sleptasleptaslepta sleptasleptaslepta
Tekstu izmērs: small medium
2017. gada 23. jūnijs
Vārda dienas svin: Līga
 

Metens brauca pār Daugavu,Cūkas auss kulītē. Brauc, Meteni, mūsmājās Mūsu bērni gaidītāji! Pirmsskolas izglītības iestādes „Bitīte” bērni un darbinieki Meteni sāka jau gaidīt nedēļu iepriekš, bet kā jau tautas dziesmā teikts "Metens sola saltas dienas, sola visus sasaldēt…” uznāca lielais februāra aukstums un svētku gaidīšana ieilga. Metens vēl nebrauca pār Daugavu. Bet kā teikusi folkloriste un mūziķe Ilga Reizniece: "Meteni svin tad, kad sirdī jūt pavasari.” Šajā nedēļā šīs saulainās dienas pavisam noteikti teica: "Meteņdiena jāsvin!”

Un tā 16.februāra rīta pusē visi lielie un mazie skutelnieki (tā Kokneses un Bebru pusē sauca pārģērbušos ļaudis) pulcējās bērnudārza pagalmā, lai vēl pēdējo reizi šajā pavasarī iejustos dažādos tēlos. Visi kopā saucām saulīti: ,,Spīguļo saulīt, spīguļo saulīt” un izdejojām Meteņdienas dančus, nopērāmies ar dzīvības rīksti (kadiķu slotiņu), izvārtījāmies pa sniegu (lai aug apaļām galvām kāposti), lielījāmies (Matīss: manam tēvam daudz cepures! Edvards: manam tēvam daudz zābaku! Manam tēvam vēl vairāk! …utt.)

Ziemas un pavasara komanda spēkojās virves vilkšanā. Kā jūs domājat, kas uzvarēja? Nu, protams, pavasaris!

Izstaigājot malu maliņas pa mūsu sētu, atradām un izbakstījām kurmju rakumus: ,,Mežā rakt, mežā rakt, neroc manā dārziņā”. Nokodāmies arī no cūkas stilbiņa, lai bērniem burti labāk padodas mācīties. Un kur tad Meteņdiena bez pīrāgiem? Dažās vietās Meteņdienu sauca arī par Pīrāgu dienu. Labi pamanāmās pēdas sniegā veda pie Meteņa, kurš sabozies sēdēja bērnudārza augstākajā pažobelē. Bērnus, vēl sasaldēt gribēdams, viņš uzšļakstīja ūdeni, tad pameta savas dāvanas - laimes pogas un konfektes, un prom uz Rīgu! Ej projām, Metenīti, mēs gaidīsim Lieldieniņas!

Paldies par jauko pavasara gaidīšanas pasākumu visai "Bitītes” saimei! Lai ziemu kārtīgi pavadītu, katram roka bija jāpieliek!

Velga Gredzena,

PII "Bitīte” skolotāja

Foto: Dzintra Stārastiņa