sleptasleptaslepta sleptasleptaslepta
Tekstu izmērs: small medium
2017. gada 30. maijs
Vārda dienas svin: Lolita, Vitolds
 

Ar sirsnīgiem sveicieniem suminājām dzimšanas dienā mūsu Villiju, kā arī klubiņā uzņēmām jaunu biedri – Loniju Broku. Šoreiz mūsu tikšanās bija veltīta 1949. gada 25. marta deportāciju atcerei. Terēzija Gerasimova mums pastāstīja, kā viņu, deviņpadsmitgadīgu meiteni, no skolas kopmītnes apcietināja un ielika lopu vagonā ar norīkojumu uz tālo zemi Sibīriju. Līdzi bija skolas drēbes un kančuks rupjmaizes. Noraudājušies un nomocījušies nonākuši galapunktā, kur tos sagaidīja vietējie iedzīvotāji. Attieksme no vietējiem bijusi dažāda - gan apsaukājuši par fašistiem, gan priecājušies par skaistiem cilvēkiem un bijuši izpalīdzīgi. Kopš šī drausmīgā notikuma ir pagājuši 68 gadi, bet tie, kas to ir piedzīvojuši, nekad to neaizmirsīs. Tā Terēzei pagāja septiņi jaunības gadi izsūtījumā, bet 1956. gadā, atbraucot uz Latviju, bija ierobežojumi darba pieejamībā, jo bija represētā.

Lība Zukule stāstīja par bērnību Sibīrijā, rādīja bērnu dienu fotogrāfijas. Atbraucot uz Latviju mācījusies runāt latviski. Vadot represēto nodaļu, viņa nepagurusi strādā, lai šie notikumi nekad neizzustu no latviešu tautas atmiņas.

Ilze Kalvišķe dalījās atmiņās par savu nabadzīgo bērnību un jaunību, sakropļoto un dīvaino tēvu, kurš bija atgriezies no Sibīrijas. Patiesībā nav gandrīz nevienas ģimenes, kurā kāds ģimenes loceklis nebūtu cietis no represijām. Cilvēki sisti, mocīti, izdzīvojuši Sibīrijas zemē, atgriezušies Latvijā, daudzi no viņiem psihiski sakropļoti dzīvojuši kā dīvaini svešinieki savās ģimenēs.

Mācības par gada augu sīpolu atlikām uz nākamo tikšanās reizi 29. martā, jo devāmies uz sociālā dienesta zāli noskatīties Gitas Upmales nofilmēto filmiņu par retro modes skati. Filmiņa ar vienreizējiem aktieriem ir lieliska!

Nākamā tikšanās reize 24. martā plkst.14:30 piemiņas brīdī pie represēto pieminekļa Koknesē.

Zenta Bērziņa