sleptasleptaslepta sleptasleptaslepta
Tekstu izmērs: small medium
2017. gada 29. jūnijs
Vārda dienas svin: Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
 

Tā noteikti nav nejaušība, ka dzejnieces Maijas Stepēnas izdevniecībā „Jumava” izdotās dzejas grāmatas „Kā vaļā palaists rīta vējš” atvēršana notika pirmajā pavasara mēnesī tuvojoties vissievišķīgākajiem marta svētkiem. Kokneses pagasta bibliotēkā 4. marta pēcpusdienā bija tikpat saulaina sajūta kā saules apmirdzētajā dienā, jo bija satikušies savējie – viņas tuvie cilvēki, draugi, domubiedri no biedrības „Mazā taka”, Jaunjelgavas literātu apvienības „Daugavas Dardedze” pārstāves un daudzi citi koknesieši, kuriem tuva Maijas Stepēnas dzejas pasaule. Pasākuma noskaņā lieliski iederējās Velgas Gredzenas spēlētā kokle un visu kopīgi dziedātās dziesmas.

Šī nebija pirmā reize, kad Kokneses pagasta bibliotēkā atvēršanas svētkus svin kāda no Maijas Stepēnas grāmatām. Bibliotekāre Ingrīda Grūbe lasītāju iemīļoto autori salīdzināja ar Imanta Ziedoņa reiz sacīto, ka dzejnieks ir kā sēņotājs. „Maijas kundze ir čakla sēņotāja, par ko esam lepni un priecīgi. Tas sēņu groziņš ir piepildīts ar viņas pasaku grāmatām un dzeju, kurā atrodama liela dzīves pieredze un mīlestība uz Koknesi,” sacīja Ingrīda Grūbe.

Bet pati dzejniece sirsnībā atklāja to, kas rakstīts grāmatas ievadā: „Šī dzejas grāmatiņa ir mīlestības veltījums man tuvam un dārgam cilvēkam – manu mazmeitu, Lindas un Agneses, māmiņai Laimdotai Stepēnai.” Un tas noteikti bija saviļņojošs brīdis Laimdotai, kura arī bija klātesošo vidū un sirsnīgi pateicās Maijas kundzei par mīlestību daudzu gadu garumā.

„Grāmatā nav iztirzāta viena cilvēka dzīve, tie ir dvēseles stāsti, kas domāti ikvienai sievietei un katra tajā atradīs sev ko tuvu un pazīstamu,” pastāstīja Maija Stepēna un aicināja ieklausīties vairākās dzejas grāmatas lappusēs.

Viņasprāt, mīlestību nevajag nosaukt vārdā, vajag vienkārši ielūkoties sievietes jūtu pasaulē. Pirmais dzejolis grāmatai tapis, kad pagājušajā gadā pašvaldības izdevuma „Kokneses Novads Vēstis” marta numura dzejas lappusei vajadzēja dzejoli par mīlestību. „Tas bija kā negaidīts impulss - no marta līdz maijam radās visi grāmatā izdotie dzejoļi. Paldies izdevniecībai „Jumava” par ilgstošo sadarbību un skaisto vāka noformējumu!” – teic autore.

Pēc kopīgi nodziedātās tautasdziesmas „Lēni, lēni Dieviņš brauca”, kas īpaši tuva dzejniecei, pasākuma dalībnieki pateicās viņai par visjaukāko dāvanu šajā pavasarī. Jaunjelgavietes Biruta Čūdere un Eleonora Pirktiņa nodēvēja Maiju Stepēnu par Pērses dzejnieci, jo, dzīvojot savas mīļākās upes krastā, dzimuši Pērsei veltīti dzejoļi, bet citi novēlēja piepildīt senu sapni – uzrakstīt mīlestības romānu.

Bet šajā pavasarī, lai jūs uzrunā un uz pārdomām vedina Maijas Stepēnas vārdi grāmatas pirmajā dzejolī:

Kas esmu es

uz Pasaules,

kad apkārt viss

tik tīrs vēl viz?

Kā vaļā palaists rīta vējš,

kas debesjumā krāsas jauc?

Vai nule pamodusies bite,

ko saulīte uz satikšanos sauc?

Vai pāri visam tomēr es –

vienkārša un nesaprasta

kā Sieviete uz Pasaules…

Sarmīte Rode