un populārās dziesmas. Aranžējumus akordeona ansamblim rakstīja mūsu skolas akordeona skolotāja Karolīne Vancāne. Koncertā piedalījās mūsu skolas audzēkņi Linda Laine Kalviša, Laura Lelde Kalviša, Keisija Vidiņa un Aleksis Krūmiņš. Ar lepnumu sēdēju zālē un vēroju kā klausītāji, Rozenštrauha dziesmu cienītāji, jau sirmām galvām, dzied līdzi, bet uz skatuves mūsu skolas audzēkņi un skolotāja. Klausītāji cēlās kājās un lūdza vairakkārt atskaņot dziesmas - „Vecpiebalgas ūdensrozes”, „Zilo lakatiņu”, „”Jaunību” un „Virši zili”. Audzēkņiem šī bija vēl nepazīstama lapaspuse mūsu mūzikas skolas radošajā dzīvē. Bērni, nezinot, bet tikai nojaušot šī komponista daiļradi, ir pieskārušies kādai sev jaunai vēstures lapaspusei. Koncerta noslēgumā Indra Lintiņa teica: „Paskatieties uz tiem mazajiem, viņi ir tie, kas atskaņos, zinās un neaizmirsīs, ka bija tāds Rozenštrauhs, kura dziesmas jau sen ir iegājušas tautā ar saviem ritmiem un vārdiem”.

Paldies skolotājai Karolīnei, audzēkņiem – Lindai, Laurai, Keisijai un Aleksim.

Iveta Bērziņa,

Kokneses Mūzikas skolas direktore